Ogres domes deputāti atbalsta Helmani civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatā
Foto: Evija Trifanova/LETA
Bijušais Ogres novada mērs Egils Helmanis.
Politika

Ogres domes deputāti atbalsta Helmani civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatā

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Ogres novada domes koalīcijas deputāti ceturtdien atbalstīja bijušā mēra Egila Helmaņa (NA), kuram nav pielaides valsts noslēpumam, iecelšanu civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Ogres domes deputāti atbalsta Helmani civilās aizs...

Domes sēdē izvērtās plašas diskusijas un savstarpēji pārmetumi par Helmaņa piemērotību civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Helmanis uzsvēra, ka deviņu gadu laikā ir uzkrājis ievērojamu pieredzi, kas lieti noderētu jaunākajiem kolēģiem.

Iepriekš Finanšu komitejā pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Eglīts (NA) vairākkārt uzsvēra, ka Helmani civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatā rosina iecelt kā domes Attīstības un infrastruktūras komitejas priekšsēdētāju. Tāpat viņš uzsvēra, ka Helmanim ir "burtiski neatsverama pieredze, kas gūta gan Ukrainā, gan tepat Ogrē astoņu gadu laikā", lai viņš ar savām zināšanām un pieredzi varētu būt noderīgs civilās aizsardzības komisijā. Helmanis komitejas sēdē nepiedalījās, jo pagājušajā sestdienā atkal devās uz Ukrainu ar palīdzības kravu, liecina ieraksti sociālajos medijos.

Komitejas sēdē opozīcijas deputāte Santa Ločmele ("Par!") vaicāja, vai pašvaldība ir izvērtējusi visus reputācijas riskus, kā arī to, ka Helmanis nepieteicās pielaides valsts noslēpumam saņemšanai, uz ko saņēma atbildi, ka šādi riski nepastāv.

Šim apgalvojumam Ločmele nepiekrita un atgādināja par vairāk nekā 30 gadus seniem notikumiem. Viņa atsaucās uz Zemessardzes štāba Preses dienesta paziņojumu, kurā esot teikts, ka sakarā ar notikumiem Talsu rajona Laidzes pagastā Zemessardzes 54. Ogres bataljonā ir veikta dienesta izmeklēšana. Tajā noskaidrots, ka 1993. gada 24. augustā desmit zemessargi kopā ar vēl astoņām personām aizbrauca uz Talsu rajonu ar nolūku sameklēt cilvēkus, kuri 17. augustā Laidzes pagasta teritorijā bija izrēķinājušies ar zemessarga brāli.

Viņa atgādināja, ka tolaik zemessargi veica nelikumīgu personu aizturēšanu. Konflikta tālāku attīstību pārtrauca notikumu vietā ieradušies Talsu rajona policijas darbinieki un Zemessardzes 41. Tukuma rajona bataljona zemessargi. Tam 1993. gada 27. augustā sekoja Zemessardzes 54. Ogres rajona bataljona komandiera pavēle Nr. 88 par Zemessardzes ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikuma pārkāpšanu, par dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšanu un par Zemessardzes diskreditēšanu. Desmit zemessargi, tostarp deputāts Helmanis un pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis, no Zemessardzes tolaik tika atskaitīti, apgalvoja Ločmele.

Viņas ieskatā tas ir reputācijas risks un mazina sabiedrības spēju uzticēties. "Tieši tādēļ mēģinām tomēr izvairīties no šādu cilvēku iekļaušanas šajā komisijā," aicināja Ločmele.

Ločmele rosināja civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatam virzīt opozīcijas deputātu Uldi Skudru, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

Domes komiteja bija saņēmusi Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības priekšlikumu civilās aizsardzības komisijā iekļaut arī nevalstisko organizāciju pārstāvi.

Arī pret šo priekšlikumu Eglītam bija iebildumi. Novadā esot 904 nevalstiskās organizācijas, un, ja katra no tām komisijai virzīs savu pārstāvi, tad komisijā būs 932 locekļi, kas, viņaprāt, padarīs tās darbu neiespējamu. Turklāt Eglīta ieskatā Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība neesot politiski neitrāla.

Deputāti Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības priekšlikumu noraidīja.

Par darbu komisijā nav paredzēts atalgojums. Lēmums par izmaiņām komisijas nolikumā un sastāvā vēl jāpieņem domes sēdē.

Grozījumus Ogres novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas nolikumā un tās sastāvā nepieciešams veikt pēc notikušās domes priekšsēdētāja un citu amatpersonu maiņas.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteikts, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs vada civilās aizsardzības uzdevumu izpildi pašvaldībā, tāpēc komisijas priekšsēdētājs būs domes priekšsēdētājs Andris Krauja (NA).

Lēmumprojektā skaidrots, ka, ņemot vērā Ogres novada infrastruktūras nozīmi civilās aizsardzības plānošanā un plāna realizēšanā, nepieciešamību koordinēt pasākumus katastrofas un katastrofu draudu gadījumā, ir saņemti priekšlikumi papildināt komisijas sastāvu ar Ogres novada pašvaldības Attīstības un infrastruktūras komitejas priekšsēdētāju Helmani, nosakot viņu kā vienu no komisijas priekšsēdētāja vietniekiem.

Tāpat konstatēts, ka nepieciešams stiprināt nevalstisko organizāciju lomu civilās aizsardzības jomā, nodrošinot to aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, līdz ar to saņemts komisijas priekšsēdētāja vietnieka Špakovska priekšlikums papildināt komisijas sastāvu ar pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Iklāvu (NA), kuram ir pieredze sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, teikts lēmumprojektā.

Tāpat pagājušā gada 19. septembrī pašvaldībā saņemta Valsts meža dienesta vēstule, kurā pašvaldība informēta, ka komisijā Valsts meža dienestu pārstāvēs Centra virsmežniecības Ogres mežniecības vecākais mežzinis Aivis Strauts, kuru nepieciešamības gadījumā aizvietos Centra virsmežniecības Ogres mežniecības mežzinis Valdis Rubažs.

Lēmumprojektā norādīts, ka nepieciešamas arī citas izmaiņas komisijas sastāvā, jo mainījušies pārstāvji no Ogres novada pašvaldības policijas, Ķeguma pilsētas pārvaldes, Ogres novada Sociālā dienesta un pašvaldības kapitālsabiedrības SIA "Lielvārdes Remte".

Kā vēstīts, Helmanis pēc domes priekšsēdētāja amata atstāšanas ir ieguvis gan Attīstības un infrastruktūras komitejas priekšsēdētāja amatu ar 2500 eiro lielu algu, gan novada domes priekšsēdētāja biroja vadītāja amatu, kur viņa atalgojums ir 3500 eiro.

Valsts drošības dienestā (VDD) norādīja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos pašvaldībām būtu rūpīgi jāizvērtē speciālo pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo amatpersonu turpmākais ieņemamais amats vietvarā.

No pašvaldību vadītājiem, kuri bija prasījuši pielaidi valsts noslēpumam, tā atteikta vienīgi līdzšinējam Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam ("Kopā Latvijai"/LPV) un nu jau amatu pametušajam Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (LZP). Savukārt Helmanis pameta Ogres novada domes priekšsēdētāja amatu, pēc paša skaidrotā, veselības problēmu dēļ, tā arī neiesniedzis dokumentus pielaides saņemšanai.