Suitu novads atgūst unikālu gleznu
“Izdevniecības Rīgas Viļņi” fotogrāfs Mārtiņš Ziders bieži redzams fotografējam smalku publiku teātra pirmizrādēs, izstādēs un citos pasākumos, taču viņa maģistra izglītība un aizraušanās ir gleznu restaurācija. Nesen Mārtiņš atgriezis dzīvē unikālu gleznu no suitu novada – “Jēzus svētī suitu bērnus”.
Pirms gada, pēc priestera Vjačeslava Bogdanova uzaicinājuma apsekojot Gudenieku Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcu Kuldīgas novadā, Mārtiņš kopā ar mēbeļu restauratoru Aigaru Pilenieku pie ieejas durvīm pamanīja gleznu – noputējušu un nosmērētu.
Tajā brīdī pat nebija skaidrs, kas ir autors. “Uzrunāja attēlotā tēma – varēja redzēt, ka tie ir bērni tradicionālajos suitu tautastērpos,” “Kas Jauns Avīzei” stāsta Mārtiņš.
Jēzus svētī suitu bērnus
Vēlāk noskaidrots, ka mākslinieks attēlojis vietējās skolas bērnus un glezna tapusi pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā. Secināts arī, ka autors ir Žanis Šenbergs (1870–1946).
Par to līdz pēdējam brīdim nebija skaidras pārliecības, līdz, noņemot virsrāmi, atklājās viņa paraksts un arī grūti salasāmi uzraksti par autoru un pasūtījumu Gudenieku baznīcai.
“Bija skaidrs, ka tas ir interesants, kultūrvēsturisks atradums. Nav daudz gleznu, kur Jēzus atainots ar bērniem tautiskos tērpos, piesaistītu konkrētai Latvijas vietai,” uzsver Mārtiņš. Vietējie zināja teikt, ka glezna atrasta 90. gados kādā šķūnītī un daudz netrūka, ka tur arī aizietu postā vai būtu izmesta.
Atklājas jaunas detaļas
Gleznas restaurācija Mārtiņam ilga četrus mēnešus, no marta līdz jūlijam, apakšrāmi rekonstruēja Aigars Pilenieks. Darba gaitā, noņemot virsrāmi, atklājās, tas uzlikts nekvalitatīvi, ļoti platām malām, aizsedzot interesantas detaļas. Proti, pašā malā kreisajā pusē uzgleznota mazs dievnams, atpazīts kā Alsungas baznīca, bet labajā pusē, iespējams, vecā Gudenieku baznīca.
“Šim māksliniekam nav daudz zināmu darbu. Zināmākais atrodas Jāņa Akuratera muzejā, kur viņš attēlojis šo rakstnieku. Arī tur fonā iegleznotas mazas ēkas, tas ir Šenberga rokraksts, uzgleznot kaut ko šķietami nesvarīgu, bet patiesībā būtisku,” secina Mārtiņš. Monumentālākie Šenberga darbi skatāmi Rīgā Jēkaba katedrālē – abas sānu altārgleznas.
Pacietīgs darbs ar skalpeli
Atrastā glezna bija ļoti sliktā stāvoklī, neskaitāmi caurumiņi no naglām, no stiprinājumiem, nosmērēta ar bronzas krāsu un brūnu krāsu, iespējams, nemākulīgi “pindzelējot” virsrāmi, kas uzlikts oriģinālā vietā. Tas arī bija grūtākais, noņemt, visticamāk, 90. gados daudzviet trekni uzklāto bronzas krāsu, kas nepadodas tādiem šķīdinātājiem, kas nekaitētu gleznai. Nācās rūpīgi un pacietīgi šo kārtu noņemt ar skalpeli, pirms tam briedinot un tvaicējot. Bija arī daudz plaisu un deformācijas – tas viss izlīdzināts.
Mārtiņš īpaši uzteic kolēģu darbu, Aigars Pilenieks rekonstruēja apakšrāmi, lai saglabātu svarīgos uzrakstus, un arī virsrāmi, dekoratīvo būvelementu restauratore Agnese Gulbe – virsrāmja apdari. Jaunais rāmis vairs neaizklāj autora parakstu un iepriekš aizsegtās baznīcas.
Mārtiņš līdz šim restaurējis vairākus desmitus gleznu, pārsvarā muzejiem un privātām kolekcijām. Gudenieku gleznas restaurācija bija iespējama, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam un draudzes ziedojumiem. 27. jūlijā glezna atgriezās dievnamā, kam par godu notika svētā mise, restauratoru prezentācijas un dziedāja Gudenieku suitu koris.
