VIDEO: Latvijas formula: vai latviešu valodai tagad ir labākie laiki?

Lai gan sabiedrībā nereti izskan bažas par svešvalodu ietekmi, Valts Ernštreits uzskata, ka pašlaik latviešu valodai ir objektīvi labākais attīstības posms tās pastāvēšanas vēsturē. “Es teiktu, ka tieši otrādi – nekad latviešu valodai tik labi laiki nav bijuši. Latviešu valoda tagad ir valsts valoda, tā ir institucionāli ļoti jaudīgi atbalstīta. Tā ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valsts valodām. Atvērtā pasaule un jaunās tehnoloģijas lielā mērā paplašina latviešu valodas informatīvo telpu.”

Ernštreits uzsver, ka latviešu valoda stabili ierindojas starp 300 lielāko un attīstītāko valodu, tomēr šis statuss uzliek arī jaunus pienākumus. “Viena lieta, kas ir ļoti būtiska no latviešu valodas telpas viedokļa, ir tas, ka mēs nedrīkstam sastingt, mēs nedrīkstam stāvēt uz vietas – mums ir jāskrien un ātrāk nekā citiem.”

Iekšējā motivācija un individuālais apdraudējums

Tomēr institucionālais spēks un statistikas rādītāji ir tikai viena medaļas puse. Valodas patiesā dzīvība atrodas tās lietotāju rokās un ikdienas izvēlēs, īpaši jaunākās paaudzes vidū. Valodniece Aiga Veckalne uzskata, ka mūsdienu galvenais izaicinājums vairs nav ārējs politisks spiediens, bet gan pašu lietotāju iekšējā attieksme un paradumi.  “Manuprāt, tas apdraudējums ir iekšējs, individuāls, katra paša, un mūsu katra paša rokās ir rūpēties par to, lai mēs turpinātu runāt latviski, lai mēs tos vārdus latviešu valodā atrodam.”

Šis iekšējais apdraudējums ir cieši saistīts ar angļu valodas milzīgo klātbūtni digitālajā vidē un satura patēriņā. Veckalne novērojusi, ka jaunieši bieži vien svešvalodā var brīvāk izpaust savas jūtas vai uzskata, ka viņiem tajā ir lielāks vārdu krājums. Viņa atzīst: “Es strādāju ar studentiem, un gandrīz neviens no viņiem nelasa latviski. Un bieži viņi saka arī, ka nelasa vispār. Viss, ko viņi patērē, ja viņi lasa, ir angļu valodā. Ir valodnieki, kas saka – tā ir modes lieta, kas pāries. Ir valodnieki, kas saka – nē, tas nepāries, tā nav modes lieta. Laiks to rādīs, taču ir svarīgi atkal atgriezties pie satura veidošanas. Jo vairāk latviešu valodā būs satura, kas pielāgots jauniešiem, jo kvalitatīvāk mēs ar jauniešiem varēsim latviešu valodā runāt par to, kas viņiem svarīgi.”

Tehnoloģijas kā valodas “protezēšanas rīki”

Nākotnes perspektīvā latviešu valodas izdzīvošana un uzplaukums būs atkarīgs no tā, cik jēgpilni mēs spēsim integrēt tehnoloģijas, nekļūstot par to pasīviem lietotājiem. Valts Ernštreits piedāvā inovatīvu skatījumu uz tehnoloģijām, saredzot tās kā palīglīdzekli, kas var kompensēt zaudēto. “Mēs skatāmies uz tehnoloģijām kā protezēšanas rīku, kas ļauj atgriezt tās lietas, kas ir zaudētas. Vai tā ir teritorija, vai tā ir konkrēta lietojuma joma, vai tas ir kaut kāds cits elements, kas ir kopienai svarīgs, bet kas atbalsta kopienu, nevis to aizvieto.”

Vienlaikus eksperti uzsver, ka tehnoloģiskā čaula pati par sevi, bez satura, ir mazvērtīga. Mākslīgais intelekts var iemācīties sazināties gramatiski pareizi, taču tas automātiski neapgūst zināšanas. “Pat ja “ChatGPT” spēj sarunāties latviski, tas “nenes” mūsu saturu. Un bieži vien, taisot eksperimentus un paskatoties, kā atbild uz jautājumiem, mēs redzam, ka tas nav tas, kā atbildētu kāds no mūsējiem. Tā ir tā būtiskā lieta – mums jāstrādā pie tā, lai mēs audzētu arī saturisko, ne tikai to valodas čaulu,” norāda Ernštreits.

Eva Eglāja-Kristsone akcentē, ka valodas patriotisms un kopienas identitātes stiprums ir tas, kas padara valsti spēcīgu kopumā. Šī bagātība, ko veido latviešu valoda, tās dialekti, latgaliešu un lībiešu mēle, ir mūsu spēks. Latviešu valodas zelta laikmets ir iespēja apzināties, ka mūsu daudzveidība ir lielākā vērtība modernajā pasaulē. Tieši caur to mēs spējam atrast savu unikālo panākumu formulu.