Tehniskas ķibeles atjaunotajās Gaiļezera ēkās: īsta vai izdomāta drāma?

Slimnīcas korpusi atjaunoti kopumā deviņos posmos, no kuriem tikai divos bija nepieciešamas būvatļaujas, pārējais veikts vienkāršotākā kārtībā. Tas arī nozīmē daudz vienkāršotāku pieeju ēku nodošanai, zemāka līmeņa pārbaudes pie nodošanas, bet, kas iespējams ir pats svarīgākais – šādās situācijās neviena no uzraudzības iestādēm neskatās uz ēku kā vienotu veselumu, tikai secīgi pa kārtām. 

Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” desmito un devīto korpusu ekspluatācijā nodeva pērn jūlijā un septembrī. Ēkas pārbūvēja divreiz ilgākā laikā nekā sākotnēji bija paredzēts un arī izmaksas pieauga no 27 miljoniem eiro līdz 40 (bez PVN). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība “BBA, Guliver, AE”.

“Šo objektu piemeklējušas visas pasaules likstas. Gan kovids, gan kara sadārdzinājums sanāca. Kad noslēdza līgumu, tad kovida dēļ slimnīca nevarēja atbrīvot telpas būvniekam, lai to laikus ielaistu iekšā. Kā beidzās kovids, nākamajā dienā sākās karš, tad līdz ar to visu materiālu nepieejamība, kara sadārdzinājums, tas vēl aizņēma laiku. Projektēt jau sāka 21. gadā uzreiz. Līdz ar to tas viss paildzināja to procesu un beigās jau kaut kādas jaunas tehnoloģijas nākušas pa šo laiku, un vēl mēs beigās mainījām ventilācijas risinājumus - modernākus vēl, un tas arī tā sanāca,” raidījumam stāsta Austrumu slimnīcas Būvniecības daļas vadītājs Gvido Mičulis. 

Decembrī te sāka veikt operācijas. Vienlaikus pārbūvētajos korpusos turpinājās ventilācijas un klimata kontroles, kā arī citu sistēmu ieregulēšana. Slimnīca tagad paziņojumā presei uzsver, ka tas darāms individuāli katrai nodaļai, turklāt aukstā ziemā tas esot “sevišķi izaicinoši”. Paziņojums ar specifiskajām detaļām parādījās pēc “de facto” jautājumiem slimnīcai par problēmām jaunajās operāciju zālēs. 

“de facto” zināms, ka 12. februārī iekšējā sarakstē slimnīcas Tehniskā atbalsta nodaļas vadītāja informēja kolēģus, ka jau nedēļu korekti nedarbojas ventilācijas iekārtas, kas nodrošina mikroklimatu desmitā korpusa 2. stāva operāciju zālēs. Vēlāk slimnīcas tehniskais direktors kolēģiem e-pastā raksta:  “Labdien, kolēģi!  Šobrīd ir izveidojusies ļoti sarežģīta situācija ar 10. korpusa gaisa ventilācijas iekārtām, kas nodrošina operāciju telpu darbību. Tās nekorekti strādā un šobrīd ārstniecības personāls jau gatavs rakstīt sūdzību. Lūdzu steidzami paātrināt būvnieku iesaisti un problēmas risināšanu, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu sistēmas darbību.”

Savukārt par ventilāciju atbildīgās nodaļas vadītājs sarakstē norāda, ka iekārta slēdzas iekšā un ārā, zālēs netiek nodrošināta temperatūra, gaisa apmaiņa un, ka “darbs tur nav iespējams, nav drošs un varētu pat teikt, ka bīstams”. Nākamajā rītā slimnīca rakstīja būvniekiem, lūdzot nodrošināt sistēmas darbu un skaidrot kļūdainā darba iemeslu.

Tagad, kad “de facto” vaicā par notikušā cēloņiem un risinājumiem, arī par būvdarbu kvalitāti kopumā, slimnīca uzsver - viss strādā, bet sistēmas jāturpina regulēt. “Ventilācijas sistēma, nevienā mirklī nav pārtrūkusi nekur darbība, tur strādā, visas operācijas notiek. Bija izlīdušas problēmas ar siltummaini, kuras tika definētas kā problēmas ar ventilāciju,” saka Mičulis. Viņš kopā ar kolēģiem laipni izrāda atjaunotās telpas, kur šobrīd pārcēlusies jau daļa no Onkoloģijas centra. Rāda, ka operāciju zālēs darbs notiek. 

Bet e-pastos lasāmā drāma esot radīta ar nolūku. “Dramatizēt drīzāk situāciju, lai vienkārši būvnieks ātrāk reaģētu. Ir citreiz, kad ir drusciņ jādara, amortizē, lai nenotiktu [darbi] tur piecās dienās, bet uzreiz. Jo tas, ko mēs būvniekiem stāstām, nākot šeit strādāt, ka šeit ir slimnīca, šeit ir 24/7 nepārtraukta darbība. Šeit ir īpaša pieeja,” saka Mičulis.

Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā nepieciešamība precizēt iestatījumus un parametrus bijusi. Bet slimnīca uzsver, ka operāciju zālēs strādā tikai tad, ja mikroklimats atbilst drošības prasībām un norāda, ka pacientu vai personāla drošības apdraudējums nav pieļauts.

Austrumu slimnīca informē, ka tajā izveidots centralizēts dispečeru dienests, kam darbinieki paši var ziņot par sistēmu defektiem, bet tajā neesot saņemts neviens pieteikums par operāciju zāļu ventilācijas sistēmas kļūdainu darbību. 

Būvuzņēmējs, piegādātāju apvienība “BBA, Guliver, AE” raidījumam “de facto” atbild rakstiski, piebilstot arī, ka slimnīca operāciju zāles izmantojot nepārtraukti: “Mūsu, kā būvdarbu veicēja, rīcībā nav informācijas par to, ka 10. korpusa operāciju zālēs nestrādā ventilācijas sistēmas. (..) Papildus vēršam uzmanību, ka būvuzņēmējs visā darbu garantijas laika ietvaros reaģē uz pilnīgi visiem Pasūtītāja izsaukumiem un saņemto informāciju par defektiem vai sistēmu traucējumiem, ja tādi tiek konstatēti, un operatīvi veic to novēršanu.”

Pēc slimnīcas teiktā, pirms darba uzsākšanas operāciju zālēs atklātās neprecizitātes novērstas garantijas ietvaros un tas tiks darīts arī turpmāk, ja būs nepieciešams.

Atjaunoto ēku lieto jau četrus mēnešus, bet gala norēķini ar būvnieku vēl nav veikti. Vēl janvāra beigās atsevišķās projekta daļās turpinājusies dažādu sistēmu regulēšana, tostarp – ugunsdzēsības, darbs ar programmatūrām un tamlīdzīgi.

Kad pērn rudenī ēkas daļu mēģināja nodot ekspluatācijā, Rīgas Pilsētas attīstības departaments konstatēja dažādus trūkumus un tehniskas problēmas, tostarp – ar apkures, ventilācijas, kondicionēšanas sistēmām. Trīs nedēļas vēlāk iesniegts apliecinājums, ka problēmas novērstas, un ēku pieņēma.

“Ja mēs skatāmies uz visu šo lielo līgumu un uz tām iecerēm, cik nu viņas ir bijušas šī projekta sastāvā, tad tāda vispārīga kopēja objekta pieņemšana nenotiek. Tāda nav paredzēta. Tātad ekspluatācijā tiek pieņemtas tikai konkrētas būvniecības ieceres un tikai tajās robežās, kas ir parādīts projektā,” saka RD PAD Arhitektūras pārvaldes vadītāja Elīna Rožulapa.

Šī ir būtiska nianse. Neraugoties uz būvdarbu mērogu – ap 40 miljoniem eiro, 9. un 10. korpusa pārbūves darbi bija sadalīti kopumā deviņos posmos, no kuriem tikai divos strādāts ar būvatļauju, bet pārējos izmantota vienkāršota procedūra, kas tostarp neparedz ne Būvniecības valsts kontroles biroja, ne Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudes. Turklāt šīs daļas nodod secīgi, un kontrolējošām iestādēm nav pienākuma pārbaudīt, kā tas viss darbojas kopā, ne tikai pa atsevišķām kārtām. Un uz šo Rīgas Pilsētas Attīstības departamentā norāda kā jau uz sistēmisku problēmu, kuru vajadzētu risināt. 

“Bažas ir, ka tad, kad objekts tiek sadalīts daudzās iecerēs, tad vienu daļu, piemēram, skata Būvniecības valsts kontroles birojs. Citu ieceri, kas ir paziņojums, neskata vispār neviens. Citu daļu, kur ir paskaidrojuma raksts, skatāmies mēs. Ja vēl ir atsevišķs inženieru paskaidrojuma raksts, tad tā vēl ir cita nodaļa, kas to skata. Un sanāk tā bildīte tāda, ka to ēku kopumā, vienlaikus, visu to apjomu nu kopīgo bildi neredz neviens. Un tad ir tā atbildība ir paša būvniecības ierosinātāja ziņā,” saka RD PAD Arhitektūras pārvaldes Nodaļas vadītāja vietniece Aija Meļņikova.

Par to runāts ar Ekonomikas ministriju. Departaments sagatavojis priekšlikumus, lai noteiktu, ka, ja vienā ēkā tiek vienlaikus risinātas vairākas būvniecības ieceres, būtu nepieciešama vienota atbildība par tām visām, un viens būvprojekta vadītājs. Taču iesniegtais priekšlikums par vienoto būvniecības lietu, atbalstu neguva. 

Austrumu slimnīca uz modernizētajām telpām pakāpeniski pārceļ Onkoloģijas centra nodaļas. Pārcelšanos plānots pabeigt līdz šā gada vidum, un tad būtu jāuzsākas Onkoloģijas centra pārbūvei. Un arī šeit procesu atkal iecerēts sadalīt posmos, kas no vienas puses to vienkāršos, bet būs arī mazāka uzraudzība no ārpuses un, ēku nododot pa kārtām, par tās kopējo funkcionalitāti nepārliecināsies.