Mainās spēles noteikumi? Cīņā par studentiem krustugunīs nonāk centralizētie eksāmeni
No šā gada augstskolām ļauts rīkot iestājpārbaudījumus un uzņemt studējošos, pirms vēl viņi absolvējuši vidusskolu. Un šī prakse kļūst aizvien biežāka. Savukārt centralizēto eksāmenu nozīme līdz ar to mazinās. Augstskolu pārstāvji rosina izmaiņas centralizēto eksāmenu norisē, tostarp – piedāvājot to norisi pārcelt jau uz februāri, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Valsts izglītības attīstības aģentūra augstskolas aicinājusi līdz janvāra beigām noformulēt precīzus priekšlikumus izmaiņām.
Trīspadsmit ar pus tūkstoši jauniešu, kuri šogad iet 12. klasē, izdarīs savas nākotnes izvēles, tostarp - vai un kurā augstskolā studēt. Pērn, vēl daļēji eksperimenta veidā, bet ar šo gadu jau likums augstskolām ļauj rīkot uzņemšanu, pirms vēl jaunietis nokārtojis centralizētos eksāmenus un ieguvis dokumentu par vidējo izglītību.
“Man gribētos domāt, ka augstskolas izmantos šo autonomiju, lai precīzāk noteiktu, kas ir tas, kas viņām ir nepieciešams, lai sasniegtu augstus rezultātus. Vienlaikus arī man jāsaka, ka, protams, ir jāskatās šis ekonomiskais aspekts, un tādēļ arī tās sarunas šobrīd notiek, jo, iespējams, iespējams, ka mums ir labāki risinājumi kopā atrodami ar augstskolām tieši pret studiju programmu vajadzībām, piemēram, augstākā līmeņa eksāmeniem,” saka Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola.
Pirmā savus iestājeksāmenus un agrāku uzņemšanu pērn piecām programmām ieviesa Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Šogad uzņemšana jauniešiem vēl pirms vidusskolu beigšanas būs desmit programmās, kur būs jāparāda zināšanas matemātikā, fizikā un loģikā. Savukārt vēlāk centralizēti kārtoto eksāmenu rezultāti paliks vairs tikai kā formalitāte uzņemšanas nosacījumu izpildei.
“Iestājpārbaudījumus mēs ieviesām ar mērķi, pirmkārt, lai mēs atlasītu motivētus studējošos, jo tad viņi zina, ko viņi konkrēti izvēlas no inženierzinātņu programmām. Otrs iemesls ir - mēs gribējām pārbaudīt tās zināšanas, kuras varbūt mēs neredzam no centralizētajiem eksāmeniem,” saka RTU studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane
Motivētāki studenti augstskolām ir nepieciešami arī tādēļ, ka ir lielāka iespēja, ka viņi studijas pabeigs. Tagad finansējums augstskolām tiek piešķirts pēc absolventu skaita, ne uzņemto.
Skaidrojumos par iestājeksāmeniem jau pavasarī saklausāma arī cīņa ar ārvalstu augstskolām par labākajiem studentiem. Tajās bieži uzņemšana ir pēc līdzīga principa un par iekļūšanu augstskolā jaunieši uzzina vēl pirms vidējās izglītības atestāta saņemšanas.
“Jāsaprot, ka Latvija neeksistē vakuumā - mēs eksistējam Eiropas telpā un, protams, arī domājot par konkurenci, par talantiem, gan noturot mūsu talantīgākos jauniešus un piedāvājot viņiem foršākās un tiešām jēgpilnas studiju programma atbilstoši viņu interesēm,” saka izglītības un zinātnes ministrijas IZM valsts sekretāra vietniece Lana Frančeska Dreimane.
Sacensībā par studentiem ar agrāku uzņemšanu iesaistījusies arī Latvijas universitāte (LU) – iestājeksāmens būs tai nesen pievienotajā Banku augstskolā. Matemātika gan ir viens no obligātajiem centralizēto eksāmenu programmā. Tomēr te tā rezultāts vairs būtiski uzņemšanu neietekmēs, bet jābūt nokārtotam.
“Faktiski tikai mēs rīkojam tikai tāpēc, lai dotu cilvēkiem iespēju iestāties, iestāties un būt pārliecinātiem par to, ka viņi ir saņēmuši studiju vietu Latvijas Universitātē mazliet ātrāk. Un tas ir arī iemesls - mazāk nenoteiktības studentam vai potenciālajam studentam saspringtajā eksaminācijas laikā,” saka LU rektors Gundars Bērziņš.
