Baltijas valstis un Polija saņems vairāk nekā 112 miljonus eiro elektroenerģijas aizsardzībai

Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai (EK) līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību. Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un notikušie enerģētikas infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā, tostarp jūras kabeļu un cauruļvadu pārrāvumi, pastiprināja Baltijas valstu apņēmību turpināt darbu pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības.

Ceturtdien, 15. janvārī, Briselē notika Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) komisijas sēde, kurā EK prezentēja lēmuma projektu par finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu un Polijas, tostarp Latvijas, infrastruktūras drošības paaugstināšanai. EK atzina šī projekta pieteikumu kā atbilstošu CEF līdzfinansējuma saņemšanai, bet galīgais dalībvalstu balsojums, kā arī lēmums tika pieņemts otrdien, 27. janvārī.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Baltijas valstu sinhronizācijas projekts tika izstrādāts citā ģeopolitiskajā kontekstā un tad par infrastruktūras drošību un aizsardzību no fiziskiem vai kiberriskiem nebija jārunā. Līdz ar Baltijas valstu sinhronizācijas projekta noslēgumu Latvijā kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas sistēmas operatoriem tika strādāts pie pieteikuma gatavošanas kritiskās infrastruktūras aizsardzības stiprināšanai Baltijas valstīs.

Baltijas valstis un Polija projekta īstenošanai saņems 112 582 500 eiro lielu Eiropas finansējumu, kas ir trešais lielākais līdzfinansējums no visiem šajā solī atbalstītajiem CEF projektiem. Šis finansējums nozīmē drošāku enerģētikas infrastruktūru, kā arī elektroenerģijas pārvades tarifu izmaksu ietaupījumu.

Projekta īstenošanā par CEF līdzfinansējumu Baltijas un Polijas pārvades sistēmas operatori ieviesīs tādus pasākumus kā perimetra un pretdronu aizsardzības sistēmas, brīdināšanas sistēmas un citus risinājumus enerģētikas infrastruktūras fiziskajai aizsardzībai.

Līdz šim Baltijas valstu sinhronizācijas projekta īstenošanā Latvijā īstenoti projekti teju 500 miljonu eiro vērtībā, no kuriem 85% segti ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu. Modernizētas un atjaunotas 330 kilovoltu (kV) līnijas vairāk nekā 500 kilometru garumā, uzstādīti trīs sinhronie kompensatori Grobiņā, Ventspilī un Līksnā, uzstādītas lieljaudas enerģijas uzkrājošās baterijas Tumē un Rēzeknē, kā arī īstenoti sarežģīti un apjomīgi informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras projekti.

KEM skaidro, ka infrastruktūras stiprināšanas jomā sadarbība ir būtiska, tāpēc Baltijas valstis 2025. gada beigās vienojās par darba grupas izveidi, lai pastiprināti risinātu gan starpsavienojumu drošību, īpaši jūrā esošo kabeļu drošības uzlabošanu. Ne mazāk svarīga ir spēja pēc iespējas ātrāk veikt neplānotu kabeļu pārrāvumu remontdarbus, mazinot neērtības iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri uz laiku nevar saņemt lētāku enerģiju no Skandināvijas valstīm.

Tikpat būtiska kā rīcība ārkārtas situācijās ir kaimiņvalstu sadarbība vētru radīto bojājumu novēršanā. Baltijas valstu operatori ir noslēguši kopīgu sadarbības memorandu tehniskās palīdzības nodrošināšanai vētru gadījumos. Memorands jau tiek izmantots praksē un kalpo par pamatu, lai sadales un pārvades sistēmu operatori varētu savstarpēji sniegt operatīvu palīdzību un tehnisko nodrošinājumu elektroenerģijas līniju bojājumu remontdarbu veikšanai vētru skartajos reģionos. Tas ļauj bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem nodrošināt operatīvu reaģēšanu.

Vētra, kas pirms pusotra gada nodarīja būtiskus postījumus Zemgalē, daļā Kurzemes un Lietuvā, radīja lielākus postījumus Lietuvas mājsaimniecībām. Latvijas elektroenerģijas sadales operators AS "Sadales tīkls", atjaunojot elektroapgādi Latvijā, operatīvi savas brigādes nosūtīja uz Lietuvu, praksē īstenojot starpoperatoru memorandā panākto vienošanos.