Latvieši, kas gatavojas doties pensijā, visvairāk novērtē šo bonusu no darba devējiem
Pastāv ievērojamas atšķirības, kas darbiniekus visvairāk piesaista - dažādās grupās, piemēram, pēc vecuma un dzimuma.
Aptauju šā gada sākumā veica BALTA sadarībā ar tirgus izpētes datu vākšanas pakalpojumu sniedzēju Norstat Latvija, aptaujājot interneta vidē 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Veselības apdrošināšana - iekārojama, lai arī nav retums uzņēmumos
Aptauja atklāj, ka veselības apdrošināšanu visvairāk novērtē sievietes, pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kā arī strādājošie ar vidējiem un augstiem ienākumiem. Savukārt elastīgu darba laiku par būtisku uzsver jaunieši, vadītāji, biroju darbinieki un aptaujātie, kuriem ir nepilngadīgi bērni.
“Darba ņēmēji aizvien biežāk sagaida, ka darba devējs parūpēsies par viņu fizisko un emocionālo labsajūtu. Veselības apdrošināšana ir viens no instrumentiem, kā apmierināt šīs gaidas abām pusēm izdevīgā veidā - vesels, apmierināts darbinieks ir daudz efektīvāks, produktīvāks un lojālāks.
Tieši tāpēc veselības apdrošināšana mūsdienās ir plaši izplatīta darbinieku labumu groza sastāvdaļa ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs. Atšķiras tikai darba devēja piedāvāto apdrošināšanas programmu klāsts, apdrošināšanas segumu apmērs, kā arī laiks, kādā darbinieks var iegūt šo labumu - ir darba vietas, kur to piešķir uzreiz vai pēc pārbaudes laika, bet ir arī tādas, kur var nākties gaidīt pusgadu vai pat ilgāk,” skaidro BALTA Personāla departamenta direktore Santa Pedece.
Samērā augstu novērtētas tiek arī profesionālās attīstības iespējas, ko kā būtisku labumu min gandrīz katrs trešais aptaujātais. Savukārt pilnībā vai daļēji apmaksātas pusdienas un regulāru augļu vai uzkodu pieejamību darbavietā novērtē katrs piektais, īpaši jaunieši. Vienlaikus tas ir saistošs arī daudzbērnu vecākiem, kuriem varētu būt būtiski ietaupīt laiku, negatavojot pusdienas līdzņemšanai vai neapmeklējot ēdināšanas iestādes.
Motvējošākie faktori - atalgojums un pozitīva darba atmosfēra
Galvenais faktors, kas darba ņēmējus Latvijā mudina strādāt atbildīgi un sasniegt augstākos iespējamos rezultātus, ir atalgojums - to kā būtisku min 75% respondentu. Nozīmīgu lomu spēlē arī pozitīva darba atmosfēra (42%), droša un stabila darba vide (35%), jēgpilns darbs ar skaidri definētiem mērķiem un uzdevumiem (30%) un karjeras izaugsmes iespējas (25%).
Pozitīva darba vide, labas attiecības ar kolēģiem un regulārs vadības novērtējums daudz vairāk ietekmē sieviešu nekā vīriešu motivāciju, kamēr droša un stabila darba vide - vidēja un pirmspensijas vecuma cilvēku motivāciju. Strādājošie ar augstāko izglītību domā par karjeras izaugsmes iespējām, uzsverot jēgpilnu darbu ar skaidriem mērķiem.
“Aptaujas dati uzskatāmi parāda, ka Latvijas darba tirgū vērojama paradigmas maiņa - darba devēja reputāciju un pievilcību vairs nenosaka tikai piedāvātais atalgojums vai amats. Darba ņēmēji aizvien vairāk lūkojas pēc jēgpilna darba, kas sniedz gandarījumu, un darba vides, kur priekšplānā tiek izvirzīts cilvēks un viņa vajadzības, kur tiek pieņemti taisnīgi lēmumi un nodrošināts procesu caurspīdīgums, kur vadības solījumiem var uzticēties arī sarežģītos brīžos.
Tādējādi darba devējiem, kuri vēlas saglabāt konkurētspēju, ir kritiski svarīgi veidot uzticībā un cilvēkcentrētā darba kultūrā balstītu organizāciju, kur solījumi atbilst praksē pieredzētajam un kur darbinieki jūtas patiesi novērtēti un iesaistīti,” tā Pedece.
