Piegādātāji “palīdzēja”: KNAB sācis pārbaudi par pašvaldību elektroautobusu iepirkumiem

Divus elektriskos mikroautobusus skolēnu pārvadāšanai Dienvidkurzemes novadā piegādāja 2024. gadā. Katrs no tiem izmaksāja 312 tūkstošus eiro – lielāko daļu sedza no Eiropas atveseļošanas fonda līdzekļiem, aptuveni 50 tūkstošus samaksāja pašvaldība. Taču, kā stāsta pašvaldības autobusa vadītājs Arturs Kuzmins, aukstajos ziemas rītos mikroautobusa salonu neizdodas uzsildīt pat vairāku stundu laikā. “Ja nebūtu dīzeļa apsildes, tad būtu kā ledusskapī,” sacīja viņš. Jaunais transportlīdzeklis neizgāja pat pirmo tehnisko apskati, jo nestrādāja stāvbremze. Tagad pašvaldība vēlas pieprasīt piegādātājam transportlīdzekļa maiņu.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs (LRA) norāda uz aizdomām par manipulācijām ar datiem, stāstot, ka uz tām pašām rūpnīcas šasijām konstatētas vēlāk pieražotas identifikācijas plāksnītes. Viņaprāt, tas būtu jāvērtē tiesībsargājošajām iestādēm.

Mikroautobusu ražotājs ir Latvijas uzņēmums “Electrify”. Pirms vairākiem gadiem tas pieteica savus elektroautobusus kā vietējo inovāciju. Idejas pamatā ir Mercedes-Benz kravas furgonu pielāgošana pasažieru pārvadāšanai. Lai arī atsevišķas detaļas mēdz būt pat vairākus gadus vecas, normatīvo aktu izpratnē šos transportlīdzekļus pielīdzina jauniem. Kompānija Mercedes-Benz gan par šādu ražojumu saistības neuzņemas.

Kad pašvaldības pirms aptuveni četriem gadiem par Atveseļošanas fonda naudu sāka pirkt elektroautobusus skolēnu pārvadāšanai, “Electrify” plūca uzvaras laurus – sešas pašvaldības iegādājās kopumā 11 autobusus. Vidējā cena – 287 tūkstoši eiro par vienu. Pašvaldībām bija jāsamaksā tikai pievienotās vērtības nodoklis. Saldus novada pašvaldības izpilddirektora 1. vietnieks Arvis Blūms atzīst, ka par pašvaldības līdzekļiem šādus autobusus nepirktu, jo dīzeļdegvielas transports būtu izdevīgāks, taču izvēli noteikusi iespēja tos iegādāties, pašiem sedzot tikai aptuveni 20% no izmaksām.

Par Eiropas naudu iegādājās ne vien autobusus, bet arī uzlādes stacijas, kas, piemēram, Rēzeknes novada pašvaldībai ļāva reizē labiekārtot vietējās katlu mājas teritoriju par teju 150 tūkstošiem eiro. Pašvaldība skaidro, ka ieguldījumi bijuši nepieciešami, jo iepriekš nebija atbilstoša stāvlaukuma, kas nodrošinātu “pietiekamu platību manevrēšanai, ņemot vērā autobusa izmērus”.

Vienīgā pašvaldība, kas neizvēlējās vietējā ražotāja elektrisko mikroautobusu, ir Smiltenes novads. Tehniskās specifikācijas izstrādē tas piesaistīja Rīgas Tehniskās universitātes ekspertu. Iznākumā mikroautobuss maksāja par aptuveni 20% jeb ap 60 tūkstošiem eiro lētāk nekā vidēji pārējām pašvaldībām. “Protams, pašvaldībai funkciju ir daudz. Bet mēs neesam eksperti pilnīgi visā. Tāpēc mēs nekautrējamies meklēt palīdzību, kad tā ir nepieciešama,” atzina Smiltenes novada domes izpilddirektors Andris Lapiņš.

Dienvidkurzemes novadam sagatavot tehnisko specifikāciju palīdzējis pats “Electrify”. 2022. gada nogalē kompānijas pārstāvis nosūtīja pašvaldības speciālistam e-pastu par uzņēmuma ražotajiem elektroautobusiem un uzlādes stacijām. Pašvaldība pēc tā sagatavoja formu tirgus izpētei, ko tālāk nosūtīja potenciālajiem piegādātājiem. Pieteicās tikai pats konsultants – “Electrify”, un tas arī uzvarēja iepirkumā. 

“Pašvaldībām pieredzes elektroautobusu iegādes jomā nav. Šajā brīdī mēs nosūtījām potenciālo specifikāciju, kāda varētu būt, kādu var izsūtīt piegādātājiem,” sacīja “Electrify” valdes priekšsēdētājs Agris Amoliņš. Viņš gan uzsvēra, ka runa esot par tirgus izpēti, nevis iepirkuma tehnisko specifikāciju.

Savukārt Dienvidkurzemes novada domes deputāts Aivars Galeckis (ZZS), kurš 2023. gadā vadīja iepirkuma komisiju, atsaucas uz tā brīža piedāvājuma trūkumu tirgū un neslēpj, ka piegādātāja sūtītā informācija izmantota, lai aprakstītu pašvaldībai vēlamo autobusu.

