Mediķi pieprasa 133 miljonus eiro algām - valdība piedāvā vien 34 miljonus
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) nosūtījusi Veselības ministrijai (VM) kolektīva interešu strīda prasības par darba samaksas paaugstināšanu veselības aprūpes darbiniekiem no 2026.gada 1.janvāra, informēja arodbiedrībā.
Arodbiedrības prasība ir no nākamā gada 1.janvāra paaugstināt valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 13,5% un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, par 120 eiro.
LVSADA uzsver, ka taisnīgs darba samaksas pieaugums ir būtisks, lai nodrošinātu veselības aprūpes darbinieku motivāciju, mazinātu speciālistu aizplūšanu uz ārzemēm un garantētu iedzīvotājiem kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību.
Arodbiedrība ir gatava turpināt sarunas ar VM, lai rastu ilgtspējīgu un taisnīgu risinājumu veselības aprūpes darbinieku atalgojuma jautājumā.
Kā vēstīts, LVSADA sākusi kolektīvā interešu strīda procedūru, jo nav pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, aģentūru LETA pēc Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdes (NTSP) informēja arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.
Kā atzīmēja Bāriņa, pēc NTSP sēdē skatītās Finanšu ministrijas (FM) prezentācijas izriet, ka veselības aprūpei papildu paredzēti 34 miljoni eiro, kas, viņasprāt, "nesedz pilnīgi itin neko".
Bāriņa sacīja, ka arodbiedrība VM rakstīs vēstuli ar prasībām, sekos sarunas ar VM par iespējamu izlīguma risinājumu. Ja rezultāts netiks panākts, LVSADA padome vērtēs tālākās darbības.
Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.
Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.
Kolektīva interešu strīda otra puse to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, strīds izšķirams kolektīva interešu strīda izlīgšanas komisijā.
Savukārt, ja komisijā netiek panākta vienošanās, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.
Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.
Pēcāk tā izvirzīja prasību par atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām vismaz 13,5% apmērā. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.
LVSADA šīs prasības pamatoja ar apsvērumiem, ka valdība nespēj nodrošināt nozares konkurētspēju, un atsaucās uz FM prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā.
Kā norādīts FM prezentācijā, 2026.gadā kopējais papildu finansējums veselībai būs 34,5 miljoni eiro, 2027.gadā - 34,1 miljons eiro, bet 2028.gadā - 34,1 miljons eiro.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atzinis, ka mediķu arodbiedrības prasība par papildu 133 miljoniem eiro mediķu atalgojumam un tā pieaugumu par vismaz 13,5% šobrīd nav reāli īstenojama.
Tomēr, ja fiskālajā telpā radīsies papildu iespējas, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi - īpaši māsām, kuru darba samaksa joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, solījis Abu Meri.
Vienlaikus ministrs atgādinājis, ka 2024.gadā ārstniecības personu atalgojums jau ticis palielināts, un vismaz ārstu atalgojuma līmenis šobrīd ir tuvu Eiropas koeficientam, ja to salīdzina ar tautsaimniecībā vidējo. Abu Meri vērsa uzmanību, ka pērn panākta vienošanās, ka atlīdzības fondu iespējams celt par 2,6%, tāpat kā pārējā valsts sektorā.
Lai rastu ietaupījumus budžetā, uz ko aicināja FM, VM jau "nopietni pārskatīja savas iespējas un darīja visu iespējamo, lai saglabātu gan esošo pakalpojumu pieejamību, gan atalgojuma fondu," norādīja ministrs.
Abu Meri uzsvēris, ka publiski paudis un sarunās ar LVSADA apliecinājis, ka pilnībā apzinās nozares kritisko situāciju, īpaši cilvēkresursu jomā.
Politiķa ieskatā mediķu atalgojumam ir jāturpina pieaugt. "Ar arodbiedrību esam vienisprātis, ka Latvijas konteksts vairs nav vienīgais salīdzinājuma punkts - mediķu pieejamība jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī reģionos," paudis ministrs. Viņš arī aicina ņemt vērā, ka pastāv cilvēkresursu pārvilināšanas risks starp valstīm.
