Vēsturiska sensācija: Kurzemē piedzimis teļš ar astoņām kājām un divām pakaļām. Kā to skaidro speciāliste
Kādā Latvijas lauku saimniecībā veselai govs mātei piedzimis visnotaļ neparasts pēcnācējs – teļš ar astoņām kājām un divām astēm. Tā pirms diviem gadsimtiem bija īsta preses sensācija. Šodien šādu kroplību saistītu ar slikto ekoloģisko situāciju un “pārķimizēto vidi”, bet pirms simtiem gadu šādu problēmu taču nebija.
Arī pašlaik ziņu lentēs parādās vēstis, ka ikgadu vienā vai otrā pasaules malā pilnīgi veselai govs mātei piedzimst kāds dīvaina paskata teļš. Veterināri un vides speciālisti šajā sakarā sniedz savus komentārus – šādi teļi dzimst, jo ir slikts ekoloģiskais stāvoklis, netālu ir elektrolīzes rūpnīca, govs mātes saēdušās pesticīdus un tamlīdzīgi. Tomēr 19. gadsimta sākumā nebija ne elektrolīzes rūpnīcu, ne pesticīdu (tos sāka pielietot tikai 20. gadsimta vidū). Tai pašā laikā citi zoospeciālisti stāsta, ka tās ir ģenētiskas mutācijas, kopā saauguši dvīņi. Jauns.lv skaidro, kā tad bija un ir patiesībā.
Briesmīgā zīme pie lopa
1826. gada 4. martā “Latviešu Avīzes” vēstīja par sensacionālu atgadījumu kādās kuršu, Kurzemes (?) saimniecības sētā, kur piedzimis “dzīvs, pilnīgs teļš ar 8 kājām, 2 pakaļām un 2 astēm; tomēr tik ar vienu krūti un vienu galvu. Rādījās, it kā būtu 2 teļi pa pusi vienā gabalā saauguši kopā un abi vienā ādā ielikti.” Dīvainais teļš tomēr ilgi dzīvs nepalika un drīz vien devas uz citiem medību laukiem:
“Patlaban žēlojas tā nabaga sieviņa (kurai pieder teļš) un skumīgi vaicā: “Kāpēc rādījās šī zīme pie mana lopa? Esmu es tad grēciniece par visiem?”
Bet tā nevajadzētu vaicāt un nevienam sacīt, kad tas gadās, kas retiem pasaulē top redzēts. Brīžam piedzimst bērns ar vainīgiem locekļiem, savāds no izskatīšanas. Kur tas tā ir, tur nebūs vecākiem pārlieku noskumt, un par norātiem turēties; nedz būs skauģam ar pirkstu rādīt un saukt: “E, kur Dieva sodība!” Nedz arīdzan būs kādam pie sev domāt: “Šiem vecākiem vajag lieliem grēciniekiem būt.” Un kas uz tādām domām kristu, tas būtu pagalam muļķis. (..) Tādu vaļu nav tas Visspēcīgais viņiem devis. Tas pats piesūt brīžam, pēc sava neizprotama padoma, ir vislabākam cilvēkam bēdas un nelaimes, jo “ko tas Kungs mīl, to pārmāca viņš.” Un kur tas no tā Visgudrā un Neizprotamā nāk, tur būs klusi ciest un rāmā garā nest, kas uzlikts ir.”
Jau tā paša gada martā “Rigasche Zeitung” ziņoja: “ Peteram Libortam Tronšjenā piederoša govs laidusi pasaulē teļu ar iedzimtām kroplībām: tam ir astoņas kājas ar astoņiem normāli veidotiem nagiem, divas astes, divas galvas, piecas ausis, viens vēders, viena krūškurvja daļa un divi mugurkauli. Šis kroplīgi dzimušais teļš tiks nosūtīts uz Dabas zinātņu institūtu Gentē.”
Kopā saauguši dvīņi
Pirms diviem gadsimtiem pasaulē nebija ne pesticīdu, ne draudīgs ekoloģiskais stāvoklus, vēl mazāk zināja, kas ir ķīmiskā rūpniecība. Tad kā izskaidrot šādas mutācijas? Latvijas Universitātes muzeja Zooloģijas krājuma glabātāja, Bc.hist. Anna Gajevska Jauns.lv skaidro:
““Dzīvs, pilnīgs teļš ar 8 kājām, 2 pakaļām un 2 astēm; tomēr tik ar vienu krūti un vienu galvu” visticamāk ir kopā saauguši dvīņi: apaugļotā ola nepilnīgi sadalās vai arī divi embriji ļoti agrīni daļēji saplūst. Tas var dot “papildu kājas”, “divas astes”, "divas pakaļas" un tamlīdzīgi. Šādas anomālijas veidojas ļoti agrīnā attīstībā.
Citi iedzimti attīstības traucējumi: nejaušas kļūdas attīstībā; reizēm iesaistīti ģenētiski faktori, reizēm toksīni vai infekcijas. Ne visi gadījumi ir saauguši dvīņi - iespējama arī viena embrija ķermeņa dubultošanās. Bieži precīzu cēloni neizdodas noteikt. Lielākā daļa šādu jaundzimušo neizdzīvo ilgi, jo kroplības nereti skar arī iekšējos orgānus.”
Par to, vai šādas mājlopa kroplības ar saistīt ar ekoloģisko stāvokli, Anna Gajevska saka: “Var būt saistīts ar konkrētiem vides faktoriem, bet ne obligāti. Uz kaut ko tādu var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, noteikti augi/toksīni, dažas ķimikālijas, smagi deficīti un cits, un tie var palielināt risku. Taču līdzīgi īpatņi piedzima arī pirms pesticīdiem un rūpniecībām. Lielākā daļa šādu anomāliju rodas neregulāri, bez tiešas saistības ar piesārņojumu.”
Parasti dvīņi liellopiem ir ļoti reti, bet tieši tādas “dubultotas” ķermeņa daļas ir tipiskas, teic Anna Gajevska. Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr tas ir klasisks dvīņu saplūšanas gadījums - dažkārt tas var būt viena embrija nepilnīgas atdalīšanās vai ķermeņa aizmugurējās daļas dubultošanās rezultāts. Precīzi to iespējams noteikt tikai anatomiski izmeklējot.
Diemžēl nav tādas "Latvijas statistikas” par saaugušiem dvīņiem, tas ir pārāk rets gadījums, un tas neparādās ikgadējās atskaitēs. Latvijā šādi gadījumi drīzāk parādās kā atsevišķas ziņas, nevis kā regulāri statistikas rādītāji. Vēsturiski šādi apraksti biežāk publicēti kā sensācijas, speciāli aprakstot tos īpaši krāšņi un iespējams arī pārspīlēti.
