"Konventa sētā" piemin kņazu Līvenu, kura vadībā krievu vienība 1919. gada brīvības cīņās kopā ar latviešiem cīnījās pret komunistiem

Pieminot šo notikumu, pēc AREM ierosinājuma kopš 2019. gada Latvijā tiek atzīmēta Līvena diena, un asociācija cer, ka ar laiku tā kļūs par vienu no nozīmīgākajiem krievu kopienas svētkiem Latvijas Republikā, teikts organizācijas paziņojumā.

31. janvārī notika arī jaunā AREM projekta - “Krievu kalendārs Latvijā” elektroniskā formātā - atklāšana. Pirmo reizi šāds kalendārs tika izdots 2019. gadā, lai vienkopus apkopotu visus Latvijas krievu kopienai svarīgos svētku un piemiņas datumus. Tagad tiek strādāts pie tā pārvēršanas par pilnvērtīgu uzziņas resursu, ko varēs izmantot visi interesenti, īpaši mazākumtautību skolu skolotāji.

Kopš savas pastāvēšanas pirmās dienas AREM ir uzsvērusi nepieciešamību skaidri un konsekventi nodalīt krievu identitāti no padomju identitātes, krievu vēsturisko un kultūras telpu - no neopadomju telpas. Projekts “Krievu kalendārs Latvijā” ir viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai, palīdzot krievu cilvēkam izrauties no mākslīgi konstruēto pseidovērtību rāmjiem, kas mantoti no komunistiskā totalitārisma un ko mākslīgi uztur Krievijas Federācijas neopadomju propaganda, teikts organizācijas paziņojumā.

Kā liecina "Wikipedia" pieejamā informācija, 1873. gada 16. novembrī Sanktpēterburgā dzimušais Anatols Leonīds Līvens (Anatol Leonid von Lieven) ir cēlies no senas vācbaltiešu dzimtas Līveniem. Viņa tēvs, Krimuldā dzimušais Pauls Hermans fon Līvens (Paul Hermann von Lieven, 1821-1881) 1866. gadā kļuva par Krievijas impērijā vienīgo "galma virsceremonijmeistaru".

1919. gada janvārī rotmistrs Līvens no 60 bijušajiem Krievijas impērijas armijas virsniekiem izveidoja Liepājas brīvprātīgo strēlnieku vienību jeb Līvena nodaļu, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās pret lieliniekiem. Vienībai drīzumā pievienojās viena Baltijas landesvēra rota un kapteiņa Didorova rota, tajā dienēja arī latvieši, piemēram, Artūrs Silgailis. Aprīļa puča laikā Līvens atteicās piedalīties militārajā direktorātā, ko plānoja veidot Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja un sadarboties ar Andrieva Niedras valdību. Līvena vienība landesvēra sastāvā piedalījās kaujās pie Ventspils un Jelgavas un Rīgas ieņemšanas operācijā. 1919. gada 24. maijā Līvens tika smagi ievainots kaujā pie Ropažiem ar atkāpjošos LSPR armiju un nodeva komandiera funkcijas kapteinim Didorovam. Pēc ievainojuma visu mūžu pārvietojās ar kruķa palīdzību. 1919. gada 6. jūnijā Līvena vienība tika pārveidota par krievu brīvprātīgo korpusu, kurā bija ap 4000 karavīru. Līvens aizliedza savai karaspēka vienībai piedalīties Cēsu kaujās pret Igaunijas armiju un Ziemeļlatvijas brigādi. Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas Līvens īsu laiku no 2. jūlija bija jaunizveidotās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas komandieris, kurā viņa korpusam pievienojās vēl divas krievu brīvprātīgo vienības: "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosauktā partizānu vienība" Pāvela Bermonta-Avalova vadībā un pulkveža Virgoļiča brigāde.

1919. gada 9. jūlijā kņaza Līvena daļas saņēma ģenerāļa Judeņiča pavēli doties uz Narvas fronti, lai pievienotos Ziemeļrietumu armijas plānotajam karagājienam uz Petrogradu. Bermonta-Avalova un Virgoļiča komandētās daļas Jelgavā un Šauļos atteicās doties prom no Latvijas, izstājās no Līvena korpusa un nodibināja "Kavalērijas ģenerāļa grāfa Kellera vārdā nosaukto Rietumu brīvprātīgo korpusu". Savukārt Līvena komandētā 5. kājnieku divīzija līdz 1919. gada decembrim cīnījās Judeņiča Ziemeļrietumu armijā pie Petrogradas.

Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām Anatols Līvens kļuva par Latvijas pilsoni un aktīvu krievu emigrantu organizācijas "Krievu Taisnības brālība" locekli un kā Latvijas nodaļas delegāts 1921. gadā piedalījās krievu monarhistu kongresā Reihenhallē Vācijā. Dzīvoja Mazmežotnes muižā, kur aktīvi pievērsās dārzkopībai. Vēlāk kļuva par Mazmežotnes ķieģeļu fabrikas īpašnieku un 1931. gadā vadīja kara veterānu savstarpējās palīdzības biedrību. Miris 1937. gada 3. aprīlī Ķemeros. Apbedīts Mežotnes baznīcas kapos.