Ogres Mākslas skolā atklās Kārļa Brencēna izstādi

Novembris Latvijas sabiedrībai allaž asociējas ar patriotisma izjūtām, kura neiztrūkstoša sastāvdaļa ir lepnums par savu zemi, tautu un cilvēkiem. Tieši šī iemesla dēļ Ogres Vēstures un mākslas muzejs šogad nolēmis celt gaismā vienu no sava krājuma vērtīgākajām kolekcijām – Madlienā dzimušā mākslinieka Kārļa Brencēna (1879. – 1951.) darbus. Turklāt šī gada maijā māksliniekam apritēja 135. gadskārta, Kasjauns.lv informēja Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Gunta Šmidre.

Ogres Vēstures un mākslas muzejā ir otrs lielākais Kārļa Brencēna darbu krājums Latvijas muzejos (lielākā valsts īpašumā esošā kolekcija atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā). Izstādē būs skatāmi septiņi muzeja krājumā esošie Kārļa Brencēna darbi – piecas eļļas gleznas, akvarelis (vitrāžas mets) un grafika. Visus šos darbus muzejs savā īpašumā ieguvis laika posmā no 1985. līdz 1987. gadam, pateicoties ogrēnieša, mākslas zinātnieka Pētera Savicka gādībai.

Madlienietis, mākslinieks, akvarelists un stājglezniecības meistars, viens no vitrāžas žanra pamatlicējiem Latvijas mākslā, Kārlis Brencēns dzimis Madlienas draudzes Lielā pagasta „Būmaņos” zemkopja un amatnieka ģimenē. 1897. gada rudenī, nepabeidzis Nikolaja I ģimnāziju, Kārlis Brencēns dodas uz Pēterburgu, lai uzsāktu mācības Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā.

Kārlis Brencēns specializējās Jūlija Jaunkalniņa vadītajā puķu gleznošanas, dekoratīvās stilizēšanas un tapešu rakstu zīmēšanas klasē un pēc skolas beigšanas saņem ārzemju stipendiju studijām Francijā. Parīzē viņš mācās stikla glezniecību, klausās stikla glezniecības vēsturi un anatomijas kursu Daiļo mākslu skolā, kā arī mākslas vēstures lekcijas Luvras mākslas skolā. Katru gadu vairākus mēnešus mākslinieks ceļo uz Itāliju, Holandi, Angliju un Spāniju, personīgi iepazīstot tādas slavenības kā H. A. Kamarasu, I. Zuolagu, Prinē, Belrošu, arhitektu Gaudi un citus.

1907. gadā Kārlis Brencēns atgriežas Pēterburgā, kur Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā līdz 1920. gadam vada stikla glezniecības darbnīcu. 1920. gadā mākslinieks atgriežas Latvijā. Līdz 1924. gadam Kārlis Brencēns strādā par Cēsu arodskolas Lietišķās mākslas nodaļas vadītāju, tad pārceļas uz Rīgu un kļūst par Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēku. Kā mākslinieku biedrības „Sadarbs” biedrs viņš piedalās visās biedrības izstādēs Rīgā, Briselē, Stokholmā, Oslo, Maskavā un Ļeņingradā. Kārlis Brencēns veidojis Krišjānim Valdemāram veltītas vitrāžas (pirms 1911. gada) Tirgotāju savstarpējās kredītsabiedrības namam Rīgā (Tērbatas ielā 14), kā arī vitrāžas „Lāčplēsis” un „Gaismas pils” (1930.) Benjamiņu namam Rīgā, Kr. Barona ielā 12.

15. novembrī pulksten 14.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā interesenti aicināti uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja grafikas fondu pārzinātājas Maritas Bērziņas lekciju par Kārli Brencēnu. Šobrīd viņa ir vienīgā Latvijā, kas veikusi aptverošu akadēmisku pētījumu par mākslinieku, kurš ieņem nozīmīgu vietu Latvijas mākslas vēsturē.

Ņemot vērā faktu, ka Kārļa Brencēna dzīves gājumā nozīmīga loma ir bijusi Francijas periodam, izjust šīs zemes savdabīgo valdzinājumu klātesošiem palīdzēs šarmantā grupas „Sus dungo” dalībniece Liene Dravniece (akardeons,balss).