Virkne Krievijas Ukrainai izvirzīto prasību nav pieņemamas, pauž Latvijas premjere
Virkne Krievijas Ukrainai izvirzīto prasību nav pieņemamas, svētdien pēc "labas gribas koalīcijas" valstu līderu videosarunas par atbalstu Ukrainai uzsvērusi Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Par Donecku nevar būt ne runa - Donecka ir Ukraina. Tāpat krievu valodas "īpašais statuss" nav pieļaujams, jo mēs labi zinām, kādas tam var būt sekas," paudusi Latvijas politiiķe.
Kā informēja Valsts kancelejas komunikācijas departaments, "labas gribas koalīcijas" valstu kārtējās sarunas bija vērstas uz to, lai praktiski sagatavotos un atbalstītu Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un tos Eiropas līderus, kas nākamnedēļ tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Siliņa valstu līderu sarunā uzsvērusi, cik svarīgi ir, lai Ukrainas prezidenta tikšanās ar Krievijas prezidentu notiek trīspusēji, klātesot arī ASV prezidentam. "Tramps mēģina noturēt Putinu pie galda, bet mums jābūt gataviem sankciju pakotnei, ja sarunas tiek pārtrauktas. Nav šobrīd skaidrs, vai būs pamiers vai miera līgums, bet visiem scenārijiem jābūt gataviem," paudusi Siliņa.
"Vienlaikus mums ir būtiski, kādas drošības garantijas ASV sola Ukrainai - vai tas ir tikai militārs atbalsts, vai arī reāla militārā klātbūtne. Tāpat svarīgas ir arī ASV drošības garantijas Eiropai un kā tās tiktu nodrošinātas Ukrainā," piebildusi Siliņa.
Saruna norisinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās un pirms gaidāmās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās Vašingtonā.
"Labas gribas koalīcijā" apvienojušās valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt savu ieguldījumu Ukrainas atbalstam.
Jau ziņots, ka piektdien Ankoridžā, ASV Aļaskas štatā, notika Trampa un Putina samits. Pēc sarunām kopīgajā preses konferencē Tramps sacīja, ka tikšanās bijusi "ļoti produktīva" un viņš un Putins bijuši vienisprātis "daudzos punktos", taču detaļās sarunu saturs nav atklāts.
Vēlāk intervijā telekanālam "Fox News" Tramps spriedelēja, ka tagad Ukrainas prezidenta Zelenska ziņā ir izmantot šo tikšanos un panākt vienošanos par kara izbeigšanu. "Mēs gandrīz panācām vienošanos. Tagad (..) Ukrainai jāpiekrīt. Varbūt viņi teiks "nē"'," sacīja Tramps, iesakot Zelenskim tomēr "noslēgt darījumu". "Noslēdziet darījumu. Krievija ir ļoti liela valsts, bet Ukraina - nav," sacīja Tramps.
Aģentūra "Reuters" vēlāk vēstīja, ka Krievija paudusi gatavību atteikties no savām ieņemtajām teritorijām Sumu un HarkIvas apgabalos, bet pieprasa, lai Ukrainas spēki pilnībā atkāpjas no teritorijām Doneckas un Luhanskas apgabalos, kuras tai nav izdevies ieņemt, kā savus nosacījumus miera līgumam, kas tika apspriesti Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Trampa tikšanās laikā.
Putina priekšlikumā izslēgts pamiers, kamēr nav panākta visaptveroša vienošanās, bloķējot galveno Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska prasību. Saskaņā ar Krievijas ierosināto vienošanos KijIva pilnībā atkāptos no Doneckas un Luhanskas apgabaliem apmaiņā pret Krievijas solījumu iesaldēt frontes līnijas dienvidu Hersonas un Zaporižjas apgabalos, norādīja avoti. Ukraina jau ir atteikusies no atkāpšanās no Ukrainas teritorijas.
Krievija ir gatava atdot salīdzinoši nelielus Ukrainas zemes gabalus, ko tā ir okupējusi Sumu un Harkivas apgabalos. Krievija notur vairāku zemes gabalos Sumu un Harkovas apgabalos ar kopējo platību aptuveni 440 kvadrātkilometru. Ukraina kontrolē aptuveni 6600 kvadrātkilometru lielu teritoriju Doneckas un Luhanskas apgabalos, norāda "Reuters".
Avoti arī norādīja, ka Putins cenšas panākt vismaz formālu Krievijas suverenitātes atzīšanu pār okupēto Krimas pussalu. "Nav skaidrs, vai tas nozīmē, ka to atzīst ASV valdība vai, piemēram, visas Rietumvalstis un Ukraina. Kijiva un tās sabiedrotie Eiropā noraida Maskavas varas pussalā formālu atzīšanu," raksta "Reuters".
Putins arī sagaida, ka vismaz daļa sankciju pret Krieviju tiks atceltas, taču sarunbiedri neprecizēja, vai tas attiecas gan uz ASV, gan Eiropas sankcijām.
Saskaņā ar Krievijas prasībām Ukrainai arī tiks aizliegts pievienoties NATO, lai gan Putins ir atvērts tam, ka Ukraina saņems noteiktas drošības garantijas, norādīja avoti. Viņi piebilda, ka nav skaidrs, ko tas nozīmē praksē.
Krievija arī pieprasīs oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai dažās Ukrainas daļās vai visā Ukrainā, kā arī Krievijas pareizticīgās baznīcas tiesības brīvi darboties.
