
172 noziegumi un vismaz 150 upuri - lietas materiāli atklāj būtiskas detaļas par notiesāto skolotāju no Zemgales

Lietas materiāli par notiesāto skolotāju no Zemgales, kurš astoņu gadu garumā izmantoja bērnus, atklāj vairākas būtiskas detaļas – gan noziegumu apmēru, gan arī to, ka vīrieti pirmo reizi īslaicīgi aizturēja pusgadu pirms apcietināja. Tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai noskaidrotu, ka notiesātais ne vien lejupielādēja, bet arī pats veidoja bērnu pornogrāfiju, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Maksimālais iespējamais sods – 20 gadi ieslodzījumā
Skolotāju un datorspeciālistu no Zemgales notiesāja par kopumā 172 noziedzīgiem nodarījumiem. 37 gadus vecais vīrietis lielā skaitā lejupielādēja video materiālus, kuros redzams, kā seksuāli izmanto bērnus. Ar laiku viņš šādus video arī pats sāka veidot. Viņam piesprieda 15 gadus ilgu cietumsodu un septiņu gadu probācijas uzraudzību pēc tam. Maksimālais iespējamais sods šajā gadījumā bija 20 gadi ieslodzījumā.
“Pēc būtības persona nav fiziski nevienu izmantojusi, bet viņš lielā apjomā veica darbības, kas bija vērstas tieši uz bērnu pornogrāfijas izgatavošanu. Līdz ar to konkrētajā gadījumā šis sods ir diezgan bargs un atbilstošs konkrētajai situācijai. Tāds sods arī bija apsūdzētajam piedāvāts, un viņš arī piekrita,” norāda Rīgas Austrumu prokuratūras prokurors Vladislavs Andrejevs.
Starp nu jau notiesāto vīrieti un prokuroru noslēdza vienošanos. Kamēr lieta bija prokuratūrā, vīrietis esot bijis vērsts uz sadarbību. Taču tas notika tikai tad, kad jau bija zināms par policijas iegūtajiem pierādījumiem. “Iztiesāšanas gaitā šī nožēla tika izteikta pie apsūdzības attieksmes paušanas. Apsūdzētais norādīja, ka viņš ļoti nožēlo izdarīto, viņam ir kauns par savām darbībām,” pauž prokurors.
Sākotnējā policijas izmeklēšanā bija aizdomas, ka vīrietis kādu bērnu, kuru tuvinieki bija viņam atstājuši pieskatīšanai, arī seksuāli izmantojis. Prokuratūrā tas neapstiprinājās.
172 noziedzīga nodarījuma epizodes
Tiesa vīrieti atzina par vainīgu kopumā par 172 noziegumiem. Kopumā vīrietis notiesāts par seksuālu vardarbību, par pavešanu netiklībā un par pornogrāfiska satura demonstrēšanu un izplatīšanu, tostarp par nepilngadīgo izmantošanu pornogrāfiska materiāla veidošanā.
Īslaicīga vīrieša aizturēšana 2024. gadā
No kopējiem 15 gadiem, ko vīrietim jāpavada aiz restēm, atskaitīta viena diena, kurā viņu pirmo reizi uz trīs stundām aizturēja par tādu materiālu lejupielādi, kuros redzama bērnu seksuāla izmantošana. Tas bija 2024. gada augustā.
Togad vasarā viņu noteica par aizdomās turamo un kā drošības līdzekli piemēroja liegumu strādāt ar bērniem. Policijā stāsta, ka tāds esot standarts, kad runa ir par šāda veida noziegumiem. Pēc aizturēšanas epizodes vīrietis skolā vairs neatgriezās. Direktore, pamatojoties uz vīrietim piemēroto liegumu darbam ar bērniem, skolotāju atlaida.
Tobrīd policija zināja, ka vīrieša ierīcēs glabājas liels apjoms video ar bērnu seksuālu izmantošanu, taču vēl nezināja, ka daļu no šiem materiāliem viņš radījis pats. Un šajā izmeklēšanas posmā vīrietis policijai nepalīdzēja. “Šī persona nesadarbojās ar policiju. Viņa policijas nopratināšanas laikā neatzina savus izdarītos noziedzīgos nodarījumus. Protams, viņa atzina, kad mēs fiziski parādījām, ka ir materiāli. Persona atzina, ka viņš glabāja, bet viņš neatzina, ka viņš būtu tiešsaistē izmantojis bērnus un arī fiziski nebūtu izmantojis,” stāsta Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Jānis Markuns.
Pēc vasaras, kad vīrieti aizturēja, līdz brīdim, kad viņu apcietināja, pagāja pusgads. Policijai nav ziņu, ka šajā laika posmā vīrietis izdarījis jaunus noziegumus. Sešus mēnešus policija analizēja no vīrieša ierīcēm izņemos failus. Tikai šajā izmeklēšanas posmā izdevās secināt, ka daļu no šiem video vīrietis pats ir filmējis. Turklāt daļu – bērnu fiziskā klātbūtnē.
Vismaz 150 upuru, lielākā daļa neidentificēti
Kopumā no šī vīrieša cieta vismaz 150 bērnu, taču par cietušajiem atzīti 19. Visi oficiāli atzītie cietušie, kuriem varmākam būs arī jāizmaksā kompensācija kopumā vairāk nekā 186 tūkstošu eiro apmērā, ir no Latvijas. Pārējie ir no ārzemēm un viņu vecāki, visticamāk, joprojām nezina, ka viņu bērni ir izmantoti. “Neskatoties uz to, ka personai jau piespriests cietumsods, darbs joprojām turpinās. Mēs sazināmies, nosūtām informāciju attiecīgajām valstīm, no kurām varētu būt cietušās personas, lai informētu cietušās personas un viņu vecākus,” skaidro Markuns.
