Jaunais Jūrmalas mērs Jānis Lediņš par Truksni, iebraukšanas maksu un veloceliņiem

Jūrmala ir pirmā un pagaidām vienīgā pašvaldība, kurā ievēlētais domes priekšsēdētājs nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam. Kā un vai tas ir ietekmējis domes darbu?

Īstenībā tas nav ietekmējis pilnīgi neko. Es pat varētu teikt, ka šajā situācijā var vilkt paralēles ar basketbola komandu, kur kapteinis ir kļuvis par spēlējošo treneri. Koalīcija ir stabila, vienota, un nekas mūsu darbā nav mainījies salīdzinājumā ar to, kā bija pirms tam. Mēs kā komanda strādājām un turpinām strādāt, līdz ar to tas nekādas būtiskas izmaiņas nevar nest.

Jūs pats esat saņēmis pielaidi, bet kā ir ar vietnieku? Vai nav bažu, ka tur varētu būt problēmas?

To var komentēt tikai Valsts drošības dienests (VDD). Bet pielaide vispār ir tāds jautājums - tas, ka man tagad ir pielaide, nenozīmē to, ka varu iet uz VDD un teikt, lai rāda man visus valsts noslēpumus.

Kā vispār vērtējat šo jauno regulējumu? Vai tas bija nepieciešams?

Manuprāt, regulējums ir pieņemts nedaudz ačgārni. Es nesaku, ka tas nav nepieciešams, droši vien ir. Bet, ja tauta vēlēšanās deleģē varu, tad pielaide ir jādod visiem vienādi. Pēc tam jau VDD ir jāskatās, vai kāds šo pielaidi neizmanto ļaunprātīgi, un tad par to ir jātiesā. Šobrīd ir otrādi - kāds hipotētiski mēģina pateikt, ka kādam pielaidi varētu nedot. Tad sākas visas tās runas, ka politiski kaut ko ietekmē, rodas baumas.

Vai jums ir skaidri tie kritēriji? No citiem priekšsēdētājiem ir arī dzirdēts, ka tas varētu būt politiskās izrēķināšanās jautājums.

To jau es arī saku, ka tas rada baumas. Principā jau Satversme pasaka ļoti skaidri, ka vara pieder tautai. Ja tauta deleģē savu pārstāvi vēlēšanās, tad viņam ir jābūt pielaidei. VDD savukārt ir jāskatās, lai pielaide netiktu ļaunprātīgi izmantota, lai informācija, kas kļuvusi zināma, netiktu nodota tālāk. Manuprāt, tas būtu pareizākais ceļš. Manuprāt, Saeima tagad ir nepareizi nodefinējusi likumu.

Pēc Trukšņa atkāpšanās opozīcija jums un arī viņam pārmeta, ka viņa amats jaunajā Stratēģiskās plānošanas jautājumu komitejā tika izveidots speciāli viņam.

Nē. Patiesībā stratēģiskās plānošanas jautājumi pašvaldībā ir vieni no svarīgākajiem - teritorijas plānojumi, visi stratēģiskās attīstības plāni. Tiem ir jābūt vienotā skatījumā. Šobrīd ir tā, ka katra komiteja skatās jautājumus no sava skatpunkta, bet trūkst vietas, kur viss tiek salikts kopā. Truksnim ir vislielākā pieredze šajos jautājumos, un tāpēc šāda komiteja bija vajadzīga. Tagad mēs sākam jaunu teritorijas plānojumu, un, zinot, ka tas var vilkties trīs vai pat četrus gadus, tas ir apjomīgs un ļoti nopietns darbs.

Bet kā ir ar priekšlikumu samazināt komiteju skaitu, varbūt varētu strādāt kompaktāk?

Samazināt var, bet tad ir jāskatās, vai ar mazāku komiteju skaitu vispār var normāli strādāt, izskatot ļoti daudz jautājumu. Jautājumi uz komiteju bieži vien ienāk trīs dienas pirms sēdes, un tur iekšā ir, piemēram, sešdesmit jautājumi, tad tos izskatīt nav nemaz tik vienkārši.

Opozīcija parasti saka, ka tas ļautu ieekonomēt līdzekļus, jo citās pašvaldībās ir mazāk komiteju. Taču ir jāskatās kopējā aina. Cik zināms, tad citās pašvaldībās tiek apmaksāti ne tikai komiteju vadītāji, bet arī vietnieki. Mums apmaksā tikai vadītājus.

