
Meli Latvijas informatīvajā vidē pārauguši dziļmelos, norāda pētnieks

2025. gadā Latvija atradās sarežģītā informatīvā vidē, kur tradicionālie meli pārauga jaunās, tehnoloģiski sarežģītās dezinformācijas formās - dziļmelos, pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Māris Cepurītis.
Viņš skaidro, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas īstenotās informatīvās aktivitātes veido kumulatīvu hibrīdo apdraudējumu, kas var vienlaikus iedarboties vairākos līmeņos: polarizēt Latvijas iekšpolitisko situāciju, vājināt sabiedroto uzticēšanos un ietekmēt starptautisko vidi. Šo apdraudējumu efekts summējas - pat ja katrs atsevišķi mīts vai kiberincidents nešķiet būtisks, ilgtermiņā tie grauž demokrātijas pamatus un sabiedrības noturību, atzīst Cepurītis.
Pētnieka ieskatā, Latvija demonstrējot salīdzinoši augstu apzinātību par šiem riskiem. Viņš skaidro, ka valsts institūcijas, nevalstiskais sektors un sabiedrotie kopīgi strādā, lai uzlabotu likumus, informētu sabiedrību un stiprinātu drošības struktūras. Piemēram, 2024. gada vidū tika grozīts Krimināllikums, krimināli sodot politisku dziļviltojumu izmantošanu ar nolūku ietekmēt vēlēšanas. Tāpat drošības iestādes pastiprinājušas tiesiskās darbības pret personām, kas atklāti atbalsta Krievijas agresiju vai vēršas pret Latvijas valsts konstitucionālajām pamatvērtībām - piemēram, 2023. līdz 2025. gadā aizturēti vairāki prokremliski aktīvisti un ierosinātas krimināllietas par naida runu un Kremļa propagandu.
Sekmīgai noturībai pret informācijas apdraudējumiem nepietiek tikai ar ierobežojošiem pasākumiem - tie jākombinē ar nepiespiedu pasākumiem, kas veicina sabiedrības imunitāti no iekšienes, pauž Cepurītis. Pētnieks vērtē, ka Latvija šajā ziņā ir guvusi zināmus panākumus, tomēr pastāvot arī klupšanas akmeņi. No vienas puses, Baltijas valstis starptautiski tiekot uzteiktas par salīdzinoši veiksmīgu stingro regulējumu un demokrātisko vērtību līdzsvarošanu cīņā ar dezinformāciju. No otras puses, tiekot aicināts fokusēt uzmanību uz sabiedrības grupu atšķirīgo pieredzi un ievainojamību, jo pastāv informācijas plaisa starp integrētākiem un atstumtākiem iedzīvotājiem, un sociālā atstumtība var kalpot par auglīgāko augsni naidīgai propagandai, skaidro Cepurītis.
Tādēļ, kā norāda pētnieks, Latvijas pieejā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sabiedrības saliedētībai un medijpratībai, apvienojot valsts institūciju, kā Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta, Kultūras ministrijas Sabiedrības saliedētības politikas departamenta un Mediju nodaļas spēkus ar nevaldības sektora spēkiem un attīstot iniciatīvas, kas stiprina sabiedrības noturību, piemēram, mazinot sociālo atstumtību, veicinot kritisko domāšanu, medijpratību un valstspratību, kā arī turpinot un pastiprinot faktu pārbaudes aktivitātes.
Papildus pētnieks izceļ ekspertu kopienas darbu skaidrojot Latvijas un starptautiskos procesus, šādi kliedējot vismaz daļu no dezinformācijas konstruētajiem mītiem. Ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas propagandas aktivitāšu mērķtiecīgu darbību tieši uz krievvalodīgajām auditorijām, svarīgi apsvērt, kā būtu iespējams uzrunāt tieši šīs auditorijas, piebilst Cepurītis.
Pēc pētnieka domām, nepieciešams turpināt atjaunināt tiesisko bāzi, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību. Piemēram, dziļviltojumu izplatīšana ar mērķi nomelnot personas vai maldināt sabiedrību būtu skaidri jāregulē. Tāpat jāapsver stingrāki sodu mēri par koordinētām dezinformācijas kampaņām, ieskaitot ārvalstu finansējuma nelegālu piesaisti politiskajai reklāmai.
Cepurītis akcentē, ka Latvijas diplomātijai jāturpina aktīvi aktualizēt dezinformācijas jautājumu Eiropas Savienības (ES), NATO un ANO ietvaros, tai skaitā izmantojot Latvijas dalību ANO Drošības padomē. "Jātiecas pēc kopīgas pretdezinformācijas stratēģijas ES līmenī, kas ietvertu gan ātras brīdināšanas sistēmas par dezinformācijas viļņiem, gan spiedienu uz globālajām platformām aktīvāk cīnīties ar viltus saturu," uzsver pētnieks, norādot, ka sadarbībā ar Baltijas un citām reģiona valstīm var dalīties ar labāko praksi un pat veidot kopīgus medijpratības un stratēģiskās komunikācijas projektus.
Viņa ieskatā, Latvijai arī turpmāk jāizmanto Rīgā esošā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra kā zināšanu un inovāciju avota kapacitāte, lai apmācītu speciālistus un testētu jaunus risinājumus informatīvās cīņas laukā. Ilgtermiņā visspēcīgākais ierocis pret meliem ir izglītots, kritiski domājošs pilsonis, uzsver Cepurītis.
Tāpat, kā norāda pētnieks, ir jāturpina un jāpaplašina medijpratības programmas skolās, jāorganizē sabiedriskās kampaņas par dezinformācijas atpazīšanu, un šajos pasākumos jāiesaista pazīstami viedokļu līderi un influenceri.
Ukrainas piemērs rādot, ka sabiedrība, kas vienota kopēju vērtību aizstāvībā, spēj imunizēties pret ārējo propagandu. "Latvijai jāstiprina nacionālā identitāte integrējošā veidā - svinot kopīgus sasniegumus, godinot brīvības cīnītājus, veidojot stāstu, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs jūtas piederīgs. Tad melīgajiem naratīviem būs grūti iesakņoties," uzsver Cepurītis.








