IZM sāk dienesta pārbaudi par iepirkumiem informācijas tehnoloģiju jomā
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) sākta dienesta pārbaude saistībā ar informācijas tehnoloģiju jomas iepirkumiem, ar padomnieka Renāra Lazdiņa starpniecību apstiprināja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).
Pārbaudes fokusā ir 2025. gada 20. janvārī Elektronisko iepirkumu sistēmā izveidots pirkuma pieprasījums. Tas veikts ministrijas īstenotā projekta "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" laikā, pamatojoties uz 2022. gada 30. augustā noslēgto vispārīgo vienošanos par datortehnikas piegādi izglītības procesa nodrošināšanai.
Līdz šim veiktajās pārbaudēs nav konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi vai riski. Arī jaunā pārbaude ierosināta, lai izvērtētu publiski izskanējušos apgalvojumus par iespējamiem pārkāpumiem vai nesaimniecisku rīcību atsevišķos informācijas tehnoloģiju iepirkumos.
Melbārde sociālajos tīklos norādījusi, ka informācijas tehnoloģiju pārvaldība IZM "ir joma ar būtiskiem izaicinājumiem". Pēc viņas uzdevuma jau pērnā gada nogalē un šā gada sākumā ierosinātas dienesta pārbaudes. Ņemot vērā jaunāko publiski izskanējušo informāciju, politiķe uzdevusi ierosināt vēl vienu pārbaudi. Vienlaikus viņa norāda, ka daļa ar konkrēto iepirkumu saistīto darbinieku vairs nestrādā ministrijā.
Patlaban neviena amatpersona nav atstādināta no amata pienākumu pildīšanas. Darbinieku atbildību, ja tādu konstatēs, plānots izvērtēt pēc dienesta pārbaudes noslēguma.
Dienesta pārbaudi plānots pabeigt trīs nedēļu laikā, tomēr nepieciešamības gadījumā termiņš var tikt pagarināts. Pēc Melbārdes paustā, patlaban nav pamata uzskatīt, ka valsts budžetam būtu nodarīti zaudējumi.
Vienlaikus uzsvērts, ka ministrija stiprina informācijas tehnoloģiju jomas kapacitāti, piesaistot nozares ekspertus un pilnveidojot procesu, projektu un risku pārvaldību.
Publiskajā telpā izskanējusi kritika par IZM 2024. gada nogalē īstenoto datortehnikas iepirkumu Eiropas Savienības fondu projekta laikā, kura kopējā plānotā summa bija vairāk nekā 20 miljoni eiro. No konkursa esot izslēgts uzņēmums, kas piedāvāja zemāko cenu, un vēlāk datori iegādāti no citiem piegādātājiem par augstāku cenu. Kritiķi apgalvo, ka sākotnēji piedāvātie datori maksāja ap 260 līdz 399 eiro par vienību, bet noslēgtajos darījumos cena atsevišķās pozīcijās sasniegusi 485 eiro par vienību bez pievienotās vērtības nodokļa.
Uzmanība pievērsta gadījumam, kur līdzīgas specifikācijas datoriem cenu starpība bijusi ap 84 eiro par vienību, ko veidojusi, cita starpā, atšķirīga datorpeles komplektācija. Kopumā tiek lēsts, ka atteikšanās no lētākā piedāvājuma varējusi palielināt iepirkuma izmaksas par vairākiem miljoniem eiro.
Kritizēta arī iepirkuma procedūra - uzņēmuma dalība Elektronisko iepirkumu sistēmas katalogā uz laiku tika apturēta, un vēlāk tika izveidots jauns iepirkuma grozs, kurā uzvarēja citi piegādātāji.