Opozīcijas un arī sabiedrības pārmetumi bija par maksas celšanu par iebraukšanas caurlaidēm Jūrmalā. Vai jūs joprojām uzskatāt, ka šis lēmums bija pareizs?

Viennozīmīgi. Ja mēs uzskatītu, ka tas nav pareizs, mēs to neieviestu. Jūrmala ir ļoti specifiska pilsēta - gara, šaura, no viena gala līdz otram apmēram 40 kilometri, un daudzviet satiksme faktiski notiek tikai pa vienu ielu. Ja kādā posmā veidojas sastrēgumi, tas rada ļoti lielas problēmas mūsu komunālajiem dienestiem un visiem pārējiem.

Tāpēc mēs domājam par to, lai arī jūrmalnieki mazāk pārvietotos ar automašīnām, tāpēc mums sabiedriskais transports ir par brīvu, arī vilciens uz Rīgu ir bez maksas, līdz ar to daudzi savas mašīnas atstāj pie dzelzceļa un tālāk brauc ar vilcienu. Un tas, ko visi parasti runā par "park&ride" - savā ziņā Jūrmalā tas jau notiek.

Droši vien vēl ir pāragri spriest, bet cik ļoti ir mainījusies iebraukšana pilsētā pēc maksas celšanas šogad?

Vērtēt to ir pāragri. Bet te ir vēl viens moments, mums saka, lai ieviešam vairāk maksas stāvvietu un varēsim vairāk nopelnīt. Varbūt naudas ziņā jā, bet tad mēs faktiski apgrūtinātu jūrmalniekus, kas dzīvo, piemēram, Ķemeros vai Kauguros. Lai atbrauktu uz centru un noliktu mašīnu, viņiem uzreiz būs vairāk jāmaksā. Mēs tomēr domājam vispirms par jūrmalniekiem.

Kā ar tūristiem? Vai neparedzat, ka vasarā tūristu skaits varētu samazināties līdz ar maksas paaugstināšanu?

Es domāju, ka nē. Var salīdzināt ar braucienu uz ārvalstīm - var dzīvot trīs zvaigžņu viesnīcā, bet var dzīvot arī pieczvaigžņu viesnīcā, kas maksās dārgāk. Mums pludmalē katru dienu tiek tīrītas aļģes, tiek sakoptas ģērbtuves, soliņi, sporta zonas, bērnu laukumi, atkritumu urnas, tualetes ir par brīvu. Tās visas ir tādas ekstras, kuru citur, pabraucot mazliet tālāk, vienkārši nav. Katrs var izvēlēties, ja grib šādas ekstras, tad par tām arī ir jāmaksā.

Vai jautājums par mājdzīvnieku staidzināšanu pludmalē ir slēgts? Tas arī ir jautājums, par kuru sabiedrībā domas dalās.

Tas ir pārbaudes režīmā. Mēs iedevām pirmo atļauju ziemas periodam, un šis periods vēl īsti nav beidzies, bet jau atkal notiek cīņas. Mēs gribam vismaz divus trīs gadus paskatīties, kā tas strādā, un tad lemt, vai ejam tālāk, paplašinām sezonu vai arī vispār to noņemam nost.

Bet vai jau ir kādi pirmie novērojumi?

Šobrīd tādu izvērstu secinājumu nav. Mēs gaidām, kad beigsies šī ziema, un tad pavasara tīrīšanas laikā redzēsim, kā tas ir ietekmējis pludmali.

Kā vispār sokas ar pludmaļu apsaimniekošanu?

Tur tiek ieguldītas diezgan lielas naudas. Tāpēc arī ir iebraukšanas maksa - mums nav atsevišķas tūristu nodevas, bet mums ir maksa par iebraukšanu pilsētā. Tas viss ir sasaistīts ar domu, lai cilvēki vairāk brauc ar velosipēdu, elektroauto, sabiedrisko transportu, bet mazāk pārvietojas ar privātajām automašīnām.

Vai ir kādi konkrēti plāni labiekārtošanas darbiem?

Darbi notiek nepārtraukti. Jaunu projektu šobrīd nav, bet mēģinām nepārtraukti uzturēt un uzlabot to, kas jau ir.

No opozīcijas bija pārmetumi arī par mežizstrādes darbiem pēc vētras. Vai ir kāds pašvaldības izvērtējums?

