Vējonis: "Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem uzreiz jāpiešķir Latvijas pilsonība"
Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi, tā Rīgas pilī notikušajā ekspertu diskusijā par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kā informēja prezidenta Preses dienestā, diskusijas sākumā Valsts prezidenta izveidotās sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja Liesma Ose iepazīstināja klātesošos ar ekspertu sagatavoto ziņojumu par sabiedrības saliedētības politikas sasniegumiem un risināmajiem jautājumiem.
Ziņojuma trīs daļās iekļauta līdzšinējās politikas analīze, kā arī secinājumi un ieteikumi turpmākajai rīcībai. "Līdzšinējā integrācijas politika ir īstenota ar mainīgām sekmēm - ir panākumi, taču pastāv iespējas sabiedrības saliedētību un tās politiku uzlabot. Risinājumi rodami, meklējot kopīgu valodu un radot situācijas, kurās var veidoties kopīgā "mēs" sajūta," sacīja Ose.
Pēc ziņojuma autoru domām, Latvijas valdībai būtu jāveido reālistiska politikas stratēģija un ar to saistīti darba plāni sabiedrības saliedētības veicināšanai, ņemot vērā dažādu valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci, kā arī paredzot sadarbību ar nevalstiskajām struktūrām un to atbildību.
Valsts prezidenta izveidotā ekspertu grupa uzskata, ka sabiedrības saliedētību veicinošai politikai jābūt balstītai uz vairākiem principiem - dažādības atzīšana, jo iedzīvotāju dažādība esot mūsdienu sabiedrības dabiska un neatņemama raksturiezīme, piederība kā brīva izvēle, jo demokrātiskā sabiedrībā cilvēkiem ir tiesības brīvi izvēlēties, ar kādu etnisku, reliģisku vai citādu sabiedrības grupu viņi sevi identificē.
Tāpat šīs politikas veidotājiem esot jāatzīst, ka mazākumtautības ir Latvijas sabiedrības sastāvdaļa un Latvijas valstiskumu veido Latvijas tauta, kurā vēsturiski iekļāvušās mazākumtautības. Svarīgi principi esot arī kultūru dialogs, jo kultūru savstarpējā atvērtība mazina negatīvu stereotipu veidošanos un starpetnisko spriedzi, kā arī iekļaušana un efektīva līdzdalība, jo sabiedrības saliedēšanas mērķis ir vairot tādus apstākļus, kuros ikviens jūtas un uzvedas kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis, kas līdzvērtīgi citiem bauda sabiedriskos labumus, pakalpojumus un vienlīdzīgas iespējas.
Kā citi svarīgi principi minēti nediskriminācija, jo saliedētības politikai ir jānodrošina visu sabiedrības grupu līdztiesība likuma priekšā un vienāda likuma aizsardzība visām sabiedrības grupām, un divvirzienu politika, jo sabiedrības saliedēšanās process ir savstarpējas pielāgošanās un savstarpēja atbalsta sniegšanas, savstarpējas sadarbības process.
Savukārt Vējonis norādīja, ka sabiedrības saliedētība ir viens no nacionālās drošības jautājumiem. Viņa ieskatā Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem būtu jākļūst par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi.
"Mums jābeidz radīt aizvien jaunus neesošas valsts pilsoņus un bijušās PSRS valsts piederīgos," pēc diskusijas secināja Vējonis, iepazīstoties ar sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas ziņojumu.
Runājot par piederības latviešu nācijai noteikšanas pamatiem, Satversmes tiesas tiesnese, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore Ineta Ziemele norādīja uz pasaulē izteiktajiem globalizācijas procesiem, no kuriem nav iespējams izvairīties nevienai vēsturiski izveidotai nacionālajai valstij.
"Vai globalizācijas apstākļos ir prātīgi pieturēties pie samērā šauras - etniskās - izpratnes par piederību latviešu nācijai? Pasaulē attīstās modernas nācijas, kas balstās uz kopīgām vērtībām, kādas definētas arī Latvijas Satversmē," teica Ziemele.
Savukārt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere uzsvēra, ka vēsturiski latvieši ir bijusi atvērta nācija, jo gadsimtu gaitā Latvijā ir integrējušies daudzu etnisko grupu pārstāvji. Viņa arī norādīja, ka sabiedrības nevar būt tikai atvērtas vai tikai slēgtas. "Sabiedrība noslēdzas, kad to prasa izveidojusies situācija, bet tā atveras, lai uzturētu attīstību," sacīja Beitnere.
Tikmēr Latvijas Universitātes profesore, Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule norādīja, ka ir nepieciešama plašāka diskusija gan latviešu, gan citu tautību vidū, pirms izstrādāt konkrētas likumdošanas iniciatīvas ar mērķi mainīt veidu, kā tiek noteikta piederība latviešu nācijai. Viņa aicināja attīstīt Latvijas iedzīvotāju piederību Latvijas valstij, uzlabojot mazākumtautību pārstāvju sociālekonomiskos apstākļus, informatīvo vidi un latviešu valodas prasmes.
Diskusijā piedalījās arī Valsts prezidenta Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas locekle Olga Proskurova, Latvijas Universitātes profesore Brigita Zepa un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, komentējot tā dēvētās atvērtās latvietības jautājuma atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, kā arī no praktiskā viedokļa vērtējot kritērijus, kas ir izskanējuši kā iespējamie priekšnoteikumi, lai noteiktu piederību latviešu nācijai.
