Kremļa propagandas filma vēsta par to, kā valsts nolaupītie ukraiņu bērni "mācās iemīlēt" dzīvi Krievijā
Kamēr Starptautiskā Krimināltiesa, balstoties neapgāžamos pierādījumos, izdevusi Krievijas vadoņa Vladimira Putina un Krievijas "bērnu tiesību aizstāves" Marijas Ļvovas Belovas aresta ordeni par viņu iesaisti ukraiņu bērnu nolaupīšanā, Krievijā pirmizrādi piedzīvojusi jauna "dokumentālā filma", kas šo procesu centusies pasniegt kā "humānu palīdzību kara traumētajiem bērniem".
Filma "SVOi Deti" jeb "Mūsu speciālās militārās operācijas bērni", stāsta par Krievijas nolaupītajiem Ukrainas bērniem, kuri nogādāti "īpašās vasaras nometnēs Krievijā". Tajā redzami bērni no Mariupoles, Doneckas, Luhanskas un citām okupētām pilsētām, kuri filmā stāsta par karu, apšaudēm un zaudējumiem, bet paralēli skatītājiem tiek demonstrēta šķietami idilliska ikdiena Krievijas nometnēs – sporta spēles, radošās nodarbības, psihologu konsultācijas un smaidoši bērni.
Filma kalpo kā reklāma programmai "Poslezavtra" ("Parīt"), kuras ietvaros bērni no okupētajām Ukrainas teritorijām tiek sūtīti uz nometnēm Krievijā. Sākotnēji organizatori šos braucienus dēvēja par "integrācijas sesijām", vēlāk nosaukumu mainot uz neitrālāk skanošajām "jauniešu sesijām". Kopš 2022. gada šādās nometnēs dažādos Krievijas reģionos un okupētajā Krimā pabijuši vairāk nekā 4000 bērnu.
Krievijas amatpersonas apgalvo, ka programmas mērķis esot palīdzēt bērniem pārvarēt kara radītās traumas. Taču neatkarīgie pētnieki, tostarp Jēlas Universitātes eksperti, secinājuši, ka šajās nometnēs notiek sistemātiska bērnu pāraudzināšana un militarizācija. Savukārt Krievijas Izglītības ministrijas dokumenti, kurus iepriekš analizēja neatkarīgie mediji, liecina, ka pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem dots uzdevums veidot deportētajiem bērniem "Krievijas identitāti", "balstoties uz Krievijas vēsturiskajām, kultūras un patriotiskajām vērtībām".
Īpaši simbolisks ir viena no filmas galvenajiem varoņiem – 18 gadus vecā Dmitrija Mizonova no Doņeckas stāsts. Pēc vairāku gadu dalības "integrācijas sesijās" viņš kļuvis par aktīvu Krievijas valsts programmu dalībnieku un sociālajos tīklos regulāri pauž atbalstu Krievijas politikai, vienlaikus kritizējot Ukrainas valdību un armiju. Kritiķi uzskata, ka šis piemērs lieliski ilustrē programmas patieso mērķi – nevis īslaicīgu psiholoģisku palīdzību, bet ilgtermiņa lojalitātes veidošanu Krievijas valstij.
Filma ir spilgts piemērs tam, kā informācijas karš tiek vērsts pret visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem – bērniem, kuri kļuvuši par daļu no daudz plašākas cīņas par nākotni, atmiņu un piederību.
Jau ziņots, ka Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas okupētajās teritorijās nolaupījusi vairāk nekā 20 000 Ukrainas bērnu. Atpakaļ Ukrainā līdz šim izdevies atgriezt tikai nedaudz vairāk nekā 2000.
“Labākie” bērni tiek atlasīti, pārējie - nosūtīti uz “integrācijas nometnēm”
Jau ziņots, ka “Luhanskas Tautas Republikas” vadītājs Leonīds Pasenčiks atzinis, ka vairākās Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, tai skaitā, Donbasā un Severodoņetskā, Marija Ļvova-Belova atvērtas tā saucamas “veselības nometnes”, uz kurām tika nosūtīti ukraiņu bērni.
"Šeit viņi tiek pakļauti dažādiem intelektuāliem un fiziskiem testiem, un tos bērnus, kuri bija spējīgākie, savervēja Krievijas Federālais drošības dienests (FSB)," Jauns.lv norāda analītiķis Pariks Fors, kurš kopā ar Ukrainas cilvēktiesību aizstāvjiem, vairākām humānās palīdzības aģentūrām, tai skaitā Lemkina genocīda novēršanas institūtu iesniedza kopīgu paziņojumu Starptautiskajai Krimināltiesai (IPC), pieprasot izmeklēt Krievijas Federācijas pastrādātos noziegumus pret Ukrainas bērniem.
"Pārējie tika nosūtīti uz integrācijas nometnēm, no kurām viena atradās Maskavas priekšpilsētā Ļitvinovā. Šeit ukraiņu bērni tiek pakļauti “psihologu” uzraudzībai, lai, kā norāda Marija Ļvova-Belova, “viņi ātrāk spētu integrēties Krievijā”," norāda analītiķis. “Tagad šie bērni ir mūsu tautieši, no lielās un draudzīgās ģimenes Krievijas,” reiz norādīja Ļvova-Belova.
Kā uzsver Fors, "jaunākie bērni tika ievietoti krievu ģimenēs, jo Krievijā pastāv liela demogrāfijas problēma, bet pusaudži, kas bija vecāki par 13 gadiem, kā norāda Ļvova-Belova, tika nosūtīti uz nometnēm ar “militāri patriotisku ievirzi”. Citiem vārdiem sakot, Ramzana Kadirova [Čečenijas vadītājs] komandas šos pusaudžus apmāca cīņām, lai vēlāk šos bērnus bez sirdsapziņas pārmetumiem nosūtītu cīnīties pašiem pret savu valsti."