Mēs izvērtējām, ko šajā ziņā varētu uzlabot. Arī Valsts meža dienests ir sniedzis savu izvērtējumu. Un arī pēc viņu vērtējuma - nekas šausmīgs nav noticis. Pirms vēlēšanām visi bļāva, ka mežs pēc vētras netiek sakopts, bet tagad, kad sāk darīt, pēkšņi visiem tas nepatīk.

Meži Jūrmalā ir bijis politisks opozīcijas jautājums jau simts gadus. Lasīju Pētera Beltes grāmatu par Rīgas Jūrmalas apriņķi pirms simts gadiem. Jau 1926. gadā apriņķa priekšnieks rakstīja sūdzības Ministru prezidentam, ka ar steigu Jūrmalas apriņķis ir jāpievieno Rīgai, citādi visi meži tiks izcirsti. Simts gadi ir pagājuši, bet statistika rāda, ka Jūrmalas teritorijā apmēram 45% ir meži. Iedzīvotāji bieži nesaprot, ka tie ir meži - tie nav parki. Mežs ir jākopj un mežs ir arī jāizstrādā.

Paturpinot par vētras sekām, toreiz pašvaldībai iedzīvotāji sūdzējās par lietus ūdens novadīšanas problēmām. Kā tas tiek risināts?

Šobrīd mēs izstrādājam meliorācijas sistēmas sakārtošanas plānu. Ļoti daudzviet atduramies pret likumdošanu, jo meliorācijas grāvji ir aizsargjoslās, kur principā neko nedrīkst darīt. Daudzi no šiem grāvjiem atrodas privātīpašumos, netiek tīrīti, un mums nav tiesību iet privātā īpašumā un tos iztīrīt. Tas rada problēmas, ka ūdens kaut kur tiek aizturēts un netiek novadīts tālāk.

Līdz ar to mēs mēģinājām diskutēt ar Zemkopības ministriju, lai viņi atzīst, ka meliorācija nav tikai meži un lauki, bet arī pilsētas. Tāpat mēs strīdamies ar Ķemeru Nacionālo parku, kur uzskata, ka visi kritušie koki ir jāatstāj turpat. Bet, ja kritušie koki aizsprosto meliorācijas grāvjus, tad applūst cilvēku apdzīvotas teritorijas. Kas tad ir svarīgāks - cilvēki vai dabiski pūstošs mežs?

Cik lielus līdzekļus šie darbi prasa?

Mēs aptuveni plānojam, ka meliorācijas darbos ieguldījumi varētu būt no pusmiljona līdz pat miljonam eiro šogad.

Un visi darbi plānoti šogad?

Jā, pirmie darbi jau ir sākti Asaros un Mellužos. Protams, laikapstākļu dēļ šobrīd darbi ir mazliet apstājušies. Ja pagājušajā ziemā varēja strādāt intensīvāk, šogad tomēr ir jāievēro tehnoloģiskās pauzes.

Par budžetu runājot, Jūrmala bija viena no pirmajām pašvaldībām, kas pagājušajā gadā pieņēma 2026. gada budžetu. No malas izskatās diezgan optimistisks ieņēmumu un izdevumu plāns.

Mēs ļoti strādājam ne tikai pie ieņēmumiem, bet arī pie izdevumu sabalansētības. Piemēram, mēs nedalām iedzīvotājus mazturīgajos un turīgajos - ja dodam atlaidi, tad dodam visiem. Tiklīdz novelc kādu robežu, uzreiz ir vajadzīgi darbinieki, kas kontrolē, vai tā robeža tiek ievērota, un tas bieži vien izmaksā dārgāk.

Piemēram, tas pats ar muzejiem, tie pie mums ir bez maksas. Mēs izrēķinājām, ka uzturēt kases, biļešu kontrolierus un visu administrāciju pie mūsu apmeklētāju skaita iznāk dārgāk nekā, ja mēs dotējam muzeju un ieeja ir bez maksas.

Vai ir kādas ieceres, no kurām šogad nācies atteikties vai tās atlikt?

Vienmēr ir kādas ieceres, kas uzliktas uz pauzes. Taču jebkurā gadījumā mēs skatīsimies, kā notiek budžeta izpilde. Ja būs iespēja, kaut ko pieliksim klāt, ja neies tik labi, būs jāpiebremzē.

Kādi ir lielākie investīciju projekti šogad pilsētā?

