PSKUS Plaušu slimību centrā pacientam atrasta baktērija, ko nevar izārstēt ar antibiotikām
Vienam no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra pacientiem atklāta inficēšanās ar pret antibiotikām rezistento baktēriju Klebsiella pneumoniae, kuras izplatība konstatēta iestādē.
PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā uz laiku pārtraukti pacientu apmeklējumi klātienē, jo tur konstatēta pret antibiotikām rezistenta baktērija.
Lai gan baktērija, veicot tālākās pārbaudes, tikusi konstatēta arī citiem pacientiem, pārējo pacientu veselības stāvoklis nav ticis ietekmēts, informē slimnīcā. Pacienti ir saņēmuši atbilstošu medicīnisko aprūpi, un situācija tiekot stingri uzraudzīta, līdz ar to šobrīd satraukumam par apdraudējumu neesot pamata.
Kā skaidroja slimnīcas pārstāve Evija Mileiko, līdzīgi gadījumi, kas saistīti ar multirezistentu baktēriju izplatību, Latvijā un citviet Eiropā slimnīcu vidē notiek periodiski. Katrs šāds gadījums tiek analizēts, lai stiprinātu infekciju kontroles pasākumus.
Taču rezistence baktērijām veidojoties ne tikai cilvēku darbības rezultātā, bet var būt arī "iedzimta" kādas gēnu mutācijas dēļ, kā tas ir arī šajā gadījumā, skaidro PSKUS.
Slimnīcā prognozē, ka, neskatoties uz īstenotajiem profilakses un uzraudzības pasākumiem, nākotnē šādu gadījumu skaits varētu pieaugt. Tāpēc ļoti svarīga ir gan sabiedrības izglītošana, gan racionāla antibiotiku lietošana un infekciju kontroles stiprināšana ārstniecības iestādēs.
"Aktīvi strādājam, lai novērstu šādu infekciju izplatību, tostarp veicot regulāru personāla apmācību, stiprinot higiēnas protokolus un uzraugot antibiotiku lietošanu," uzsver PSKUS.
Kopš 2024. gada februāra PSKUS ir izveidots klīniski metodiskās vadības kompetences centrs antimikrobiālās rezistences jomā jeb AMR centrs, kura mērķis ir koordinēt cīņu pret antibiotiku izraisīto rezistenci Latvijas slimnīcās un sabiedrībā.
AMR kompetences centrā darbojas dažādu jomu speciālisti no Stradiņa slimnīcas, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, kā arī Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīcas. Antimikrobiālās rezistences centrs atrodas Stradiņa slimnīcā. Centrs strādā pie sabiedrības un speciālistu izglītošanas par atbildīgu antibiotiku lietošanu un infekciju kontroli un profilaksi, izstrādā rekomendācijas, un IT rīkus, tostarp mobilo lietotni un platformu empīriskai antibiotiku terapijai, ņemot vērā vietējos epidemioloģiskos datus. Centra uzdevums ir veikt kvalitatīvu antimikrobiālās rezistences datu reģistrāciju, analizēt datus, kā arī izstrādāt metodoloģiju kvalitatīvai datu ievākšanai.
Ik gadu antimikrobiālā rezistence ir tieši saistīta ar aptuveni 35 000 nāves gadījumiem Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomiskajā zonā, bet globāli šis skaitlis pārsniedz 1,3 miljonus, informē slimnīcā.
Jau vēstīts, ka PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā epidemioloģiskās situācijas dēļ uz laiku pārtraukti pacientu apmeklējumi klātienē. Lai novērstu konstatētās baktērijas izplatību, tiek veikta pastiprināta telpu tīrīšana un dezinfekcija.
Pacientu drošības un veselības labad PSKUS nolēmusi uz laiku ierobežot klātienes apmeklējumus. Slimnīcā uzsver, ka nekas ārkārtējs nav noticis - tīrīšana tikšot pabeigta dažu dienu laikā, un centrs turpinās darbu kā ierasts.
Informāciju pacientu tuviniekiem slimnīca sniegusi savlaicīgi, lai tuvāko dienu laikā netiktu ieplānots apmeklējums.
Vajadzības gadījumā PSKUS aicina tuviniekus sazināties ar ārstējošajiem ārstiem telefoniski. Sazināties ar pneimonologiem var pa tālruni 67 069 214 un 67 069 558. Savukārt ar torakālajiem ķirurgiem var sazināties pa tālruni 67 069 206 un 67 069 439.
Slimību profilakses un kontroles centrā skaidroja, ka antibiotiku rezistence veidojas, notiekot mutācijām baktērijas gēnos. Antibiotiku pārmērīga lietošana ir galvenais rezistences jeb noturības attīstības iemesls pret antibakteriāliem līdzekļiem. Sākot lietot antibiotikas, jutīgās baktērijas iet bojā, taču rezistentās var turpināt augt un vairoties. Šīs rezistentās baktērijas var tikt pārnestas no viena cilvēka otram un izraisīt infekcijas arī tiem cilvēkiem, kuri antibiotikas nav lietojuši.
Īpaši satraucoša ir multirezistentu baktēriju izplatība, jo tās ir noturīgas pret vairākām antibiotikām vienlaikus. Tās var izraisīt urīnceļu, ādas, brūču un zemādas infekcijas, plaušu karsoņus, kā arī smagākos gadījumos sepsi jeb mikroorganismu un to toksīnu vispārēju izplatīšanos organismā.
Visaugstākais risks inficēties ar šādām baktērijām ir slimnīcās, kur pacientiem bieži vien ir novājināta imunitāte. Šādas infekcijas dēvē par hospitālo infekciju vai ar veselības aprūpi saistīto infekciju.
Ar veselības aprūpi saistītas infekcijas ārstniecības iestādēs tiek ierobežotas, ievērojot stingrus infekciju kontroles pasākumus, tostarp infekciozo pacientu izolāciju, kontaktpersonu laboratorisko pārbaudi un novērošanu. Tāpat tiek nodrošinātas stingras higiēnas prasības - darbinieku un pacientu roku higiēna, aprīkojuma un telpu tīrīšana un dezinfekcija, aseptikas ievērošana medicīnisko procedūru laikā, pacientu un apmeklētāju izglītošana un citas.
Ja ārstniecības iestādē ir konstatēta rezistenta baktērija vai baktēriju uzliesmojums, ārstniecības iestāde pieņem lēmumu par rīcību, tai skaitā ierobežojumiem apmeklētājiem, pamatojoties uz iestādes iekšējas kārtības vai pretepidēmijas režīma plānu.
SPKC uzsver, ka antibiotiku efektivitātes saglabāšana ir ne vien mediķu, bet arī sabiedrības kopējā atbildība. Iedzīvotāji aicināti lietot antibiotikas tikai pēc ārsta norādījuma, neizmantot iepriekš palikušas zāles vai medikamentus, kas iegūti bez receptes, kā arī ievērot higiēnas normas.
Arī Pasaules Veselības organizācija antimikrobiālo rezistenci ir atzinusi par vienu no nopietnākajiem draudiem sabiedrības veselībai visā pasaulē. Rezistence galvenokārt veidojas antibiotiku un citu pretmikrobu līdzekļu nepamatotas vai pārmērīgas lietošanas rezultātā gan cilvēku medicīnā, gan veterinārijā un lauksaimniecībā, radot labvēlīgus apstākļus izturīgu patogēnu attīstībai.
