Vai aizliegums sasniedzis mērķi? Nelegālais e-cigarešu tirgus strauji aug
Ir pagājis gads, kopš spēkā stājušies grozījumi Tabakas likumā, ar kuriem tika aizliegti aromatizētie beztabakas nikotīna produkti, atļaujot tikai tabakas garšu. Nozares pārstāvji norāda – tagad iespējams pilnvērtīgi izvērtēt aizlieguma ietekmi uz legālo tirgu, valsts budžetu un patērētāju paradumiem.
Legālais tirgus sarūk, pelēkais – aug
Jau likuma izskatīšanas laikā Beztabakas produktu asociācija brīdināja, ka šāds aizliegums, kas šobrīd spēkā vēl tikai četrās Eiropas Savienības valstīs, var radīt būtiskas sekas. Pēc nozares apgalvojumiem, šīs prognozes esot piepildījušās.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumu legālā aprite samazinājusies par 42,5%, bet pašu ierīču aprite – par 47,8%.
Tikmēr Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025” secināts, ka 2025. gada pirmajos četros mēnešos pelēkais tirgus sasniedzis 42,4% no kopējā patēriņa.
Nozares pārstāvji apgalvo, ka šobrīd nelegālā tirgus daļa, iespējams, jau sasniegusi 50%. Papildu satraucošus datus sniegusi arī atgriezto ierīču šķirošana – gandrīz 70% no nodotajām elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm Latvijā nemaz nav atļauts tirgot.
Miljonu zaudējumi budžetā
Pēc nozares aplēsēm, aromātu aizlieguma dēļ 2025. gadā valsts budžets nav saņēmis vairāk nekā 5 miljonus eiro akcīzes nodoklī un aptuveni 8 miljonus eiro pievienotās vērtības nodoklī. Kopējie neiegūtie ieņēmumi sasniedz ap 13 miljoniem eiro.
Vienlaikus uzņēmumi ziņo arī par darbinieku skaita samazināšanu, kas ietekmē sociālo budžetu.
Pieejamība jauniešiem un digitālie kanāli
Nozares pārstāvji uzsver, ka legālajā tirgū šie produkti nav pieejami nepilngadīgajiem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam, taču plašais nelegālais piedāvājums internetā, tostarp mājaslapās un slēgtās “Telegram” grupās, padarījis iegādi daudz vienkāršāku.
Tāpat tiek norādīts, ka Eiropas Savienībā nav iekšējo robežu, un preču brīva aprite atvieglo neatļautu produktu ievešanu no citām dalībvalstīm. Turklāt nelegālajā tirgū iegādāto produktu sastāvs netiek kontrolēts.
Valsts policija iepriekš atzinusi, ka visus digitālos tirdzniecības kanālus pilnībā kontrolēt nav iespējams, savukārt pieprasījums veicina arī jauniešu iesaisti nelegālā tirdzniecībā.
Aicina pārskatīt regulējumu
Nozares pārstāvji uzskata, ka pašreizējā pieeja nav sasniegusi sākotnējo mērķi – mazināt produktu lietošanu jauniešu vidū – un aicina izvērtēt aizlieguma efektivitāti.
Kā viens no iespējamajiem risinājumiem tiek minēta aromatizēto produktu aizlieguma pārskatīšana, vienlaikus pastiprinot kontroli pār nelegālo tirdzniecību internetā un sūtījumu apriti.
Tikmēr diskusijas par to, kā līdzsvarot sabiedrības veselības intereses, budžeta ieņēmumus un ēnu ekonomikas riskus, turpinās.
