Jāgatavojas Krievijas mēģinājumiem ietekmēt Saeimas vēlēšanu norisi
Aizvadītajā nedēļā Saeimā notika tā sauktās ārpolitikas debates. Politiķu uzrunās tika pieminēta arī nepieciešamība pasargāt rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas no Krievijas iejaukšanās. Nesenie piemēri citās valstīs rāda, ka Krievija mēģina nozagt vēlēšanas ar dezinformācijas un netīras naudas palīdzību. Uz šī fona arī Latvijā pieauguši riski Krievijas iespējamai ietekmei uz vēlēšanu norisi, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Par vienu no pēdējā laikā masveidīgākajiem Krievijas centieniem ietekmēt vēlēšanu iznākumu uzskata pērn notikušās vēlēšanas Moldovā. Tiek lēsts, ka kampaņā nelikumīgi iepludināti simtiem miljoni eiro. Starptautisko novērotāji secinājuši, ka iejaukšanās no ārpuses izpaudās vēlētāju uzpirkšanā, kiberuzbrukumos, plašā dezinformācijā. Piefiksēti neautentisku kontu tīkli, troļļu fermas un mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi.
Rīgā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts izceļ arī Rumānijas pieredzi prezidenta vēlēšanās pērn: “Vēlēšanu ietekme notika caur viena sociālo tīklu medija – konkrēti “Tiktoka” - algoritma nolaupīšanu par labu vienam kandidātam, caur manipulācijas sistēmu, panākot, ka kandidāts no 2% uzlec līdz 20% pāris nedēļu laikā. Tas ir tas, kur mums vairāk jāskatās līdzi.”
Sārts skaidro, ka arī Latvijā populārais “Tiktok” ir ļoti spēcīgs instruments vēlēšanu kampaņās, jo tas ļauj labi nomērķēt pa vajadzīgo auditoriju.
“Otra lieta, kas ir interesanti, ko mēs redzējām ASV, mēģinājumi uzpirkt digitālā satura vadītājus ar pietiekami lielām auditorijām, kas ir zināmi cilvēki, lai viņi tās debates virza noteiktās tematikās. Un bieži vien tie cilvēki, kuriem maksā, nenojauš, ka aiz tā stāv kāda no Krievijas aģentūrām,” stāsta Sārts.
Latvijas izlūkdienests - Satversmes aizsardzības birojs (SAB) - šonedēļ publicētajā gada pārskatā arī piemin Krievijas iejaukšanos vēlēšanās Eiropā, ar viltus sociālo tīklu kontiem atbalstot Kremlim vēlamos kandidātus un nomelnojot eiropeiski orientētus. Arvien vairāk novērojama mākslīgā intelekta sniegto iespēju izmantošana Krievijas informācijas operācijās.
“Latvijas tēls zināmā mērā tiek veidots kā viens no tiem ļaunuma elementiem, kas neļauj sasniegt Krievijas, viņu uztverē, leģitīmos mērķus – mainīt pastāvošo konstitucionālo varu Ukrainā un realizēt viņuprāt Krievijas tiesības diktēt drošības nosacījumus pie viņu robežām,” pauž SAB direktors Egils Zviedris.
Viņš apliecina, ka Latvija ir Krievijai pietiekami interesanta, tādēļ, visticamāk, tā mēģinās šogad ietekmēt sabiedrības viedokli, pārpludinot informācijas telpu ar Krievijai vajadzīgo saturu.
“Tā ir tā problēma attiecīgi vai tas drauds, un mums jārēķinās, ka šāda veida aktivitātes varētu tikt izmantotas, tuvojoties Saeimas vēlēšanām šī gada nogalē,” teic Zviedris un piebilst, ka mākslīgā intelekta izmantošanai ir likumā noteikti ierobežojumi.
Mākslīgā intelekta izmantošana aģitācijas periodā būs jānorāda apmaksātos aģitācijas materiālos, ja tas lietots attēlu, audio vai video saturā. Partijām sods var pārsniegt 7000 eiro. Taču tas noteikti neatturēs Krieviju izmantot mākslīgo intelektu saviem mērķiem, secina raidījums.
“Ja vēl pusotru gadu atpakaļ informācijas operācijas bija tāda amatniecība, labāks vai sliktāks amatnieks, eksperts spēja radīt šo saturu tā, ka tas vai nu deva to efektu vai nē. Šobrīd mēs no amatniecības esam aizgājuši uz tādu riktīgu industriālu ražošanu,” saka Sārts.
