Rīgas pašvaldība plāno mainīt dzīvojamo telpu īres maksu

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments sagatavojis saistošo noteikumu projektu "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamo telpu īres maksu".

Tas paredz, ka dzīvojamās telpas lietošanas saistītajos izdevumos ietverti dzīvojamās mājas apdrošināšanas maksājumi.

Par sagatavotajiem noteikumiem norisinājās publiskā apspriede, kas noslēdzās 8. decembrī.

Kā ziņots, no gāzes sprādzienā cietušās mājas Rīgā, Bauskas ielā, 50 iedzīvotāji uzrakstījuši iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai un septiņi pieteikušies pagaidu mājoklim, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P).

Viņš informēja, ka daudzi iesniegumi saņemti pēc pirmdien vakarā notikušās dzīvokļu īpašnieku kopsapulces. Rīgas mērs piebilda, ka, visticamāk, ne visi, kas pieteikušies krīzes pabalstam, to saņems. Savukārt, runājot par pagaidu mājokli, Kleinbergs uzsvēra, ka tāds pienākas gan sprādzienā cietušās mājas dzīvokļu īpašniekiem, gan īrniekiem, kuri ir deklarēti Rīgā un spēj pierādīt, ka pirms nelaimes ir dzīvojuši šajā ēkā.

Rīgas mērs pauda cerību, ka neviens no cilvēkiem, kuriem šajā situācijā pienākas pašvaldības palīdzība, nav nejauši palaidis garām iespēju tai pieteikties, jo vietvara ir darījusi visu iespējamo, lai informētu nelaimē nonākušos iedzīvotājus, turklāt apziņošanā aktīvi iesaistījies arī mājas vecākais.

Vaicāts, kāpēc pašvaldība neapdrošina visus savus dzīvokļus, Kleinbergs atbildēja, ka tas varētu būt diezgan dārgi un pastāv risks, ka tādā gadījumā Valsts kontrole pārmestu nelietderīgu līdzekļu tērēšanu un norādītu, ka par apdrošināšanai samaksāto naudu varēja dažos gados uzbūvēt jaunu dzīvojamo māju.

"Ir bijusi runa, ka varbūt vajag apdrošināt augstās bīstamības [mājokļus], kur ir, piemēram, malkas apkure, gāzes baloni un tā tālāk, bet šis [dzīvoklis, kurā notika sprādziens,] neatbilst tai situācijai," atzina Kleinbergs, piebilstot, ka redzējis pirms diviem gadiem uzņemtus fotoattēlus no ēkas apsekošanas, un var apliecināt, ka konkrētais dzīvoklis bija pienācīgi uzturēts, tīrs un kārtīgs.

Rīgas mērs norādīja, ka nav universālu risinājumu pret problēmām, kādas var radīt cilvēki, kas nedraudzējas ar veselo saprātu.

Rīgas pašvaldības un ēkas dzīvokļu īpašnieki pirmdien pirmo reizi tikās sapulcē, kurā izrunāja tālākās darbības.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu izpildītāja Dace Ziediņa skaidroja, ka nākamā tikšanās notiks 14. janvārī un tad tiks lemts par turpmāku apsardzes nodrošināšanu ēkai, kā arī pārvaldīšanas maksas pārskatīšanu.

Viņa atklāja, ka ir saņemts arī Pilsētas attīstības departamenta atzinums par tālākām darbībām, kas veicamas ar ēku, proti, nepieciešams sagatavot tehniskās apsekošanas atzinumu. Pašvaldība sola šo pakalpojumu iepirkt un apmaksāt no saviem līdzekļiem.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, sākta pakalpojuma iegādes procedūra, un plānots, ka šonedēļ tiks noslēgts līgums ar atbilstošāko pakalpojuma sniedzēju.

Līdz atzinuma saņemšanai ēkā būs aizliegts iekļūt.

Lēmumu par ēkas nākotni pašvaldība sola mēneša laikā.

Iedzīvotājiem tiek piedāvāts pagaidu mājoklis uz termiņu līdz vienam gadam. Pašvaldībā skaidro, ka uz pagaidu mājokli nevarēs pretendēt īpašumā Bauskas ielā 15 nedeklarētie īpašnieki, taču īrnieki varēs, ja ir īres līgums un īrnieks ir deklarēts īpašumā.

Maznodrošinātie iedzīvotāji, īpaši seniori, var pretendēt uz pastāvīgu mājokli sociālajā dzīvojamajā fondā.

Uz sociālo mājokli nevarēs pretendēt īpašnieki, kuriem Rīgā pieder vairāki īpašumi.

Pašvaldības policija sprādzienā cietušajā ēkā nodrošinās apsardzi līdz 14. janvārim, savukārt par turpmāko apsardzes nodrošināšanu būs jālemj dzīvokļu īpašniekiem.

Plānots, ka tiks piesaistīta apsardzes firma un izvērtēta tehnisko līdzekļu izmantošana ēkas apsardzei.

Kā vēstīts, piektdien piecstāvu daudzdzīvokļu ēkā bojāta gāzes vada dēļ notika sprādziens, kā rezultātā sagruva ēkas ceturtais un piektais stāvs, kā arī jumts. Sprādzienā bojā gāja divi cilvēki un divi ievainoti.

Mājai noteikts avārijas stāvoklis, un tās ekspluatācija aizliegta.

Ēku apsaimnieko SIA "Latvijas namsaimnieks", tajā ir 74 dzīvokļi, no kuriem četri pieder pašvaldībai. Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātas informācijas sprādziens noticis nelegāla gāzes pieslēguma dēļ pašvaldībai piederošā dzīvoklī.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien lems par turpmāko rīcību pēc sprādziena šajā ēkā.

Komitejas sēdē plānots izvērtēt jau sniegto palīdzību iedzīvotājiem un turpmākās darbības, kā atbalstīt bez mājokļa palikušos rīdziniekus. "Tāpat nekavējoties ir jārisina jautājums, kā uzlabot pašvaldības iespējas biežāk pārbaudīt izīrētos dzīvokļus un prasīt no īrniekiem veikt civiltiesisko apdrošināšanu," uzsver komitejas vadītāja Elīna Treija (NA).