Krievijas pastiprinātie uzbrukumi Ukrainai liek šaubīties par tās patiesu vēlmi panākt ilgstošu mieru
Krievijas pastiprinātie uzbrukumi Ukrainai kārtējo reizi liek šaubīties par tās patiesu vēlmi panākt ilgstošu mieru, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
ĀM informēja, ka Uršuļskis otrdien Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kurā notika viedokļu apmaiņa par 19. marta un 20. marta Eiropadomes sanāksmes izvērsto darba kārtības projektu un neformāla diskusija par Eiropas demokrātiskās noturības centra izveidi.
Viedokļu apmaiņā par Eiropadomes sagatavošanu parlamentārais sekretārs atzīmēja, ka šodien aprit četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, taču nevar aizmirst, ka karš sākās jau 2014. gadā. "Vēstījums visur ir viens - mēs nepieņemsim Krievijas veiktos starptautisko normu pārkāpumus un saglabāsim apņemšanos atbalstīt Ukrainu. Krievijas pastiprinātie uzbrukumi kārtējo reizi liek šaubīties par tās patiesu vēlmi panākt ilgstošu mieru, tādēļ mums ir jāturpina strādāt ar sabiedrotajiem, lai panāktu ilgstošu un taisnīgu mieru Ukrainā," uzsvēra Uršuļskis.
Tajā pašā laikā ir būtiski turpināt darbu pie Ukrainas uzņemšanas ES, viņš norādīja. Pēc Uršuļska teiktā, Ukraina jau ir izdarījusi savu "mājasdarbu", tagad ES jāpilda savas apņemšanās un jāsāk sarunas ar Ukrainu par konkrētām sadaļām.
Diskusijā par Eiropas demokrātiskās noturības centra izveidi ĀM parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka Latvija sagaida, ka centrs dos iespēju risināt jautājumus, kas saistīti ar vēlēšanu aizsardzību pret ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, mākslīgā intelekta ietekmi uz informācijas integritāti, kā arī sabiedrības noturības stiprināšanu, veicinot kopienas līmeņa noturību un demokrātisko prasmju un līdzdalības stiprināšanu.
Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī, un tas ir prasījis desmitiem tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru upuru.