Apmēram 30% budžeta aiziet izglītībai, kur mums jāturpina ieguldīt. Ir lietas, kas mums jāpabeidz, piemēram, pretplūdu sistēma Dzintaros, kur dažādu iemeslu dēļ darbi bija jāpārtrauc un tagad tie ir jāpabeidz. Tāpat ielas un ceļi. Ir arī bērnudārzu jautājumi, piemēram, "Bitītes" rekonstrukcija.

Runājot par bērnudārziem un skolām, droši vien Jūrmala nevar sūdzēties par bērnu skaitu, bet kāds šobrīd ir izglītības iestāžu tīkls?

Mēs vērtējam, kā to vēl varētu optimizēt. Piemēram, Kauguros ir situācija, kur skolas atrodas salīdzinoši tuvu viena otrai. Taču jāņem vērā, ka mums ir līdzīga situācija kā reģionos. Pilsēta ir gara un šaura, līdz ar to mums ir jānodrošina pieejamība visur, gan Priedainē, gan Ķemeros.

Vai varētu mainīt izglītības iestāžu līmeņus?

Nē, runa nav par izglītības līmeņa maiņu, bet drīzāk par optimizāciju, lai vairāk resursu būtu vienkopus. Tāpēc arī mēs nodrošinām bezmaksas ēdināšanu visiem bērniem - no bērnudārza līdz pat 12. klasei. Tam ir divi iemesli. Viens ir "bērnības garša", lai veidotos ieradumi, un sajūta, un vēlāk mūsu vietējiem zemniekiem būtu vieglāk realizēt savu produkciju. Un, protams, lai visi bērni vismaz vienu reizi dienā saņemtu siltu ēdienu.

Kā jūs vērtējat pāreju uz izglītību tikai valsts valodā? Vai redzat problēmas bijušajās mazākumtautību skolās?

Problēmas es neredzu. Drīzāk redzēju, ka opozīcija mēģināja šo tēmu izmantot politiski - ka Jaundubultu skolēni sagraus Pumpuru skolu. Tagad ir pagājis gads, viss ir mierīgi, visi mācās, un par problēmām neesmu dzirdējis.

Un pedagogu trūkums?

Protams, pedagogu trūkums ir kā visās skolās. Mēs cenšamies pedagogiem kompensēt transporta izmaksas, lai viņiem būtu kaut kādi uzlabojumi un motivācija strādāt tieši Jūrmalā.

Kas vēl no pašvaldības puses tiek piedāvāts, piemēram, dzīvojamais fonds?

Mums ir piedāvājumi. Tie, kas strādā pašvaldības iestādēs, mūsu slimnīcā vai citās struktūrās, vēršas ar jautājumu par dzīvesvietu. Ja var palīdzēt, tad palīdzam.

Kā jūs kopumā vērtējat dzīvojamā fonda pieejamību pilsētā?

Godīgi sakot, es neesmu dzirdējis sūdzības. Dažreiz ir gadījumi, kad kāds atsakās, jo viņam nepatīk dzīvokļa kvalitāte, gribas lielāku platību vai viņš izvēlas pagaidīt. Bet teikt, ka mums būtu rindas un problēmas, tā nav.

Ja nerunājam par pašvaldības dzīvokļiem, bet vispār par jaunajām mājām, vai pilsētā pietiekami attīstās dzīvojamais fonds?

Attīstība notiek. Jaundubultos tiek celtas jaunas mājas, Kauguros ir izsniegtas būvatļaujas, arī tur notiek attīstība.

Jūrmalas domes sēdēs regulāri dienaskārtībā parādās jautājumi par graustiem. Tā ir liela problēma?

Šajā jautājumā pilsēta diemžēl daudz ko nevar izdarīt. Mēs varam piemērot paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli - 3%, bet, ja īpašnieks to maksā, mēs nevaram viņam šo īpašumu atņemt. Par to esam runājuši arī ar prezidentu, viņa rezidencei pretī arī ir šāds īpašums. Ja viņš maksā, tad ko mēs varam darīt. Ja Saeima pieņemtu, ka mēs varētu piemērot, piemēram, desmitkārtīgu nodokli, tad varbūt īpašnieks vairs nespētu maksāt un būtu spiests domāt, ko darīt.

Otra problēma ir tā, ka daudziem Jūrmalas graustiem ir kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Kultūrvēsturisko objektu atjaunošana ir ārkārtīgi dārga, un šādus īpašumus nevar vienkārši pārdot, nodoklis tiek maksāts, un īpašums stāv. Īpašnieks gaida, vai kāds būs gatavs uzņemties šādu kultūrvēsturisku objektu atjaunot. Tikmēr ēka paliek tāda, kāda tā ir.

