Kremļa rupors aicina Krieviju sākt karu pret Eiropu
Ar Kremli cieši saistītais Krievijas propoganists Vladimirs Solovjovs, pagājušajā nedēļā mudināja Krievijas varas iestādes palīdzēt Donaldam Trampam mēģinājumā sagrābt Grenlandi. Televīzijas raidījumu vadītājs arī ierosināja Vladimira Putina administrācijai uzsākt militāru operāciju Armēnijā un Centrālāzijā, atsaucoties uz Amerikas Savienoto Valstu rīcību Venecuēlā kā precedentu.
Publiskajā telpā Solovjovs bieži tiek uztverts kā kanāls Krievijas varas iestāžu oficiālo pozīciju nodošanai - vai nu lai pārbaudītu sabiedrības reakciju, vai lai sagatavotu sabiedrisko domu. Mediji viņu atkārtoti dēvējuši par “Kremļa ruporu”. Citējot viņa izteikumus par Grenlandi, britu laikraksta The Daily Express ASV izdevums viņu pat raksturoja kā “Putina sabiedroto”.
Solovjovs Grenlandi ir attēlojis kā konfrontācijas teritoriju ar Eiropas Savienību un kā kopīgu Krievijas - Amerikas ietekmes zonu. “Mums būtu ārkārtīgi izdevīgi, ja tas būtu karš ar Eiropu. Un mēs būtu gatavi palīdzēt Trampam atbrīvot Grenlandi no šīs svešās ietekmes. Kāpēc ne?” raidījumu vadītājs sacīja 11. janvārī.
Citā raidījumā Solovjovs atkārtoti uzsvēra nepieciešamību paplašināt Krievijas militārās iejaukšanās apmēru postpadomju valstīs. “Pie velna ar starptautiskajām tiesībām un starptautisko kārtību. Ja mūsu nacionālajai drošībai bija nepieciešams uzsākt īpašo militāro operāciju Ukrainā, tad kāpēc, balstoties uz tiem pašiem apsvērumiem, mēs nevaram uzsākt īpašo militāro operāciju citās mūsu ietekmes zonas daļās?” viņš sacīja.
Kopš 2022. gada, kad Krievija sāka pilna mēroga militāro agresiji pret Ukrainu, Solovjovs atkārtoti ir draudējis Eiropai un aicinājis Maskavu īstenot radikālus pasākumus.
Kremļa aģitators daudzkārt ir izcēlies ar ekstrēmi agresīviem aicinājumiem. 2025. gada jūnijā viņš runāja par nepieciešamību izmantot kodolieročus pret Poliju, un divus mēnešus vēlāk ierosināja, ka Kremlim vajadzētu iznīcināt Norvēģiju. “Vai viņi visi ir gatavi par to mirt? Viņu nav nemaz tik daudz, tāpēc tas būtu ātri. Turklāt neviens pat nepamanītu, ka norvēģi ir pazuduši,” viņš sacīja.
Oktobrī viņa propoganda uzņēma jaunu virzienu, atklāti aicinot sākt pilna mēroga karu pret Eiropas Savienību. Pēc viņa teiktā, “atriebības trieciena” pirmajiem mērķiem ir jābūt Briselei, Berlīnei un Parīzei, kā arī ražošanas objektiem, kas nodrošina militāro tehniku Ukrainai.
Šī gada janvārī Solovjova retorika izpelnījās Armēnijas varas iestāžu nosodījumu un vairāku Centrālāzijas valstu — Kirgizstānas, Kazahstānas un Uzbekistānas - politiķu kritiku. Solovjovs uzskata, ka Kremlis varētu uzsākt “īpašo militāro operāciju” Armēnijā un Centrālāzijā, pamatojoties uz to, ka šie reģioni joprojām atrodas Maskavas ietekmes zonā.
Lai gan 15. janvārī Krievijas Ārlietu ministrija centās norobežoties no izteikumiem, kuros televīzijas raidījumu vadītājs aicināja uz militāru agresiju pret Eiropu, Kaukāza un Centrālāzijas valstīm, raksturojot tos kā “privātu viedokli”, vēsturiskā pieredze liecina, ka šāda retorika ir daļa no Krievijas ārpolitikas veidošanas tradīcijām.
