"Eirobarometrs": 56% Latvijā aptaujāto uz pasaules nākotni raugās optimistiski
Mazliet vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uz valsts un pasaules nākotni raugās optimistiski, vienlaikus iedzīvotājus visvairāk satrauc konflikti pie bloka robežas, nekontrolēta migrācija un gaisa telpas pārkāpumi ar droniem, liecina "Eirobarometra" jaunākā aptauja.
Aptaujā secināts, ka globālās norises Eiropas Savienībā (ES) iedzīvotāju vidū rada bažas un ģeopolitiskie satricinājumi ir ietekmējuši eiropiešu noskaņojumu.
Nedaudz vairāk par pusi jeb 52% eiropiešu pesimistiski raugās uz pasaules nākotni, 39% norāda, ka pesimistiski raugās uz ES nākotni, savukārt 41% pauž, ka pesimistiski raugās uz savas valsts nākotni. Vienlaikus 76% eiropiešu ir optimistiski noskaņoti par savu un savas ģimenes nākotni.
Dati rāda, ka Latvijā aptaujātie ir noskaņoti optimistiskāk nekā iedzīvotāji vidēji ES. Proti, 56% Latvijā aptaujāto uz pasaules nākotni raugās optimistiski, bet 64% pauž šādu uzskatu par ES nākotni. Savukārt par Latvijas nākotni optimistiski noskaņoti ir 59%, bet par savu un savas ģimenes nākotni - 75%.
Kā atzīst aptaujas veicēji, tās rezultāti liecina, ka problēmu ir daudz. No visām aptaujā izceltajām problēmām iedzīvotāji visvairāk raizējas par drošību. 72% iedzīvotāju satrauc konflikti netālu no ES, 67% satrauc terorisms, 66% - ārpussavienības valstu veikti kiberuzbrukumi, 66% - klimata pārmaiņu saasinātas dabas katastrofas un nekontrolētas migrācijas plūsmas.
Tāpat lielas bažas rada ar saziņu saistīti riski, piemēram, dezinformācija satrauc 69% aptaujāto, naida runa tiešsaistē un reālajā dzīvē satrauc 68%, mākslīgā intelekta veidots viltots saturs rada bažas 68% aptaujāto, bet 67% satraucas par vārda brīvības apdraudējumu.
Latvijā aptaujātos visvairāk satrauc konflikti pie ES robežām - to atzinuši 72% aptaujāto. Tāpat 70% satrauc nekontrolēta migrācija, bet 59% - trešo valstu droni ES gaisa telpā vai tās tuvumā.
Aptaujas dati arī parāda, ka 66% ES iedzīvotāju (Latvijā - 76%) vēlas, lai ES rūpējas par viņu drošību, un īpaši uzsver ES aizstāves lomu pašreizējā politiskajā kontekstā. Iedzīvotāji arī atzīst, ka liela nozīme ir vienotībai - 89% iedzīvotāju norāda, ka ES dalībvalstīm jābūt vienotākām, un 73% piekrīt, ka ES nepieciešams vairāk līdzekļu, lai stātos pretī pašreizējām globālajām norisēm. Latvijā tā domā attiecīgi 91% un 74% aptaujāto.
Pēc 40% ES iedzīvotāju domām, lai stiprinātu ES pozīciju pasaulē, tai būtu galvenokārt jāpievēršas aizsardzībai un drošībai, vēl 32% domā, ka šī mērķa sasniegšanai vairāk jāpievēršas konkurētspējai, ekonomikai un rūpniecībai, bet 29% pārliecināti, ka jākoncentrējas uz enerģētisko neatkarību. Arī Latvijā aptaujātie visbiežāk minējuši šīs trīs prioritātes.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola atzīst, ka ģeopolitiskā spriedze ietekmē eiropiešu drošības sajūtu un pilsoņi sagaida, ka ES nodrošinās aizsardzību, būs gatava rīkoties un darbosies kopīgi. "Tieši tas ir jādara spēcīgākai un pašapzinīgākai Eiropai. Eiropa ir mūsu spēcīgākais vairogs," uzsver Metsola.
Aptaujā secināts, ka augstās cenas turpina ietekmēt iedzīvotāju dzīves līmeni. Eiropieši atkārtoti pauduši vēlmi, lai Eiropas Parlaments pievērstos inflācijai, cenu pieaugumam un dzīves dārdzībai - uz to norādījis 41% aptaujāto. Prioritāro jautājumu augšgalā ir arī ekonomika un darbavietu radīšana, ko min 35% aptaujāto, turklāt kopš 2025. gada maija aptaujas šis rādītājs ir pieaudzis par pieciem procentpunktiem.