Vai var vērtēt, cik efektīvs ir šis paaugstinātais nodoklis, cik bieži pēc tā piemērošanas īpašumi tomēr tiek sakārtoti?

Tādu datu man nav. Daži īpašumi tiek vismaz iekonservēti, īpašnieks uzliek sietu, lai grausts nerēgojas. Ir arī gadījumi, kad īpašnieki tiešām atjauno ēkas. Tāpēc mēs esam ieviesuši arī līdzfinansējuma programmu, ja atjauno kultūrvēsturisko pieminekli, var pieteikties pašvaldības atbalstam. Protams, tie nav milzīgi līdzekļi, tie var būt, piemēram, 10 vai 15 tūkstoši eiro, bet vismaz mēs dodam signālu, ka esam gatavi palīdzēt, ja cilvēks ir gatavs darīt.

Jūrmalā vispār ir diezgan daudz dažādu atbalsta programmu - gan uzņēmējiem, gan pasākumu rīkošanai.

Mēs cenšamies pildīt to, ko solījām pirms vēlēšanām. Pirmais solis šogad bija 90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim. Tālāk ejam pēc tā, ko solījām, piemēram, lielāks atbalsts pensionāriem medikamentu iegādei, atbalsts jaundzimušajiem. Plāns ir šo pabalstu palielināt līdz 2000 eiro. Vienīgais tas ir nedaudz sarežģītāk, jo mums jādomā, kā nodrošināt, lai atbalsts tiešām tiktu izmantots bērna vajadzībām, nevis aizietu citiem mērķiem. To visu nevar izsniegt naudā, diemžēl ir bijuši gadījumi, kad to mēģina izmantot ļaunprātīgi.

Kā ir ar bērnudārzu pieejamību? Vai ir rindas?

Visiem nodrošināt vietas mēs vēl nespējam, bet ceram, ka pēc "Bitītes" rekonstrukcijas Kauguros šī problēma tiks atrisināta. Tiem, kas apmeklē privātos bērnudārzus, pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu.

Vēl viena no pēdējā laika aktualitātēm, kas saistīta ar Jūrmalu, ir konkurss uz Dzintaru koncertzāles valdes locekļa amatu. Kas bija tas, kas komisiju neapmierināja, un kāpēc netika izvēlēts vadītājs?

Pirmkārt, likums mums nosaka, ka, ja kapitālsabiedrība 80% dzīvo no pašvaldības dotācijas, tad tā vairs īsti nevar būt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kam būtu jāpelna. Tad tai jābūt vai nu aģentūrai, vai iestādei. Līdz ar to turpināt konkursu un meklēt valdes locekļus SIA formā mums neder, jo, visticamāk, Dzintaru koncertzāle martā kļūs par aģentūru. Tad vairs nebūs valdes locekļu, būs pavisam cita struktūra un arī cita atalgojuma sistēma. Ja cilvēks būtu pretendējis uz valdes locekļa amatu, bet pēc tam izrādītos, ka šāda amata vairs nav, tas nebūtu godīgi.

Otrs aspekts ir tas, ka mums ir arī konkrēta situācija. Guntars Ķirsis aizgāja no mākslinieciskā vadītāja amata, viņš latiņu mākslinieciskajā ziņā bija pacēlis, taču mums jāskatās arī uz saimniecisko pusi, lai Dzintaru koncertzāle ne tikai uzplauktu mākslinieciski, bet arī tiktu pienācīgi apsaimniekota.

Līdz šim koncertzāles darbs tomēr tika vērtēts labi, un būtisku problēmu nebija?

Mākslinieciskajā jomā - jā. Ķirsis kā mākslinieciskais vadītājs bija izcils, bet saimnieciskajā jomā man būtu daudz pretenziju. Mēs, iespējams, pārāk daudz uzticējāmies, un kļūda bija tieši saimnieciskās puses kontrolē.

Kad varētu tikt pieņemts galīgais lēmums par pārvaldības formu?

Līdz martam ir jāveic izvērtējums. Martā izpilddirektors kā kapitāldaļu turētājs nāks ar savu ziņojumu.

Tātad runa nav par iznomāšanu, bet gan par pārveidi par aģentūru vai iestādi?

Jā. Trešā ideja ir arī reģionālā koncertzāle. Es kaut kādā ziņā saprotu arī Rēzekni, jo viņi "Gorā" ir ieguldījuši līdzekļus. Ja valsts grib atpirkt, tad arī mēs būtu gatavi pārdot Dzintaru koncertzāli valstij. Tas nav lēts prieks, mūsu dotācija katru gadu ir apmēram 800 000 eiro.

Reģionālā koncertzāle nozīmē vēl citu pašvaldību iesaisti?

Jā, ar pārējām Pierīgas pašvaldībām. Rīgā vel arvien nav koncertzāles. Tajā pašā laikā valsts un Eiropas finansējums ir pieejams tikai tad, ja koncertzāle atrodas vismaz 70 kilometru attālumā no Rīgas, līdz ar to Dzintaru koncertzāle ir pilnībā uz pašvaldības pleciem, gan remonti, gan uzturēšana. Tas maksā.

Kāds ieguvums no tā būtu kaimiņu pašvaldībām?

To var vērtēt. Piemēram, dome saviem iedzīvotājiem varētu dotēt daļu no biļešu cenas. Tālāk jau var skatīties, kādus sadarbības plānus attīstīt nākotnē.

Kā jūs kopumā vērtējat sadarbību ar kaimiņu pašvaldībām, un kādai tai, jūsuprāt, būtu jābūt?

Principā mums šajā ziņā nav problēmu. Varbūt mums ir pat vieglāk, jo esam diezgan autonomi. Sabiedriskais transports mums ir savs, paši rīkojam konkursus. Un kopumā cenšamies visu, ko var izdarīt caur privāto sektoru, darīt konkursa kārtībā.

Bet, piemēram, sadarbība veloceliņu attīstībā?

Mēs attīstām veloceliņus tā, lai visai Jūrmalai varētu izbraukt cauri. Prezidents pats ir atzinis, ka šobrīd var aizbraukt līdz pat Ragaciemam, iebraucot Tukumā. Ir tikai viens posms, kas vēl nav pabeigts. Kā izrādās, tas jau tiek projektēts. Ceru, ka šovasar tas arī tiks sakārtots, lai no Rīgas varētu aizbraukt līdz pat Ragaciemam.

Bet sadarbība ar kaimiņiem notiek arī citos virzienos?

Jā, tā notiek. Tukuma novada ciemi - Bigauņciems, Lapmežciems, Ragaciems - izmanto gan mūsu skolas, gan lielveikalus, gan pakalpojumus Kauguros. Protams, daudzi gribētu, lai arī kaimiņiem iebraukšanas caurlaides būtu bez maksas, bet tad atkal pazūd jebkāda jēga no šīs sistēmas, jo mēs noslogotu savu vienīgo galveno ielu vēl vairāk. Tas automātiski rada problēmas mums pašiem.

Nesen valdībā tika apstiprināts informatīvais ziņojums par slimnīcu tīklu. Vai jau ir skaidrs, kāda loma būs Jūrmalas slimnīcai?

Ar šo konkrēto informatīvo ziņojumu es vēl neesmu paspējis iepazīties.

Kā jūs kopumā vērtējat slimnīcas darbu?

Es vērtēju ļoti labi. Ja salīdzina mūsu slimnīcas līmeni ar daudzām Rīgas slimnīcām, tad redzams, ka mēs esam ļoti labā situācijā. Jūrmalas slimnīca ir viena no labākajām.

Jūrmalas slimnīcai nav plānots pārvērtēt pašvaldības līdzdalību?

Nē, slimnīca tomēr lielā mērā pelna pati. Ir gadi, kad tā strādā ar peļņu, ir gadi, kad ir nelielos mīnusos, bet tas jau vairāk ir atkarīgs no kopējās valsts politikas veselības aprūpē.

Kā kopumā ir ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību jūrmalniekiem? Ir pietiekama, vai tomēr brauc uz galvaspilsētu?

Neviens par to īpaši nav sūdzējies. Kauguros mums ir poliklīnika, šajā pilsētas galā ir slimnīca, un mēs ar šīm divām iestādēm cenšamies nosegt visu pilsētu. Plus vēl ir sadarbība, piemēram, magnētiskās rezonanses pakalpojumi Bulduru slimnīcā. Tur tas jau ir privāts uzņēmējs, bet ar nosacījumu, ka ar jūrmalnieku karti ir atlaides.