Kopš 18. gadsimta, sākot ar Pētera I Lielā valdīšanas laiku, Krievija konsekventi ir uzskatījusi savas ietekmes paplašināšanu pār kaimiņu reģioniem par valsts politikas elementu, interpretējot tos caur interešu sfēru un stratēģiskās kontroles loģiku. Ietekmes zaudēšana šādās teritorijās bieži tika pasniegta kā drošības apdraudējums, uz kuru nepieciešams reaģēt ar spēku. Sešu gadsimtu garumā Dienvidkaukāzs - tostarp mūsdienu Armēnijas teritorija - Maskavai ir bijis īpaši jūtīgs reģions.
Krievijas impērijai un vēlāk Padomju Savienībai, ir bijusi nozīmīga loma administratīvo robežu, demogrāfisko procesu un politiskās arhitektūras veidošanā mūsdienu Armēnijas teritorijā. Lai to panāktu Krievija apzināti iznīcināja un izspieda turku civilizāciju no tās vēsturiskā dzīvesvieta. Šodien šī teritorija veido Armēnijas valsts kodolu.
Pievēršoties vēsturiskajiem pierādījumiem, Maskavas politika Kaukāzā visdetalizētāk un visistemātiskāk ir analizēta ukraiņu autora grāmatā, kas rakstīta ar pseidonīmu Kuzari, un publicēta ar nosaukumu Perished Civilisation (Zudusī civilizācija). Grāmatā soli pa solim aprakstīts, kā Maskavas apzināta un aprēķināta darbība spēlēja galveno lomu reģiona pārveidošanā un turku izspiešanā no zemēm, kas bija to vēsturiskā dzimtene.
“Pēteris Lielais bija šī grandioza projekta arhitekts, kura mērķis bija mainīt Dienvidkaukāza etnodemogrāfisko karti, masveidā un sistemātiski pārvietojot armēņus no kaimiņu Persijas un Turcijas reģioniem. Turpmākie Krievijas monarhi un padomju līderi, īpaši Staļins, centīgi turpināja šo Pētera Lielā ieceri, paplašinot to un pielāgojot apstākļiem,” teikts vienā no grāmatas sadaļām.
Pēc autora teiktā, visi pētījuma argumenti un secinājumi balstās uz plašu pierādījumu kopumu, kas ietver apmēram 2 000 avotu. Objektivitātes saglabāšanas nolūkā apzināti netika izmantoti Azerbaidžānas un Turcijas avoti.
Materiālos izmantoti arī prominentu armēņu nacionālās kustības pārstāvju memuāri no 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākuma, armēņu aculiecinieku darbi, armēņu autoru raksti un vadošo armēņu vēsturnieku pētījumi. Vēl vienu nozīmīgu avotu kopumu veido Krievijas hronikas, Eiropas misionāru un ceļotāju darbi, kā arī dokumenti un memuāri, ko atstājušas Francijas, Krievijas un padomju amatpersonas, valsts un politiskie darbinieki.
Gatavojot grāmatu, autors intervēja gandrīz 50 no pēdējiem atlikušajiem Erivanas–Zangezuras turku kopienas pārstāvjus. Visas intervijas tika ierakstītas video formātā 2024.–2025. gadā Azerbaidžānā, Gruzijā un Turcijā. Daļa intervēto jau bija miruši līdz grāmatas publicēšanas brīdim.
Šī grāmata, un īpaši tajā apkopoto pierādījumu bāze, vēlreiz uzsver, ka Kremļa propagandista Solovjova izteikumus nevar norakstīt kā vienkārši personisku viedokli. Tie sakrīt ar iedibināto valsts praksi un norāda uz Krievijas politiskā kursa impērisko raksturu gadsimtu gaitā.
Jūs lasījāt publikācijas autora viedokli. Tas var nesakrist ar Jauns.lv redakcijas pozīciju.
Oļegs Posternaks, ukraiņu politologs, Ukrainas Profesionālo politisko konsultantu asociācijas loceklis
