Vai ļausim vējam atnest enerģētisko neatkarību? Skrējiens pretvējā pret atkarību no citiem
Vēja enerģija pēdējos gados nepārprotami nostiprinājusies kā viens no galvenajiem elektroenerģijas avotiem Eiropā un pasaulē. Kamēr publiskajā telpā nereti izskan skaļi iebildumi un bažas par to, reālie dati rāda pretējo. Vēja enerģija vairs nav eksperiments vai modes tendence, bet gan enerģētikas nākotnes pamats. Pieaugot atjaunojamo resursu lomai un samazinoties fosilās enerģijas izmantošanai, vēja elektrostacijas kļūst par stabilu balstu modernām un drošām energosistēmām.
Par to spilgti liecina Eiropas Savienības līdere Vācija, kuras teritorijā jau uzstādīts teju 31 tūkstotis vēja turbīnu. No tām vairāk nekā 29 tūkstoši atrodas uz sauszemes un nodrošina ap 68 GW jaudu, savukārt 1680 turbīnas jūrā rada vēl gandrīz 9,7 GW. Lai arī Vācijā jūras vēja parku skaits ir neliels, tie ir jaudīgāki un saražo ievērojamu elektroenerģijas apjomu; tehnoloģijas attīstās un kļūst arvien efektīvākas.
Eksperti uzsver, ka šie skaitļi nav nejaušība, bet gan globālas strukturālas pārmaiņas enerģētikā. Atjaunojamie resursi vairs nekalpo kā papildinājums fosilajai enerģijai – tie kļūst par sistēmas pamatu. Arī pasaules mērogā vēja enerģija turpina uzstādīt rekordus: 2023. un 2024. gadā ik gadu tika uzstādīti vairāk nekā 120 GW jaunu vēja jaudu, bet kopējā pasaules vēja enerģijas jauda jau 2023. gada beigās pārsniedza 1 000 GW. Šī izaugsme notiek neatkarīgi no politiskām diskusijām vai lokāliem strīdiem, jo zaļākas enerģijas ieguves veidi ir viens no ekoloģiskās krīzes problēmrisinājumiem.
Nozīmīgākais zaļās enerģijas tirgus šobrīd ir Ķīna, kur koncentrējas lielākais jauno uzstādījumu apjoms. Vien 2025. gada pirmajā pusē tur uzstādītas vēja turbīnas ar vairāk nekā 51 GW jaudu. Strauji attīstās arī citi tirgi – ASV, Indija un Brazīlija -, apliecinot, ka vēja enerģija ir globāla, nevis reģionāla izvēle.
Lai gan lielākā daļa jauno vēja elektrostaciju joprojām tiek būvētas uz sauszemes, jūras vēja parki, īpaši Eiropā, attīstās arvien straujāk. Tas liek uzdot jautājumu, vai vēja enerģija attīstīsies, bet gan – vai Latvija spēs izmantot šo iespēju. Jānorāda, ka vēja enerģija ir tā, ko spējam iegūt paši, jo fosilos resursus paši radīt nespējam. Liela cīņa pret enerģētikas neatkarību nāk no gāzes industrijas, kas ik mēnesi Latvijā un Eiropā iepludina kā Krievijas, tā citu valstu naudu.
Latvijas iedzīvotāji no vēja parku attīstības iegūtu tiešus un ilgtermiņa ieguvumus: jaunas darbavietas, investīcijas reģionos, kur ekonomiskā aktivitāte bieži ir zema, kā arī ostu un loģistikas attīstību, attīstoties vēja projektiem jūrā. Labi piemēri sabiedrības labuma gūšanai ir Dānija un Vācija, kur vēja enerģijas attīstība radījusi tūkstošiem labi apmaksātu darba vietu un ar nodokļiem un infrastruktūras attīstību nodrošinājusi stabilus ienākumus pašvaldībām. Līdzīgs scenārijs ir iespējams arī Latvijā – vairāk vietējās enerģijas nozīmē mazāku atkarību no gāzes importa, radot lielāku enerģētisko drošību un, attīstoties uzkrāšanas tehnoloģijām, arī stabilākas elektroenerģijas cenas.
Jau šobrīd Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas veiksmīgi spēruši pirmos stabilos soļus vēja enerģijas virzienā, atstājot paliekošus nospiedumus tās veiksmīgai ienākšanai sabiedrības ikdienā. Viens no tiem ir uzņēmums “Aerones”, kas pērnajā gadā piesaistījis investīcijas 54 miljonu eiro apmērā un publiski ir pasludinājis, ka tā ambīcijas ir kļūt par lielāko vēja parku apkalpošanas kompāniju pasaulē. Cits celmlauzis ir “Consolis Latvija”, kas kopā ar vienu no pasaulē lielākajiem turbīnu ražotājiem – “Nordex SE” – ir noslēdzis līgumu par saliekamā dzelzsbetona torņu ražošanu, kas ir būtisks elements vēja turbīnu veidošanā.
Eksperti uzsver, ka vēja enerģija apvieno vairākus izšķirošus ieguvumus – tā ir videi draudzīga, ekonomiski konkurētspējīga un stiprina valsts neatkarību. Ņemot vērā šī brīža attīstības tempu, ir skaidrs, ka vēja enerģija nav īslaicīga izvēle, bet gan enerģētikas nākotne, un valstis, kas to apzinās savlaicīgi, būs ieguvējas gan ekonomiskā, gan drošības ziņā.
