Evika Siliņa: jautājums par nespēju nodrošināt kvorumu jāadresē Mieriņai
Jautājums, kādēļ šonedēļ Saeimas sēdē atkal neizdevās nodrošināt kvorumu, lemjot par opozīcijas apšaubītajiem grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" par emisijas kvotu tirdzniecību, jāadresē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) kā sēdes vadītājai, piektdien žurnālistiem izteicās Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Politiķe šādu aicinājumu izteica, atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, vai viņai ir pārliecība, ka, lemjot par valsts budžetu, kvorumu parlamentā izdosies savākt, ja tas neizdevās vakar. Premjere nesniedza vērtējumu uz jautājumu, vai koalīcija šobrīd ir stabila.
Siliņai šodien bija darba tikšanās ar Mieriņu, bet pēc tās laiks sarunai ar mediju pārstāvjiem netika atvēlēts.
Kā vēstīts, ceturtdien kārtējā Saeimas sēde tika slēgta, Saeimas opozīcijai "noraujot kvorumu" balsojumā par grozījumiem likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros darbību regulējošās ES direktīvas.
Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta sesto priekšlikumu nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja slēdza parlamenta sēdi.
Opozīcija "kvorumu norāva" arī iepriekšējā Saeimas sēdē, tāpēc tā tika slēgta, deputātiem neizskatot virkni likumprojektu.
Vienlaikus ceturtdien Saeimas vairākums noraidīja opozīcijas deputātu demisijas pieprasījumu Ministru prezidentei Siliņai. Neuzticības izteikšanu bija rosinājušas Saeimā opozīcijā esošās partijas Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Arī šajā balsojumā atbalsts Siliņai nesasniedza pusi deputātu balsu, tomēr ar to bija gana, lai opozīcijas pieprasījums tiktu noraidīts.
Balsojums notika apstākļos, kad pamatīgi sašķobījušās attiecības arī pašā koalīcijā starp JV, "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Koalīcijas partneri ir solījušies vismaz pagaidām strādāt kopā, lai pieņemtu nākamā gada "drošības budžetu".
Koalīcijas attiecību krīzi izraisījusi ZZS rīcība 25. septembra Saeimas sēdē, pievienojoties opozīcijai, lai sāktu Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas procesu. Pievienošanās Stambulas konvencijai savulaik tika izvirzīts kā viens no priekšnosacījumiem Siliņas valdības izveidei, koalīcijā apvienojot "Jauno vienotību", ZZS un "Progresīvos".
