Šausmas Ķemeros: atklājas baisa aina ar desmitiem beigtu dzīvnieku. VIDEO
Biedrība “Zirga daba” aicina atbildīgās institūcijas – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), Zemkopības ministriju (ZM) un Valsts policiju (VP) – nekavējoties iesaistīties un izvērtēt situāciju Ķemeru nacionālā parka teritorijā, ko apsaimnieko Ķemeru Nacionālā parka fonds Anda Liepas vadībā.
Biedrības “Zirga daba” valdes locekle Dace Kačkāne: “Uzskatu, ka šajā gadījumā viennozīmīgi varam runāt par bezatbildīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.”
Baiss skats šopavasar pavēries Ķemeru Nacionālā parka Dunduru pļavās, kur ierobežotā teritorijā savā vaļā mīt taurgovis un Konik zirgi. Novārguši, savvaļas dzīvnieku sakropļoti, pēc aculiecinieku liecībām - vairāk nekā 40 dzīvnieku līķi – tāda ir patiesā aina vietā, kur apmeklētāji tiek aicināti baudīt dabu.
“Pirms vairākiem gadiem par situāciju Ķemeru Nacionālajā parkā, teritorijā, ko apsaimnieko Ķemeru Nacionalā parka fonds, jau tika celta trauksme. Toreiz situācija bija līdzīga. Vēlos uzsvērt, ka šajā teritorijā mītošie – taurgovis un Konik zirgi – ir pussavvaļas dzīvnieki. Tie dzīvo ierobežotā teritorijā, ir cilvēku “radītas” šķirnes, kam, saskaņā ar elementāriem dzīvnieku labturības noteikumiem, nepieciešama ikdienas aprūpe, nodrošinot kvalitatīvu rupjo barību, ūdeni un veterināro aprūpi, kas, pēc visa spriežot, nav nodrošināta. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijas likumdošanā nav atsevišķa normatīvo aktu, kas definē, kādi labturības noteikumi jāattiecina uz pussavvaļas dzīvniekiem, katrs šādu teritoriju apsaimniekotājs var rīkoties pēc savas izpratnes un iespējām,” pauž sašutumu biedrības “Zirga daba” valdes locekle Dace Kačkāne.
Saskaņā ar biedrības rīcībā esošo informāciju, DAP un PVD esot bijuši uz vietas, taču pēc aculiecinieku teiktā “neviens no kontrolējošām institūcijām tā arī nedevās iekšā ganībās, lai redzētu reālo situāciju.”
“20 % kritušo dzīvnieku no ganāmpulka nav normāli! Gan Konik zirgi, gan taurgovis ir izturīgi dzīvnieki, kas spēj pārziemot arī ļoti stiprā salā, taču tikai tad, ja tiem nepārtraukti pieejama pietiekama rupjā barība, ūdens un iespēja patverties sliktos laika apstākļos. Jo izaicinošāki laikapstākļi, jo lielāka nozīme ir barības un ūdens pieejamībai. Tāpēc šādu bojāgājušo dzīvnieku skaitu nevar tā vienkārši automātiski pasludināt par normālu parādību aukstās ziemas dēļ, ne arī par “dabīgo atlasi”, kā to grib iestāstīt atbildīgās personas. Ziemas sals nav arguments,” skaidro Dace Kačkāne.
Dace Kačkāne uzsver, ka šiem dzīvniekiem ir nepieciešama ikdienas aprūpe – kvalitatīva barība, ūdens un veterinārā uzraudzība, tāpēc loģisks jautājums ir par veterināro aprūpi. Cik biežs viesis Dunduru pļavās un Lielupes palienēs (kur arī esot ap 20 kritušajiem), ko apsaimnieko Ķemeru Nacionālā parka fonds, ir veterinārārsts?
“Mūs patiesi uztrauc, ka tepat mūsu degungalā iet bojā dzīvnieki, par kuriem rūpi uzņēmies cilvēks. Šurp dodas tūristi. Gan vietējie, gan ārvalstu. Bērni tiek vesti uz ekskursijām, lai vērotu tieši ko? Kā vilki ierobežotā teritorijā trenkā nesen piedzimušus teļus, jo tieši šāda situācija tika novērota iepriekšējos gados. Protams, šobrīd vilkiem pat trenkārt dzīvniekus nav vajadzības, ņemot vērā milzu kritušo skaitu. Galds vilkiem ir bagātīgi klāts. Vai tiešām mīlēt dabu tiek mācīts, bērniem, liekot vērot kā mirst dzīvnieks, jo viņam elementāri nav ko ēst vai dzert? Starp citu, šī ir vēl viena ļoti ticama versija, kāpēc šajā ziemā tik daudz kritušo. Jo ūdens bija aizsalis, un dzīvniekiem elementāri nebija ko dzert. Tātad, iespējams, dzīvnieki mira no slāpēm,” secina Dace Kačkāne.
