19 reizes gadā pie ārsta: veselības apdrošināšanas dati atklāj pārsteidzošas tendences latviešu vidū
Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” apkopotie dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā vidējā veselības apdrošināšanas atlīdzība pieaugusi par 20%, sasniedzot 257 eiro uz vienu apdrošināto personu. Vienlaikus pieaug arī izmantoto veselības aprūpes pakalpojumu skaits — šobrīd viens apdrošinātais gada laikā vidēji izmanto 19 dažādus pakalpojumus.
Kā skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče, veselības apdrošināšana veicina iedzīvotāju savlaicīgas rūpes par veselību, ļaujot ārstniecības pakalpojumus saņemt ātrāk un ar mazākiem izdevumiem, negaidot garās rindās uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.
Pieaug interese par profilaksi un vakcināciju
Viens no būtiskākajiem profilaktiskajiem veselības veicināšanas pasākumiem ir vakcinācija. BTA dati rāda, ka pieteikumu skaits par vakcināciju pret CPV pēdējos gados strauji audzis — ja 2022. gadā tika saņemti 49 atlīdzības pieteikumi, tad 2024. gadā to skaits jau sasniedza 163 pieteikumus.
Savukārt 2025. gadā populārākā bija vakcinācija pret ērču encefalītu, kas veidoja 61% no visiem atlīdzību pieteikumiem par vakcinācijām, kam seko vakcinācija pret gripu ar 26%.
Populārākie speciālisti un izmeklējumi
Liels pieprasījums saglabājas arī pēc ambulatorajiem pakalpojumiem. 2025. gadā visbiežāk apmeklētais ambulatorais speciālists bija ginekologs, kura konsultācijas veidoja 15% no visām maksas vizītēm. Tām seko dermatologa (8%), oftalmologa (7%), neirologa (6%), endokrinologa (5%), fizioterapeita (5%), kardiologa (3%) un ķirurga konsultācijas.
No diagnostiskajiem pakalpojumiem vispieprasītākie pērn bija ultrasonogrāfiskie izmeklējumi (ultrasonogrāfija, duplekssonogrāfija, doplerogrāfija), kas veidoja 45% no visiem izmeklējumiem.
Veselības apdrošināšana – būtisks instruments darba tirgū
Ivo Danče norāda, ka augošā iedzīvotāju vēlme rūpēties par savu veselību sakrīt ar darba devēju konkurenci par darbiniekiem, padarot veselības apdrošināšanu par nozīmīgu instrumentu talantu piesaistē un noturēšanā. Arvien vairāk darba devēju izvēlas paplašināt polišu segumu — piemēram, zobārstniecības pakalpojumus kā papildprogrammu šobrīd izvēlas gandrīz 50% darba devēju.
Vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu cenas ietekmē straujais medicīnas nozarē strādājošo algu kāpums, medicīnas iekārtu uzturēšanas un energoresursu izmaksas. Īpaši dārga ir zobārstniecība, kas Latvijā valsts apmaksātā veidā pieejama tikai bērniem.
“Darba devēji arvien biežāk pieņem lēmumu iekļaut zobārstniecību veselības apdrošināšanas polisēs, sniedzot darbiniekiem iespēju savlaicīgi ārstēties par mazākiem izdevumiem,” uzsver Danče.