LU pieļauj – ja pirmais izmēģinājums dos pozitīvus secinājumus, tad nākamgad varētu būt vairāk programmu, kur uzņemšana notiks pirms vidusskolas noslēguma.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte šim piemēram neplāno sekot – tā aizvien balstīsies uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte plāno izmēģināt uzņemšanu pavasarī vienā no programmām, balstoties tikai uz rezultātiem zīmēšanas eksāmenā. Pēc tā atliks iesniegt vien sekmīgu vidusskolas atestātu.
Studentu apvienībā gan nav tik optimistiski par to, procesi kļūs vienkāršāki, ja aizvien vairāk augstskolu rīkos savu atšķirīgu procedūru uzņemšanai. Latvijas Studentu asociācijas viceprezidents Rūdolfs Aleksandrs Strods saka: “Tas var radīt situāciju, ka katrā augstskolā organizēs iestājeksāmenu savā laikā, kas nozīmē, ka tas ir milzīgs slogs reflektantam, jo viņam ne tikai ir jāatrod, kas ir, kur šie eksāmeni notiek kādā laikā, bet arī noteikti atsevišķi pieteikšanās sistēma. Šobrīd vienoto pieteikšanās sistēmu izmanto liela daļa Latvijas augstākās izglītības iestāžu.”
Savulaik, ieviešot centralizētos eksāmenus vidusskolu beidzējiem, viens no pamatojumiem bija saistīts tieši ar augstskolu interesēm – gan vienota zināšanu pārbaude, gan iestāšanās procesa vienkāršošana. Tāpat kā noteiktu eksāmenu kārtošana augstākajā līmenī.
“Ja jūs mums jautātu par to, vai mēs visās studiju programmās gribam iestājeksāmenus vai iestājpārbaudījumus, es uzreiz teikšu – nē, jo tas ir milzīgs slogs augstskolai. Tas ir slogs augstskolai, jo tas ir papildus resurss, kas ir nepieciešams, lai mēs varētu šo procesu nodrošināt. Bet ir jomas, kurās tas tiešām ir vajadzīgs un ļoti mērķtiecīgi skatīsimies arī kvalitātes nodrošināšanas nolūkos nākotnē, kā tas izskatīsies centralizētajā eksāmenā,” saka Elīna Gaile-Sarkane.
Tomēr, augstskolām aizvien biežāk izvēloties uzņemšanu pirms vēl noslēguma eksāmeniem vidusskolās, rodas jautājums par to, cik vairs liela loma būs centralizētajiem eksāmeniem. Neviena no pusēm neuzskata, ka no tiem būtu jāatsakās. Tomēr izmaiņas piedāvātas ir.
“Tas mūsu priekšlikums, ko mēs Izglītības un zinātnes ministrijai piedāvājām, ka mēs ļoti labprāt, lai atrisinātu šo problēmu, ka Latvija būtu vienlīdzīga ar visu pārējo pasauli, un centralizētos eksāmenus rīkotu ātrāk, piemēram, februārī. Vispirms tas nebūtu šis milzīgais stress studentiem vasarā pēdējā brīdī,” saka Bērziņš.
Latvijas Universitātes rektors norāda, ka viņiem nav vēlmes ar iestājeksāmeniem dublēt centralizētos eksāmenus, kas labi atspoguļo jauniešu gatavību studijām. Sistēmu vienkārši vajagot salāgot ar pieeju citur Eiropā.
“Lai precizētu un salāgot augstskolu vajadzības, tad mēs esam lūguši arī rakstiski noformulēt augstskolu viedokli gan par to, kādi padziļināto kursu eksāmeni ir nepieciešami uzņemšanā vai kā tie tiek izmantoti šobrīd uzņemšanas procesā. Tāpat mēs arī lūdzām augstskolas sniegt tādu plašāku redzējumu, kas būtu vislabākais risinājums, kā salāgot centralizētos eksāmenus ar uzņemšanas prasībām,” saka Valsts izglītības attīstības aģentūras vadītāja Ozola.
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktors Guntis Vasiļevskis, kurš savulaik, esot citā amatā, bijis klāt pie centralizēto eksāmenu ieviešanas, uzsver, ka mācību process kļūs ļoti sarežģīts, ja katra augstskola definēs savus iestājeksāmenu saturu. Jauniešiem būs grūtāk orientēties, skolotājiem – palīdzēt papildu zināšanu apguvē. “Jā, tas ir kļuvis tik plašs, ka varbūt ar centralizētajiem eksāmeniem vien nepietiek. Bet es domāju, ka tie ir, bija un būs bāze. To, ka mēs skolās varēsim tos organizēt stipri agrāk, saku nē, jo mēs ļoti stipri izjaucam ārā skolas dzīvi, kas arī ir svarīgi. Es saprotu, ka augstskolas ir, kā lai saka, prestiža ziņā augstāks pakāpiens nekā skolas, un viņām ir skaļāks vārds. Bet es šoreiz aizstāvēšu skolu viedokli,” saka Vasiļevskis.
