Latvijā cilvēki ar invaliditāti arvien veiksmīgāk atrod sev darbu, taču tas nebūt nav viegli
Pēc Labklājības ministrijas statistikas, Latvijā ir apmēram 110 000 cilvēku ar invaliditāti darbspējas vecumā, un no tiem strādā aptuveni 45 tūkstoši. Pēdējo desmit gadu laikā nodarbināto cilvēku ar invaliditāti skaits gan ir gandrīz dubultojies, tomēr joprojām viņiem ir visai sarežģīti atrast sev piemērotu nodarbošanos. Par to plašāk rakstīts žurnāla “Likums un Taisnība” jaunajā numurā.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece Ilze Zvīdriņa teic: “Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) šobrīd ir reģistrēti apmēram 6000 bezdarbnieki ar invaliditāti, no kuriem aptuveni puse ir vecāki par 55 gadiem. Daudziem ir iepriekš iegūta profesionālā izglītība, kas gan daļā gadījumu vērtējama kā novecojusi un līdz ar to neatbilst aktuālajām darba tirgus prasībām.”
Lai veicinātu atgriešanos darba tirgū, NVA piedāvā vairākus atbalsta pasākumus, kuri sniedz iespēju pārkvalificēties un apgūt jaunu profesiju vai pilnveidot esošās prasmes.
Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis tikmēr atzīst: “Ar valsts atbalsta programmām, man šķiet, ka pagaidām ir ļoti grūti, it kā no vienas puses mums tās ir, bet nav līdz galam saprotamas. Ārsts kaut ko klāsta, sociālais darbinieks mēģina kaut ko attīstīt, darba devējs un Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvā darbu, bet viss kopā nesaliekas un beigu beigās cilvēks šo darbu neatrod.”
Vēl viens veids, kas arī pasaulē ir izplatīts – sociālās uzņēmējdarbības aktivitātes. Taču Apeironā neuzskata, ka Latvijā ar šo jautājumu sokas īsti veiksmīgi. “Sociālās uzņēmējdarbības idejas ir ārkārtīgi labas, bet ne vienmēr tās ir pelnīt spējīgas un varbūt ne tik labi veicas šiem uzņēmumiem. Veiksmīgs piemērs ir Ogres kafejnīca Pie Zelta liepas, kurā apkalpojošais personāls ir cilvēki ar invaliditāti. Veiksmīgs tāpēc, ka atbalsta pašvaldība. Ja tas vairs nenotiks, tad nezinu, kas būs,” spriež Balodis.
Vairāk lasiet jaunajā “Likumā un Taisnībā”. Un vēl: numura intervija ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu; ar Saeimas lēmumu parāds sekos dzīvoklim; parādu piedziņā nezaudē tikai tiesu izpildītājs; ar bankas maksājumiem jokus nevajag dzīt; pierobežas iedzīvotāji varētu zaudēt īpašumus; intervija ar Apdrošinātāju asociācijas vadītāju Jāni Abāšinu.
Pērc žurnālu lielākajās preses tirdzniecības vietās vai abonē www.zurnali.lv. Par godu 10 gadu jubilejai – abonē žurnālu Likums un Taisnība līdz gada beigām tikai par 4,70 EUR!
