LTV: Kāds Latgales domes priekšsēdētājs nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu
Kādam Latgales domes priekšsēdētājam nav piešķirta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, atsaucoties uz Valsts drošības dienestu (VDD), piektdien ziņo Latvijas Televīzija. Televīzijai nav izdevies gūt skaidrību par pielaidi Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam ("Sarauj, Latgale!"), Rēzeknes mēram Aleksandram Bartaševičam ("Kopā Latvijai"/LPV) un Krāslavas novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam (ZZS).
Elksniņš "Panorāmai" konkrēti neatbildēja uz jautājumu, vai saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
Savukārt Bartaševičs uz televīzijas telefonzvanu neatbildēja. Aģentūra LETA novēroja, ka piektdien Bartaševičs nav piedalījies domes sēdē, taču jau iepriekš dome lēma par viņa atvaļinājumu šajā laikā.
Tāpat Latvijas Televīzija ziņo, ka Preiļu novada domes priekšsēdētājam Aldim Adamovičam (Latgales partija/JV/LA) speciālā atļauja izsniegta uz saīsināto termiņu.
Iepriekš bija zināms, ka vienas pašvaldības priekšsēdētājam dienests speciālās atļaujas izsniegšanu ir atteicis. Aģentūra LETA jau rakstīja, ka šī amatpersona ir nu jau bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP).
Vienlaikus dienests līdz šim nav saņēmis speciālās atļaujas pieprasījumu un pārbaudes sākšanai nepieciešamo dokumentāciju par Ogres mēru Egilu Helmani (NA). Viņš pašlaik gatavojot nepieciešamo dokumentāciju.
Papildus VDD informēja, ka viens pašvaldības priekšsēdētājs un trīs pašvaldību priekšsēdētāju vietnieki speciālo atļauju bija saņēmuši jau 2024. gadā, kad ieņēma citus amatus, kuros nepieciešama pieeja valsts noslēpumam. Šīm personām pārbaude atkārtoti nebija jāveic.
Jebkura speciālās atļaujas pretendenta pārbaudes gaitā VDD vispusīgi vērtē personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, par šo personu iegūstot un analizējot plašu informācijas apjomu.
VDD pašvaldību priekšsēdētāju un to vietnieku pārbaudes veic likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā termiņā. Proti, likumā noteiktais speciālās atļaujas pretendentu pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā personas vispusīgu izvērtēšanu nav iespējams pabeigt, atbilstoši likumam dienests pārbaudi var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
Biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir ļoti plašs pārbaudāmās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.
