Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 9. februāra līdz 15. februārim?
foto: Publicitātes foto
Koncertprogrammā "Vīnes klasika" būs dzirdama Zanda Švēde un Reinis Zariņš.
Kultūra

Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 9. februāra līdz 15. februārim?

Indra Vilipsone

Jauns.lv

Pirms dalos ar savu kultūras kalendāru šai nedēļai, ļoti labprāt atcerēšos pagājušo. Nedrīkst teikt, ka kultūras notikumi manu ikdienu iekrāsoja katru dienu, taču Volfganga Amadeja Mocarta mūzikas dievišķie un pasaulīgie pieskārieni ir vēl manā prātā un sirdī, tāpat arī amerikāņu režisora Roberta Vilsona iestudējums ”UBU’’ nelaiž vaļā un bija prieks un bauda pakavēties izcilā meistara radītajā čaukstošajā vizualitātē, skaņas, gaismas, mūzikas un ķermeņu valodas musturā un cerēt, ka no šīs mistiskās pārraides es uztvēru arī ko svarīgu un paliekošu, labi, ka mums to atveda un parādīja.

Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplā...
foto: Rojs Maizītis
Iesaka Izdevniecības "Rīgas Viļņi" kultūras satura redaktore Indra Vilipsone.
Iesaka Izdevniecības "Rīgas Viļņi" kultūras satura redaktore Indra Vilipsone.

Bet nu gan skats šī nedēļas failos. Turpināsim būt festivāla "Vīnes Klasika" piedāvājumā, kas patiešām mums atkal apliecina un atklāj Vīni kā dzīvu, elpojošu iedvesmas telpu cauri gadsimtiem, kā mūžīgu ideju un emociju krustpunktu.

Koncertprogrammai, ko sagatavojuši divi izcili mūziķi Zanda Švēde un Reinis Zariņš, dots nosaukums "Šūbertiāde. Sarunas par mīlestību" un tā izskanēs 11. februārī Mazajā ģildē.

foto: Publicitātes foto
Pasākuma afiša.
Pasākuma afiša.

Tieši pārcelšanās uz mutuļojošo Vīni savulaik iezīmēja būtisku pagrieziena punktu Franča Šūberta dzīvē – līdztekus kvantitatīvi un kvalitatīvi iespaidīgam jaunrades uzplaukumam talantīgais austrietis dzīves vilinājumiem pilnajā metropolē iemantoja arī plašu draugu un domubiedru loku. Sākotnēji kautrīgais jauneklis drīz vien kļuva par sabiedrības dvēseli un, par spīti balansēšanai uz nabadzības robežas, regulāri rīkoja jautras vakarēšanas labu draugu, lieliskas mūzikas un atspirdzinošu dzērienu lokā. Laika gaitā šī tradīcija iemantoja “šūbertiādes” vārdu, un nu jau vairāk nekā divus gadsimtus turpina dzīvot arī tālu aiz Austrijas galvaspilsētas mājīgo salonu sienām. Šajā programmā romantiķa aizsākto sirdi un prātu veldzējošo muzikālo kopābūšanu turpina divi spilgti latviešu mākslinieki – melnbalto taustiņu pavēlnieks un dziļi personisku interpretāciju meistars Reinis Zariņš un ar suģestējošo mecosoprāna tembru apveltītā Frankfurtes operas soliste Zanda Švēde. Viņu uzmanības lokā līdzās Šūberta izcilajai vokālajai lirikai – gan tādām pērlēm kā “Grietiņa pie ratiņa” un “Forele”, gan krājumā “Gulbja dziesma” kārtotajām dziesmām, virknēti citu ievērojamu vīniešu kamermūzikas smalkumi. Starp tiem ir gan vēlīnā romantiķa Gustava Mālera emocionāli saviļņojošie darbi no vokālajiem krājumiem “Rikerta dziesmas” un “Zēna brīnumrags”, gan Johannesa Brāmsa gaisīgi virtuozie klavieru intermeco, kas brīnišķīgi sabalsojas ar šī meistara dzīvē tik nozīmīgā vācieša Roberta Šūmaņa ciklā “Kreisleriāna” virknētajām spilgti tēlainajām miniatūrām.

Savukārt mākslinieka Normunda Brasliņa personālizstāde “Noslēgtā telpa” no 7. februāra skatāma kultūrtelpā "Ola Foundation". Normunds Brasliņš ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu latviešu figurālās glezniecības meistariem, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Zīmēšanas katedras vadītājs. Izstādē eksponēti viņa pēdējo gadu darbi, kuru centrā ir figūra un portrets. Izstādes nosaukums “Noslēgtā telpa” precīzi raksturo mākslinieka radošo pasauli - koncentrētu, klusinātu un vērstu uz iekšēju dialogu. Sievietes tēls Brasliņa mākslā parādās neskaitāmās variācijās, sasaucoties ar renesanses priekšstatiem par cilvēka ķermeņa skaistumu, proporciju un harmoniju. Šeit forma nav ilustrācija, bet domāšana. Par savu izstādi mākslinieks saka: “Es gleznoju cilvēku, kādu to iztēlojos. Svarīga ir noskaņa, ko veido tēlu iekšējā mijiedarbība. Tie ir distancēti no ārpasaules. Cenšos būt lakonisks savā izteiksmē. Man būtiski ir panākt formas pilnību, balstoties uz izpratni par ķermeņa plastiku.

foto: Publicitātes foto
"Vīna gaisma".
"Vīna gaisma".

Eļļas gleznojumos dominē gaismēnas pārejas un daudzslāņu lazējums. Zīmējumos izmantota manis pilnveidotā autortehnika uz papīra, kur tušas pludinājums harmonizēts ar tonāli apjomīgu un lineāru izteiksmi. Būdams formālists, neizplūstu sižetiskā daudzveidībā. Izraudzītais ceļš un meklējumi mākslā ir savrupi un veido manu noslēgto telpu.”

Un visbeidzot Linas Leen šī gada plāni sāks atklāties, jau Valentīndienā. Viņas jaunās mūzikas "Pirmais vilnis" iemirdzēsies Vidzemes koncertzāle "Cēsis" . 14. februārī plkst.19.00. Šajā gadā nāks klajā jauna Lindas Leen autormūzika trīs viļņos, un katrs no tiem tiks atzīmēts ar pirmatskaņojumu koncertos. Valentīndienas vakarā izskanēs šīs minialbumu triloģijas "Waves" pirmā daļa, jaunais singls "Total Affection", klausītāju iemīļotie skaņdarbi "Magnētiskā vētra" un "Blue Monday" oriģinālskanējumā, "Uzar mani kā zemi", kā arī citas dziesmas no mūziķes repertuāra un 2026. gadā gaidāmā albuma kopā ar grupu.

foto: Publicitātes foto
Valetīndienā būs iespējams baudīt Lindas Leen valdzinošo balsi.
Valetīndienā būs iespējams baudīt Lindas Leen valdzinošo balsi.

Linda arī padalījās ar savām izjūtām pirms šī koncerta un viņa saka: “Mīlestība mūs vieno - vai tā būtu pret draugiem, mīļotajiem, nodarbošanos vai mākslu, tās mēs vienmēr alkstam un šī tēma nekad nenorietēs. Manā mūzikā - pavisam noteikti!”

Iedvesmojošu un dāsnu kultūrnedēļu!