Vācijas ārlietu ministrs: Krievija ik dienu pārbauda Eiropas noturību gaisā, uz ūdens un kibertelpā
Vācija un Latvija ir vienisprātis par Krieviju kā draudu eiroatlantiskajai drošībai, un tā ir jāierobežo visos iespējamos veidos, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura pirmdien Ārlietu ministrijā uzņēma Vācijas ārlietu ministru Johanu Vādefūlu.
Ārlietu ministre akcentēja, ka Latvija atzīmē 105 gadus kopš starptautiskās atzīšanas laikā, kad Eiropa un pasaule atkal piedzīvo paaugstinātu drošības spriedzi. Viņa sacīja, ka sabiedroto sadarbība NATO, partnerība Eiropas Savienībā (ES) un līdzīgi domājošo valstu kopīga rīcība ļauj ar pārliecību skatīties nākotnē.
Braže uzteica Vācijas lomu kā nozīmīgam sabiedrotajam Latvijai, Baltijas valstīm un Eiropai, izceļot Vācijas valdības stratēģiskos lēmumus par aizsardzības spēju stiprināšanu, aizsardzības finansējuma palielināšanu un atbalstu Ukrainai.
Latvijas ārlietu ministre norādīja arī uz kopīgo nostāju ES par drošības un aizsardzības prioritizēšanu, regulējuma vienkāršošanu, brīvā tirgus atvēršanu un jauna tirdzniecības līguma noslēgšanu ar "Mercosur", uzsverot, ka šie jautājumi veido kopīgu politisko uzstādījumu.
Braže pievērsās arī Vācijas militārajai klātbūtnei reģionā, tostarp vācu brigādes izvietošanai Lietuvā, Vācijas ieguldījumam NATO lēmumu pieņemšanas stiprināšanā un vācu gaisa spēku dalībai NATO gaisa telpas aizsardzībā Baltijas reģionā.
Savukārt Vādefūls uzsvēra, ka Eiropa atrodas izšķirošā posmā, kurā tiek lemts par kontinenta drošību, brīvību un rīcībspēju. Viņš atzīmēja, ka Baltijas jūras reģions ir centrāls Eiropas drošības kontekstā un ka Latvija no savas vēstures labi zina Krievijas spiediena, iebaidīšanas un destabilizācijas mēģinājumus.
Viņš akcentēja Vācijas solidaritāti ar Latviju un citām Baltijas valstīm, norādot uz Vācijas ieguldījumu NATO austrumu flanga drošībā, tostarp brigādes izvietošanu Lietuvā, dalību Baltijas gaisa telpas kontrolē un Baltijas jūras drošības pasākumos.
Vācijas ārlietu ministrs īpaši uzsvēra vēsturisko atbildību, norādot, ka Vācijas okupācija Latvijā no 1941. gada bija saistīta ar vardarbīgu iznīcību, spaidu darbiem un ebreju iedzīvotāju nogalināšanu. Viņš uzsvēra, ka šie noziegumi uzliek pienākumu aizsargāt Eiropas brīvību un cilvēka cieņu.
Vādefūls norādīja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas izveidojusies cieša un uzticībā balstīta partnerība, uzsverot, ka Vācija ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem un Latvijā darbojas vairāk nekā 1200 vācu uzņēmumu. Viņš akcentēja arī vācu valodas apguves nozīmi Latvijas jauniešu vidū.
Vācijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Krievija ik dienu pārbauda Eiropas noturību gaisā, uz ūdens un kibertelpā, izmantojot hibrīdapdraudējumus un kritiskās infrastruktūras bojāšanu. Viņš norādīja, ka Eiropa uz to reaģē, stiprinot infrastruktūras aizsardzību un strādājot pie 20. sankciju pakotnes pret Krieviju, kas īpaši vērsta uz enerģētikas ienākumiem un ēnu flotes apkarošanu.
Vādefūls uzsvēra transatlantisko attiecību nozīmi un atbalstu Ukrainai, norādot, ka ES vienojusies par 90 miljardu eiro kredīta satvaru Ukrainai un ka Vācija ir gatava ilgtermiņā investēt Ukrainas drošībā. Viņš akcentēja, ka spēcīga Ukraina, kas spēj sevi aizstāvēt, ir Eiropas drošības interesēs un ka Eiropas miera kārtībai jābalstās noteikumos, nevis spēka tiesībās.