Latvijas iedzīvotāji kā galvenās prioritātes minējuši ekonomiku un darbavietu radīšanu - 48%, sabiedrības veselību - 45% un ES aizsardzību un drošību - 41%.
Lielākā daļa ES iedzīvotāju paredz, ka tuvākajos piecos gados viņu dzīves līmenis būs stabils, taču 28% iedzīvotāju uzskata, ka tas pasliktināsies. Tas jo īpaši vērojams valstīs, kur spēcīgāk jūtama ekonomiskā nenoteiktība, secināts aptaujā. Vislielākā pārliecība par dzīves līmeņa krišanos ir vērojama Francijas, Beļģijas un Slovākijas iedzīvotāju vidū, kur tā domā 40% līdz 45% iedzīvotāju.
Latvijas iedzīvotāji ir otrie optimistiskākie ES - 29% uzskata, ka viņu dzīves līmenis pieaugs. Tikai Somijā tā domā vairāk - 31% aptaujāto. Vēl 52% Latvijā aptaujāto uzskata, ka viņu dzīves līmenis nemainīsies, un tikai 16% prognozē, ka tas pazemināsies.
Eiropiešu ieskatā miers ir vērtība, kas Eiropas Parlamentam būtu jāaizstāv visvairāk, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko stāvokli - tā domā 52% aptaujāto. Iedzīvotājiem svarīgāko vērtību vidū joprojām ir arī demokrātija - to min 35% aptaujāto, vārda brīvība - 23%, cilvēktiesības - 22% un tiesiskums - 21%.
Tikmēr Latvijā aptaujātie visbiežāk kā vairāk aizstāvāmās vērtības minējuši mieru - 61%, vārda brīvību - 31%, kā arī demokrātiju un tiesiskumu - 26%.
Eiropiešu attieksme pret ES un tās iestādēm joprojām ir pozitīva, lai gan kopš 2025. gada maija šis rādītājs ir nedaudz samazinājies. Mazāk nekā pusei jeb 49% iedzīvotāju, kas ir par trim procentpunktiem mazāk nekā iepriekš, ir pozitīvs priekšstats par ES, bet 17% tas ir negatīvs. Latvijā šie rādītāji ir attiecīgi 46% un 13%.
Vienlaikus 38% eiropiešu, kas arī ir par trim procentpunktiem mazāk nekā iepriekš, ir pozitīvs priekšstats par Eiropas Parlamentu, bet negatīvs - 20%. Latvijā pozitīvs priekšstats par Eiropas Parlamentu ir 24% aptaujāto, neitrāls - 58%, bet negatīvs - 14%.
Aizvien vairāk iedzīvotāju - ES kopumā 62%, bet Latvijā - 69% - ir pārliecināti, ka viņu valsts dalība ES ir vērtējama pozitīvi. Šis rādītājs ES kopš 2024. gada februāra/marta aptaujas ir pieaudzis par diviem procentpunktiem.
"Eirobarometrā" secināts, ka jaunieši joprojām ir visdedzīgākie ES atbalstītāji un liek uz ES lielas cerības. Salīdzinājumā ar vecāka gadagājuma iedzīvotājiem 15 līdz 30 gadus vecie eiropieši daudz biežāk redz ES un Eiropas Parlamentu pozitīvā gaismā. Proti, 58% jauniešu ir pozitīvs iespaids par ES, salīdzinot ar 43% līdz 49% aptaujāto vecāku iedzīvotāju grupās. Tāpat 68% jauniešu vēlas, lai Eiropas Parlamentam būtu spēcīgāka loma, kamēr vecāku iedzīvotāju grupās to vēlas 54% līdz 58% aptaujāto.
Jaunieši arī īpaši aktīvi atbalsta to, lai dalībvalstis būtu vienotākas pašreizējā globālajā kontekstā, lai ES būtu vairāk resursu un ES būtu lielāka teikšana starptautiskā līmenī, secināts aptaujā.
Eiropas Parlamenta 2025. gada rudens "Eirobarometra" aptauju visās 27 ES dalībvalstīs laikā no 6. līdz 30. novembrim veica pētniecības aģentūra "Verian".
Iedzīvotāji tika aptaujāti klātienē, bet Dānijā, Kiprā, Maltā, Nīderlandē, Somijā un Zviedrijā papildus tika izmantotas videointervijas. Kopumā tika veiktas 26 453 intervijas. Rezultāti visas ES mērogā tika vērtēti, ņemot vērā katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu.
