Pēc gadiem ilgas vilcināšanās Saeima beidzot meklē risinājumu, kā pasargāt mājokļu pircējus no krāpniekiem
Pēc sabiedrības sašutuma par gadījumu, kad kādai ģimenei draud vienīgā mājokļa zaudēšana, jo tas savulaik iegādāts no krāpnieka, Tieslietu ministrija Saeimā iesniegusi grozījumus, kas ļautu tiesai lemt, vai noziegumā ierautais nekustamais īpašums paliek jaunajam vai vecajam īpašniekam.
TV3 raidījums "Nekā personīga" vēsta, ka Saeimas deputāti jau gadiem diskutējuši par to, kā aizsargāt labticīgos pircējus, kuri paši to nezinot, iegādājušies īpašumu no krāpniekiem, taču līdz šim risinājums nebija atrasts.
Diskusijas aktualizējās pēc tam, kad raidījums ziņoja par Stankeviču ģimeni, kura 2020. gadā iegādājās dzīvokli, ņemot hipotekāro kredītu, bet tagad riskē to zaudēt, jo dzīvokli pārdevis krāpnieks.
Saeimas apakškomisijas sēdē TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna skaidroja ministrijas piedāvājumu: "Izņēmuma gadījumā, ja noziedzīgi iegūtā manta ir nekustamais īpašums, un ar tās atdošanu cietušajam nav iespējams panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu attiecībā uz trešo personu. Tas būtu labticīgais mantas ieguvējs. Tiesa to īpaši pamatojot, var atstāt trešās personas īpašumā, ja tās īpašuma tiesības nostiprinātas publiskajā reģistrā."
Līdz šim tiesas vairumā gadījumu neinterpretēja likumu par labu labticīgajam ieguvējam, un īpašumi tika atņemti, norādīja Saeimas deputāts Vilis Sruoģis ("Stabilitātei!"). Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") atzina, ka līdzšinējie likuma formulējumi nav spējuši nodrošināt taisnīgu iznākumu visos gadījumos: "Līdz šim mēs mēģinājām atrast tādu universālu formulu, kā ierakstīt likumā, lai vienmēr būtu taisnīgs iznākums. Nav tādu iespēju, jo vienā gadījumā ir jālemj objektīvi par labu vienai pusei – jaunajam īpašniekam, otrajā gadījumā var būt svarīgāk nodrošināt vecā īpašnieka intereses. Tagad ir piedāvāts cits risinājums, proti, dot tiesības tiesai, ņemot vērā visus apstākļus, pamatojot, pieņemt taisnīgu lēmumu."
Attiecībā uz Stankeviču ģimenes gadījumu Judins pauda viedokli, ka situācija atšķiras no citiem krāpšanas gadījumiem, jo pārdevējs, lai arī paturot naudu, rīkojās ar derīgu pilnvaru: "Ja viņš rīkojās, izmantojot savu pilnvaru un nenodeva naudu īpašniekam, tad nozieguma priekšmets ir nauda. Un vienīgais, ko pirmais dzīvokļa īpašnieks var prasīt – naudu no tās personas, kura piesavinājusies."
Zvērināts advokāts Armands Rasa gan norāda uz absurdām situācijām, kad pat gadījumos, kad likums ļauj paturēt īpašumu, tas joprojām tiek atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu. "Noziedzīgi iegūta manta ir noziedzniekam šīs mantas ekvivalents naudā, ko viņš ir saņēmis, pārdodot nelikumīgi iegūtu mantu. Īpašuma atņemšana ģimenei, kas to ir likumīgi iegādājusies, ir gluži vienkārši netaisnīga," uzsver Rasa.
Juristi gan brīdina, ka piedāvātie grozījumi varētu nesasniegt mērķi, ja labticīgajiem ieguvējiem netiks dotas tiesības kā trešajai pusei iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem, lai pilnvērtīgi sevi aizstāvētu.
Tikmēr Stankeviču ģimene lēmumu gaida ar bažām. "Mēs paļāvāmies uz Zemesgrāmatu, uz notāru, uz bankas iesaisti. [..] Un mums draud palikt uz ielas. Nu, tās ir mūsu vienīgās mājas. Un mūsu bērniem arī tās ir vienīgās mājas," raidījumam sacīja Inga Stankeviča.