Kas ir tas, ko pašvaldība vēlētos no valsts, - varbūt ne tikai finansiāli, bet likumdošanas ziņā? Kas ir tas, kas šobrīd traucē pašvaldībām un kur būtu vajadzīga lielāka valsts iesaiste?

Grūti pateikt vienu lietu. Protams, vienmēr gribas vairāk.

Šobrīd daudz tiek runāts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Daudzi saka, bagātā Jūrmala, bet... Šogad Jūrmala iemaksā apmēram 14,5 miljonus eiro izlīdzināšanas fondā. Tas nozīmē, ka mēs izlīdzināmies ar visiem pārējiem, tāpēc tā vairs gluži nevar teikt.

Vai šajā ziņā būs izmaiņas, ir grūti teikt, cik saprotu, diskusijas vēl notiks.

Drīzāk es gribētu runāt vēl par citiem atbalsta mehānismiem, par kuriem mēs esam runājuši arī ar prezidentu. Piemēram, sezonas strādnieki. Lauksaimniecībā šāds modelis jau pastāv, bet Jūrmala kā kūrortpilsēta ir ļoti atkarīga no sezonas. Mazām kafejnīcām, nelielām viesnīcām būtu daudz vieglāk strādāt, ja viņi varētu algot sezonas strādniekus bez visa tā birokrātiskā sloga, problēmām un sociālo maksājumu sloga, kāds ir šobrīd. Tieši tāpat, kā tas ir lauksaimniecībā. Par šo mēs cīnāmies, prezidents ir apsolījis palīdzēt. Redzēsim, kā tas attīstīsies, bet tā būtu reāla palīdzība Jūrmalas uzņēmējiem.

Otra lieta ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šobrīd pašvaldībai īsti nav intereses atbalstīt uzņēmēju, ja viņa darbinieki ir, piemēram, rīdzinieki vai no Tukuma, jo nodokļi aiziet citām pašvaldībām. Šādi uzņēmumi pašvaldībai faktiski neko nedod. Būtu loģiski, ja vismaz kādi 20% no uzņēmuma peļņas nodokļa nonāktu pašvaldībā. Tad varētu runāt par to, ka pašvaldībai ir reāla interese atbalstīt uzņēmējus, jo daļa no šīs peļņas atgrieztos pašvaldības budžetā.

Vai šo ideju esat virzījuši tālāk, lai tā tiktu sadzirdēta?

Šobrīd Finanšu ministrija vairāk domā par to, kā pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli starp vietu, kur cilvēks strādā, un vietu, kur dzīvo. Mans uzskats ir tāds, ka iedzīvotāju maksātajam nodoklim primāri būtu jānodrošina infrastruktūra tur, kur viņš dzīvo. Savukārt par darba infrastruktūru būtu jārūpējas darba devējam, maksājot, piemēram, 20% pašvaldībai no peļņas, lai tā varētu palīdzēt.

Piejūras pašvaldības ceļ trauksmi par plānotajiem ierobežojumiem piekrastes teritorijās un arī plānoto foreļu audzētavu pie Rojas un Mērsraga. Kā jūs ietekmē šīs darbības?

Mēs arī paredzam, ka foreļu audzētavas atkritumi ar ziemeļrietumu vējiem tiks atpūsti uz mūsu pludmali. Mūsu speciālisti ir sagatavojuši pašvaldības viedokli un atzinumus šajā jautājumā.

Savukārt mazjūras zvejnieku Jūrmalā nav tik daudz, drīzāk Tukuma zvejnieki ņem pie mums licenci, lai varētu darboties arī šeit. Tik, cik mazjūras zvejnieki izķer tās zivis, viņi neietekmē ekoloģisko situāciju, zivju populāciju, kā tas būtu lielo kuģu gadījumā. Mazjūras zvejniekus vajadzētu likt mierā.

Kā tiekat galā ar sniegu šogad?

Nav bijis lielu sūdzību. Ir, ka cilvēki sūdzas, ka pie mājām, uz ietvēm nav notīrīts, bet tas vairāk ir uz apsaimniekotāju pleciem. Kopumā cenšamies. Viens no iemesliem, kāpēc atjaunojām iebraukšanas caurlaidi arī ziemā, bija tāpēc, ka autovadītājus neapmierināja apvedceļa stāvoklis ziemā, bet Jūrmalā ir iztīrīts un gaišs, tāpēc drošāk ir izbraukt caur Jūrmalu.