Arvien izteiktāka ir tendence sociālajos medijos censties ietekmēt lietotāju sajūtas par kādu notikumu vai fenomenu, kas var iespaidot viņu izvēli vēlēšanās.
NATO Stratēģiskās komunikācijas centrs regulāri pēta, cik viegli ir sociālajos medijos manipulēt ar robotizētiem kontiem. Svaigākais šonedēļ publicētais pētījums parāda, ka lielākās platformas joprojām ir ievainojamas, arī politiski jūtīga satura pavairošanai. Tomēr ir zināmi uzlabojumi – vidēji aptuveni puse viltus kontu lielākajās platformās mēneša laikā tika noņemti. Šajā ziņā labākie rādītāji bija VKontakte un X, sliktākie – Instagram un TikTok.
“Mēs parasti tā eksperimenta ietvaros nopērkam kaut kādus krievu robotu tīklu piedāvājumus, ko var nopirkt, un tad mēram, cik lielā mērā tā efektivitāte ir. (..) Būtībā tas stāsts joprojām ir konstants. Tas joprojām pieejams, tas joprojām ir salīdzinoši lēti un joprojām spēcīgu pretdarbību mēs neredzam,” skaidro Sārts.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētījumā secināts, ka sociālo mediju manipulēšanas izcenojumos pērn par pārliecinoši dārgāko kļuvusi platforma X. Par grozu, kurā ietilpst 100 sekotāji, 100 tīkšķi un 100 komentāri, kā arī 1000 skatījumi, X jāmaksā virs 10 eiro, kamēr pārējās lielajās platformās zem pieciem eiro. Izņēmums ir vienīgi skatījumu skaits – ja pirktu tikai skatījumus X, tad 156 000 skatījumus var dabūt par nieka 10 eiro.
Ministru kabinets pirms divām nedēļām atbalstīja plašas starpinstitūciju darba grupas izveidi, lai rūpētos par drošu Saeimas vēlēšanu norisi. Darba grupā tiks izdiskutēta rīcība dažādiem scenārijiem.
Kā stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris, ja, piemēram, kiberapdraudējums pēkšņi pirmsvēlēšanu periodā būs tiks augstā līmenī, ka drošības iestādes atsevišķas sistēmas ieteiks neizmantot, tad būs izstrādāti atbilstoši plāni, lai vēlēšanas varētu notikt. “Vēlēšanu iecirkņu līmenī ir jābūt skaidram, kā mēs rīkojamies, pat tad, ja nav interneta vai elektrības,” saka komisijas priekšsēdētājs.
Attiecībā uz balsu skaitīšanu, ar ko bija aizķeršanās pērn, katrai pašvaldību vēlēšanu komisijai būs tiesības izvēlēties, vai nu skaitīt ar skeneriem vai manuāli. Šāda atļauja dota, lai netērētu laiku saskaņojumiem, ja būs problēmas ar tehniku.
Visi IT sistēmu uzlabojumi gan vēl nav veikti. “Jā, var izklausīties traki: “Ko tad jūs te darījāt? Ir jau janvāra beigas.” Nu, nekas labāks par birokrātiju nav izdomāts. Bija jāzina, kas ir problēmas, viņas jāuzskaita. Tehniskās specifikācijas. Tie, kas jebkad ir saskārušies ar iepirkumiem, zina, tas nav dažu dienu jautājums, tas ir vairāku mēnešu. Un jāsaka, ka beidzot esam nonākuši pie tiešām tās beigu fāzes, un beidzot būs līgums un beidzot sāks ķerties klāt.
Valsts digitālās attīstības aģentūrā, kas veic iepirkumus, “de facto” atbildēja, ka pašlaik notiek piegādātāja un personāla pārbaudes drošības iestādē. Kad tās pabeigts, tad slēgs līgumu un paziņos piegādātāju.
CVK vadītājs stāsta, ka IT sistēmu auditi ir paredzēti aprīlī un maijā. 30.jūnijs izvēlēts par galīgo datumu, pēc kura būtiskas izmaiņas vairs netiks veiktas.
Pašlaik ir skaidrība, ka vēlēšanu zīmes Saeimas vēlēšanās paliks tādas pašas, kā bija pērn pašvaldību vēlēšanās. Aktivitātes palielināšanai plašāk paredzēts organizēt izbraukuma komisijas un priekšlaicīgā balsošana plānota visas nedēļas garumā jebkurā iecirknī.
