Eksperti brīdina: jaunieši Latvijā arvien biežāk iekrīt radikāļu slazdos

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka 11. decembrī Rīgas apgabaltiesa apelācijas instancē par apmācīšanos terorismam un sprāgstvielu glabāšanu notiesāja Maratu Aitullinu, palielinot viņam iepriekš piespriesto brīvības atņemšanas sodu līdz četriem gadiem.

Kā vēsta raidījums, Valsts drošības dienests aizturēja Latvijas nepilsoni Maratu Aitullinu 2024. gada maijā aizdomās par to, ka viņš ir vācis instrukcijas un apguvis zināšanas teroristiskiem uzbrukumiem. Kratīšanā viņa mājās atrada sastāvdaļas iegūto instrukciju potenciālai izpildei: stikla pudeli ar sērskābi un trotila briketi (409 gramu). Apsūdzētais pirmstiesas procesā stāstījis, ka trotilu atradis mežā. Izmeklēšanā precīzi nenoskaidroja, kā sprāgstviela nonākusi viņa rīcībā, taču ekspertīze liecināja, ka tā iegūta no RPG tipa munīcijas. 

Lietas izskatīšanas laikā Rīgas pilsētas tiesā, sprāgstvielu neatļautu glabāšanu Aitullins atzina un nožēloja. Taču apmācīšanos terorismam noliedza, tāpēc pārsūdzēja pirmās instances spriedumu. Apelācijas protestu par soda mīkstumu iesniedza arī prokurors.

Savāktie pierādījumi pēc apsūdzības vērtējuma liecina, ka Marats Aitullins nav vienkārši interesējies par islāmu kā reliģiju, bet gan par teroristu grupējumiem, tostarp “Daīš” (t. s. “Islāma valsts”). 

Savā mobilajā telefonā laika posmā no 2023. gada beigām līdz 2024. gada pavasarim viņš lejupielādēja vismaz sešus materiālus ar detalizētām pamācībām teroristisku aktu veikšanai. Telefonā un portatīvajā datorā glabāja simtiem attēlu un video ar islāmistu kaujiniekiem un propagandu.

Apsūdzētais aktīvi sarakstījās ekstrēmistu grupās “Telegram” platformā. “Pēc minētajām sarakstēm ir redzams, ka Marats Aitullins ir spējīgs sniegt padomu, ka kāds nevēlams cilvēks ir nogalināms. Marats Aitullins kontaktējies ar bruņota grupējuma pārstāvi Āfrikā, Mali, mudinot šo grupējumu pievienoties džihādistiem, Islāma valstij,” tiesā klāstīja Ģenerālprokuratūras prokurors Mārtiņš Jansons.

Apsūdzība argumentēja, ka Aitullins, visticamāk, esot nodarbojies ar tā dēvēto “informācijas džihādu”: mēģinājis pierunāt sarunu biedrus pievienoties “kalifātam”, biedējis ar Allāha dusmām un sniedzis padomus, kā konspiratīvi rīkoties pilsētvidē un slēpt pēdas internetā.

Aizstāvis Ingus Strautmanis tiesā uzsvēra, ka vainas pierādījumus neuzskata par pietiekamiem: “Sodīt par interesi tieši par islāmu, uzskatu, ka nav demokrātiski un tiesiski.” Apsūdzētais, pieslēdzies no Rīgas Centrālcietuma, tiesības liecināt neizmantoja. Pēdējā vārdā viņš atkārtoti lūdza mīkstināt sodu par sprāgstvielu glabāšanu un attaisnot par apmācīšanos terorismam, taču skaidri nožēlas vārdi neizskanēja.

Tiesa apelācijas instancē atzina Marata Aitullina vainu par pierādītu un piesprieda bargāku sodu – brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Ģirts Aizsils skaidroja, ka pirmās instances tiesa, nosakot sodu, nepietiekami izvērtējusi noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību. “Balstoties uz valsts un sabiedrības drošības apsvērumiem, par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem nevar noteikt tik maigu sodu,” tiesnesis sacīja raidījumam.
Lietā iesaistītais eksperts, izvērtējot materiālus, secināja – Aitullins atradies radikalizācijas otrajā fāzē. Atbilstoši šai klasifikācijai, nākamajā fāzē jau varētu sekot praktiska rīcība, piemēram, mēģinājums īstenot sarakstēs apspriesto ieceri pievienoties teroristiskai organizācijai Āfrikā.

Raidījums vēsta, ka Marats Aitullins mācījies kādā Imantas skolā, kur viņu atminas kā aktīvu jaunieti. Pusaudža vecumā nodarbojies ar airēšanu, taču vēlāk no sporta skolas atskaitīts nodarbību neapmeklēšanas dēļ. Savukārt prokurors norādīja, ka persona bijusi noslēgta, lielāko daļu laika uzturējusies dzīvesvietā un ar citiem galvenokārt sazinājusies internetā.

Kopš 2019. gada sākti deviņi ar terorismu saistīti kriminālprocesi; pieci — pēdējos divos gados, kas varētu norādīt uz radikalizācijas pieauguma tendenci. Pārsvarā radikālu saturu lieto jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem – un tā ir globāla tendence.

“Es uzskatu, mēs esam pieredzējuši jauniešu radikalizācijas pieaugumu, īpaši nepilngadīgo vidū. Tas īpaši izteikti notiek pēdējo trīs gadu laikā – faktiski pēckovida periodā.(..) Ja paskatās uz dažām Eiropas valstīm, reizēm 25% un pat līdz 50% terorismā aizdomās turēto ir vecumā līdz 18 gadiem. Tāpēc tā noteikti ir pieaugoša problēma,” raidījumam sacīja Ekonomikas un miera institūta (Institute for Economics and Peace) vecākais pētnieks Tomass Morgans (Austrālija).

Eksperti tendenci skaidro ar vairākiem faktoriem: pirmkārt, jaunieši arvien vairāk atrodas tiešsaistē. Otrkārt, teroristu organizācijas mērķtiecīgi veido jauniešu piesaistīšanas stratēģijas digitālajā vidē, nereti maskējot tās kā draudzību vai izklaidi, kam palīdz arī platformu algoritmi.

“Ierakstām pāris atslēgvārdus – viens klikšķis, otrs klikšķis, un tu jau esi “Islāma valsts” propagandas mākonī iekšā. Tas ir divu klikšķu attālumā. (..) Ir TikTok. Un tad ir “Telegram”, kas jau ir nedaudz dziļāks līmenis. Tālāk ievilināšanas stāsts ir visnotaļ labi atstrādāts,” raidījumam sacīja LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, grāmatas "Terorisma krustugunīs. Islāma valsts" autors Māris Kūlis.

Lai novērstu jauniešu ievilkšanu radikāļu tīklos, Valsts drošības dienests mēdz preventīvi uzaicināt uz pārrunām personas, kas nonākušas tā uzmanības lokā. Vienkārša risinājuma gan nav, saka eksperti. “Nepieciešama digitālās pratības uzlabošana, ātrāka platformu reakcija ekstrēmistu materiālu dzēšanā. Jo ātrāk izdodas pārtraukt radikalizācijas ķēdi, jo labāk," atzina Morgans.

Pēdējā gada laikā Latvijas pozīcija starptautiskajā terorisma indeksā (Global Terrorism Index 2025) ir pasliktinājusies. Tas ir saistīts ar Okupācijas muzeja dedzināšanas lietu, ko indeksa veidotāji metodoloģiski kvalificējuši kā teroristisku uzbrukumu. Tas gan bijis vienīgais šāds incidents Latvijā pēdējā desmitgadē.