Šī lieta ir būtiska vēl viena iemesla dēļ – par noziedznieku, kurš kopumā astoņus gadus izmantoja bērnus, neviens neziņoja. Iespējams, tāpēc, ka bērni neapjauta, ka viņiem dara pāri. Varmāka tumšajā tīmeklī meklēja metodes, kā manipulēt ar bērniem, un pēc tam tiešsaistes platformās, upuriem nezinot, ierakstīja video sarunas, kuru laikā pierunāja nepilngadīgos atkailināties. Šim nolūkam vīrietim mājās pat bijis īpašs kabinets. Kamēr viņš īstenoja savus noziegumus, tuvinieki domāja, ka viņš attālināti strādā un vada privātstundas.
Lai mazinātu šādu noziegumu upuru skaitu, faktiski vienīgais risinājums ir bērnu izglītošana un drošas vides nodrošināšana. “Ir būtiski skaidrot gan bērniem, gan pieaugušajiem, ka pāridarītājs var būt gan pieaugušais, gan arī cits bērns. Un tas var būt arī cilvēks, kurš tev liekas ļoti, ļoti jauks. Jo dažkārt, ja mēs ņemam vērā šo gadījumu, kur pievilināšanas taktika izmantota, cilvēks ir brīnišķīgs, ar vislabākajām atsauksmēm. Un tas mums arī jāskaidro bērniem un arī kolēģiem, ka mēs nekad nezinām,” iepriekš “de facto” pauda centra "Dardedze" valdes locekle Anda Avena.
Tiešsaiste – varmākām izdevīgāka
Šajā gadījumā lielākā daļa cietušo ir bērni no ārvalstīm, jo noziegumi tika pastrādāti dažādās tiešsaistes platformās. Digitālā vide, atšķirībā no fiziskās, varmākas rīcību neierobežo ne ar attālumu, ne valstu robežām. “Varmākām tiešsaiste ir daudz drošāka vide. Ja, piemēram, varmāka mēģinās uzrunāt bērnu uz ielas, to var pamanīt kāds vecāks vai vēl kāds. Bet tajā gadījumā, kad varmāka ir tiešsaistē, viņš var izmantot dažādus veidus, kā slēpt savu identitāti, slēpt savu atrašanās vietu, un viņš var vienlaicīgi vairākus bērnus uzrunāt,”
Noziegumi, kas nonāk policijas redzeslokā, ir tikai aisberga redzamā daļa. Latvijas drošāka interneta centra aptaujas rezultāti liecināja, ka gandrīz piektdaļai aptaujāto bērnu internetā ir lūgts nosūtīt savu kailfoto vai atkailināties videozvana laikā. Mazliet vairāk nekā puse no tiem, kuri saņēma šādu pieprasījumu, to arī izpildīja.
Četri dzimumnoziedznieka soļi
Viena konkrēta iemesla, kādēļ cilvēks izdara dzimumnoziegumu, nav. Motīvi var būt, piemēram, emocionāla identificēšanās ar bērnu vai seksuāla pārņemtība. “Ja mēs paskatāmies uz šiem gadījumiem – viņi ir dažādi gadījumi. Protams, viens ļoti nozīmīgs faktors, kas prognozē jaunu dzimumnoziegumu izdarīšanu, ir tas, ka (personai) ir šī deviantā seksuālā interese tieši attiecībā pret bērniem,” stāsta Valsts probācijas dienesta datu analīzes vadošais eksperts Anvars Zavackis. Nav zināms, cik daudz ir cilvēku ar šādu tieksmi.
Lai dzimumnoziegums notiktu, varmākam ir jāīsteno četri soļi. Pirmais – jābūt motivācijai. Otrais – jātiek pāri savai sirdsapziņai. Trešais – jāpiekļūst upuriem. Šis solis ir viens no iemesliem, kāpēc nereti varmākas ar tieksmi seksuāli izmantot bērnus arī strādā iestādēs, kur ir daudz potenciālu upuru. Ceturtais – jātiek pāri cietušā pretestībai. “Ja kādā no šiem soļiem ir barjera, dzimumnoziegumi nenotiek,” noteic Zavackis. Otrajā solī, kad noziegumu ir jāsaskaņo ar savu sirdsapziņu, dzimumnoziedznieki bieži izmanto arī tā sauktos barjeru noņēmējus, piemēram, apreibinošas vielas vai intensīvi patērē pornogrāfiju. Tieši probācijas uzraudzības laikā, kurā pēc cietumsoda izciešanas nonāks arī notiesātais skolotājs, analizē šos četrus nozieguma izdarīšanas posmus un strādā ar domāšanas kļūdām, kas varmākam ļāvis pašam sev noziegumus attaisnot.
Noziegumiem, kuros varmākas bērnus izmanto tiešsaistē, raksturīgs liels upuru skaits. Tieši šī iemesla dēļ jebkurš preventīvs pasākums, kas no iespējamā nozieguma pastrādāšanas attur kaut vienu personu, ilgtermiņā var pasargāt pat simtiem bērnu. Viens no šādiem preventīviem risinājumiem ir anonīma tiešsaistes pašpalīdzības programma "ReDirection", ko Latvijā sadarbība ar Somijas organizāciju ieviesa centrs “Dardedze”.