Īpašu labvēlību konkrētajam ražotājam šajā iepirkumā saskata tagadējais domes vicemērs Andrejs Radzevičs (LRA): “Es pieļauju, ka pretendents ir viesojies pašvaldībā un kaut ko runājis. Var teikt, ka tas bija mārketings aktīvais droši vien.”

Dienvidkurzemes novada izstrādātajā tehniskajā specifikācijā iekļauta prasība pēc noteikta autobusa platuma ar 4 cm diapazonu un konkrētu svaru. Bažas par to, ka prasības varētu būt apzināti sašaurinātas, pauda Valsts kontrole.

Līdzīgu vērtējumu “de facto” sniedza Rīgas Tehniskās universitātes elektroautomobiļu tehnoloģiju pasniedzējs Artūrs Bogdanovs. “Tas, kas mani šeit mazliet pārsteidza, ir pavisam šaurā diapazonā nodefinēts transportlīdzekļa platums un arī jaudas skaitliskā vērtība liekas diezgan aizdomīga,” uzsvēra viņš.

Eiropas atbalsts bija domāts arī lielas ietilpības autobusu iegādei. Četrus no septiņiem autobusiem piegādāja Turcijā reģistrētais uzņēmums “Temsa”, kura pārstāvis Latvijā ir “Eco bus”. Arī te pašvaldības sūdzas par kvalitāti. Piemēram, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (JV) minēja: “Ziemā iesalst durvis, neatbilstoša temperatūra salonā, nestrādā logu tīrītāji, dažādas kaites piemetas ik pa brīdim, un bieži šis autobuss ir remontos.”

Arī Jelgavas novadā pašvaldības autobusa vadītājs Andris Marcinkevičs pauda kritisku viedokli: “Šis autobuss ir nopirkts nelietderīgi, jo tas nav piemērots braukšanai lauka apstākļos. Līdz ar to regulāri jābrauc ar sistēmas pārslodzi.” Jelgavas novads šajā projektā nopirka elektroautobusu un uzlādes iekārtu par 700 tūkstošiem eiro, 118 tūkstošus no tiem sedza pašvaldība.

Kā noskaidroja “de facto”, tehnisko specifikāciju Jelgavas novadam izstrādāja speciāli tam nolīgtā projektu vadītāja Renāta Petrova, kura pirms tam organizējusi tirgus izpēti par eksperta – proti, sevis – piesaisti šim darbam. Iepriekš viņa ir strādājusi “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā” - laikā, kad tās vadībā bija Gatis Kamarūts. Savukārt 2023. gada sākumā viņš vadīja kompāniju “Eco bus”, kas arī uzvarēja Jelgavas novada iepirkumā.

Pēc Renātas Petrovas izstrādātās specifikācijas pie šāda autobusa ticis arī Ogres novads. Tāpat kā Rēzeknes novads, kas izmantoja Ogres novada tehnisko specifikāciju. Petrova “de facto” sacīja, ka ar Kamarūtu nebija sazinājusies un par “Eco bus” uzvaru iepirkumos neesot zinājusi.

“Ņemot vērā, ka pašvaldības sākotnēji veica projektu pieteikumu sagatavošanu un projektu aizstāvēšanu VARAM un pēc tam arī veica publiskus iepirkumus, kuros uzvarēja dažādi piegādātāji, mums nav īsti skaidrs jūsu jautājums par ietekmēšanu un kā tas būtu iespējams,” rakstiski komentēja “Eco bus” valdes loceklis Aleksejs Maslovs.

Uzņēmumu “Eco bus” izveidoja 2021. gadā, kad to atdalīja no bijušā Jelgavas pilsētas mēra Andra Rāviņa dēla Riharda Rāviņa vadītās kompānijas “Ferrus”. Abas kompānijas aizvien atrodas vienā adresē.

Jelgavas novada Juridiskās nodaļas vadītājs Ivars Gorskis uzskata, ka iepirkums ir veikts korekti. “Šeit ir viss pārbaudīts, izvērtēts un, pieņemsim, iepirkumu komisija konstatē, ka ir kaut kāds, nezinu, radinieks kādai politiskai personai. Vai tad Publisko iepirkumu likums paredz, ka tādā gadījumā šis pretendents jānoraida? Turklāt tā nav Jelgavas novada pašvaldības amatpersona. Šeit, manuprāt, absolūti nekorekti būtu šādā veidā rīkoties, un tad mēs būtu rīkojušies prettiesiski,” minēja pašvaldības pārstāvis.

No noteikumu rakstīšanas brīža līdz uzvarai iepirkumos – revidenti izceļ divu uzņēmumu aktīvu iesaisti, kas faktiski ierobežoja konkurenci. Piemēram, “Eco bus” un “Electrify” bija vienīgie uzņēmumi, kas parādījās pašvaldībām domātajos semināros. Valsts kontroles ieskatā centralizēts iepirkums būtu ļāvis nonākt pie labāka rezultāta. Tam gan atbildīgā ministrija nepiekrīt. “Kāpēc jūs domājat, ka centralizētai institūcijai arī būs pieredze?” ar pretjautājumu atbild VARAM Investīciju politikas departamenta direktore Svetlana Sergejeva.