Purvīša balvu saņem mākslinieku grupa - Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons. FOTO

Izstādi "Dziesma" varēja apskatīt no 2015.gada 19.jūnija līdz 26.jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā.

Žūrijas priekšsēdētāja LNMM direktore Māra Lāce skaidroja, ka žūrija lēmumu par balvas ieguvēju pieņēma pēc ļoti nopietnām diskusijām, balsojot divās kārtās, turklāt laureāti tika noteikti ar pārliecinošu balsu pārsvaru.

"Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona darbs savā ziņā aicina pārskatīt 20.gadsimtā nostiprināto "nacionālo vērtību sistēmu", un liek skatītājam atbildēt uz jautājumu - vai tā atbilst arī 21.gadsimtam," norādīja Lāce.

Pēc viņas paustā, mākslinieku grupa ir izpētījusi Latvijas 1990.-2013.gadu Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertu repertuāru dziesmu vārdus, tos statistiski saskaitot, un konstatējuši, ka dziesmu tekstos visbiežāk lietotais vārds ir "saule", tad seko "meita" un trešajā vietā - "Dievs". "Šos secinājumus radoši apstrādājot, tika veikta konkrētā materiāla filigrāna dekonstruēšana, radot mūsu izpratnē no mākslinieciskā, idejiskā un tehniskā izpildījuma viedokļa būtisku mākslas darbu, kas arī bija par pamatu šādam lēmumam."

Savukārt ekspertu darba grupas vadītāja Elita Ansone piebilda, ka izstādē skan kompozīcija, kas izveidota no Dziesmu svētku ierakstiem. "Lai arī skaniski mūzika neveidojas, sanāk kakofonija, tomēr īso fragmentu skanējums izsauc tās pašas Dziesmu svētku eksaltētās emocijas. Kompozīcijas rada sirreālu efektu, it kā mums būtu piemeties vadātājs, vai skan bojāta plate," pauda Ansone.

Ekspertu grupas pārstāvis Jānis Taurens uzskata, ka izstāde ir lielisks starpmediju mākslas darbs, kas varētu tikt nominēts arī kādai mūzikas balvai.

Purvīša balvai bija nominēti vēl septiņi kandidāti, tostarp Arturs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa un Anda Lāce.

Bērziņš nominēts par personālizstādēm "Attēldarbi" galerijā "Māksla XO" un "Attēldarbi II" Olaines vēstures un mākslas muzejā.

Drulle nominēts par personālizstādi "Manai dzimtenei" galerijā "Alma", Epners - par personālizstādi "Vingrinājumi" peldošajā mākslas centrā "Noass", Jākobsons - par personālizstādi "Dark Matter" Mūkusalas Mākslas salonā, Johansons par videoinstalāciju "Slāpes" starptautiskā Jaunā teātra festivāla "Homo Novus" tekstilfabrikā "Boļševička".

Kurševa balvai nominēta par darbu "Dzīvesprieks" izstādē "Lielāks miers, mazāks miers" Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā un Lāce - par performanci "Atindēšana" izstādē "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība" 10.jūnijā laukumā pie LNMM.

No 18.februāra līdz 9.aprīlim būs apskatāma Purvīša balvas nominantu izstāde.

Jau ziņots, ka divu gadu laikā neatkarīgo ekspertu darba grupa Purvīša balvas fināla atlasei nominēja vairāk nekā 18 mākslinieku sniegumu izstādēs. Nominanti tika izvirzīti reizi ceturksnī.

No 2014.gada 8.decembra līdz 2016.gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofijas doktors un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece un LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, kā arī lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", bet ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība".