Pauls Timrots tiesā uzvar Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Strīds ilga gadiem!
Valsts iestādēm parasti uzticas - tās konsultē, brīdina un sargā sabiedrības intereses. Taču šoreiz stāsts izvērtās citādi. Izglītojoša kampaņa pārtapa ilgā tiesvedībā, un galvenajās lomās nonāca Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un sabiedrībā labi zināmais auto eksperts Pauls Timrots.
Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", valsts iestāde maksās Timrotam 1000 eiro kompensāciju. Veiksmīgi pārstāvot Paulu, to, kam viņam tiek izmaksāta naudas kompensācija, panācis juridisko pakalpojumu sniedzējs "Ieva Broka & partners". Sākotnēji nekas neliecināja par gaidāmo konfliktu. Būdams auto eksperts, Pauls piekrita iesaistei izglītojošā kampaņā, kas saistīta ar automašīnu pārdošanu, taču situācija krasi mainījās brīdī, kad viņš iepazinās ar piedāvāto videosižeta scenāriju. Tajā viņam bija paredzēta krāpnieka loma, kas Paulam bija pilnīgi nepieņemama. Viņš skaidri norādīja, ka ir gatavs piedalīties kampaņā kā eksperts un sniegt padomus sabiedrībai, taču krāpnieka tēla atveidošanu uzskatīja par nesavienojamu ar savu profesionālo darbību un gadiem veidoto reputāciju. Tā kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) nebija gatavs scenāriju mainīt, sarunas nonāca strupceļā, un Pauls rakstveidā paziņoja par atteikšanos no dalības kampaņā.
PTAC nolēma kampaņu īstenot arī bez Paula līdzdalības, izvēloties risinājumu, kas vēlāk kļuva par galveno strīda iemeslu. Videosižetā tika izmantota cita persona, taču skatītājiem tika radīta nepārprotama asociācija ar Paulu. Sižetā figurēja viņa vārds, tika lietoti viņam raksturīgi izteicieni, iekļauts fragments no LTV raidījuma "Te!" sižeta "Pārbaudi-Pērc-LietoTo", kur bez saskaņošanas izmantoja viņa tēlu, tika veidota vizuālā un uzvedības līdzība, kas ļāva viegli atpazīt konkrēto tēlu. Rezultātā skatītājam radās iespaids, ka sižetā redzamais krāpnieks ir tieši Pauls. Vēlāk tiesa tieši uz to arī norādīja, uzsverot, ka šādā gadījumā nav runa par abstraktu “iedvesmu”, bet gan par konkrētas personas tēla prettiesisku izmantošanu.
Videosižets tika izvietots plaši – PTAC oficiālajā mājaslapā, vietnē percgudri.lv, kā arī PTAC sociālo tīklu kontos. Pauls uz notikušo reaģēja nekavējoties un jau 2017. gada 20. decembrī nosūtīja PTAC pretenziju, pieprasot sižetu izņemt no publiskās telpas, publiski atvainoties un atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Tomēr sižets netika nekavējoties izņemts un turpināja būt pieejams internetā vēl ilgu laiku. Pat pēc tam, kad tiesas spriedumi bija stājušies spēkā, PTAC nesteidzās tos izpildīt. Tikai 2024. gada beigās Augstākās tiesas Senāts konstatēja, ka PTAC jau sen bija pienākums šo sižetu izņemt un faktiski tas publiskajā telpā bija saglabājies vairāk nekā septiņus gadus.
Savā aizstāvībā PTAC atsaucās uz argumentu, ka personas datu apstrāde notikusi sabiedrības interesēs, līdz ar to neesot bijusi nepieciešama Paula piekrišana. Tiesa gan šo pamatojumu neatzina. Spriedumā tika uzdots būtisks jautājums – vai izvirzīto mērķi tiešām nebija iespējams sasniegt bez konkrētas personas tēla un reputācijas izmantošanas. Atbilde bija nepārprotama: PTAC nespēja pamatot, kāpēc sabiedrības izglītošanai bija obligāti jāizmanto tieši Paula vārds un tēls, jo īpaši pēc tam, kad viņš tam bija skaidri un rakstveidā iebildis.
Augstākās tiesas Senāts savā 2024. gada spriedumā formulēja būtisku principu, norādot, ka publiska atpazīstamība pati par sevi nenozīmē pienākumu ļaut citiem lietot personas tēlu un reputāciju mērķiem, kam persona nepiekrīt. Tiesa uzsvēra, ka tieši publiski zināmas personas gadījumā šāds aizskārums var būt vēl smagāks, jo tiek grauta reputācija, kas veidota gadu desmitiem. Vērtējot nodarīto kaitējumu, tiesa ņēma vērā arī mūsdienu “klikšķu kultūru”, kurā cilvēki bieži aprobežojas ar virsrakstu izlasīšanu, neiedziļinoties saturā. Ja virsraksts vai vizuālais tēls rada asociācijas ar krāpniecību, kaitējums reputācijai rodas pat tad, ja pats saturs tiek skatīts virspusēji. Konkrētajā gadījumā sižets dažu dienu laikā tika skatīts aptuveni 78 tūkstošus reižu, un tā atbalsis parādījās arī citos portālos, bieži ar vēl skaļākiem virsrakstiem. Tiesa secināja, ka šeit nav runa par īslaicīgu pārpratumu, bet gan par ilgstošu un būtisku reputācijas aizskārumu.
Beigu beigās PTAC bija jāsniedz publiska atvainošanās – vispirms 2025. gada 8. decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet 2026. gada 5. janvārī arī PTAC mājaslapā un "Facebook" kontā, proti, tajās pašās platformās, kur iepriekš tika izplatīts strīdīgais sižets. Papildus tam PTAC tika uzlikts pienākums izmaksāt Paulam 1000 eiro nemantiskā kaitējuma kompensāciju, lai gan sākotnēji prasība tika celta par 2000 eiro.
