VAS "Latvijas dzelzceļš" izsolīs administratīvo ēku Torņakalna ielā
foto: Ekrānuzņēmums no "Google Maps"
Ēka Torņakalna ielā 16.
Sabiedrība

VAS "Latvijas dzelzceļš" izsolīs administratīvo ēku Torņakalna ielā

Ziņu nodaļa

Jauns.lv / LETA

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) elektroniskajā izsolē ar 511 947 eiro sākumcenu piedāvās iegādāties administratīvo ēku un zemesgabalu Torņakalna ielā, Rīgā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

VAS "Latvijas dzelzceļš" izsolīs administratīvo ēk...

Nekustamajā īpašumā Torņakalna ielā 16 ietilpst administratīvā ēka un ar to saistītais zemesgabals un tajā esošie ārējie inženiertīkli. Tāpat LDz izsolīs sadzīves ēku, garāžu, galdnieku darbnīcu un trīs noliktavu ēkas Sporta ielā 10, Jelgavā. Izsoles sākumcena noteikta 78 931 eiro.

Izsoles sāksies piektdien, 27.jūnijā, plkst.13 un noslēgsies 28.jūlijā plkst.13.
Jau ziņots, ka aprīļa beigās valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz LDz administratīvo ēku un zemesgabalu Torņakalna ielā 16 virzīt atsavināšanai izsolē.

SM norādīja, ka nekustamais īpašums vairs nav nepieciešams LDz pamatdarbības nodrošināšanai un funkciju īstenošanai. Tādējādi zemes gabalam nav stratēģiskas nozīmes LDz funkciju īstenošanai, un to plānots atsavināt normatīvos noteiktajā kārtībā.

Tomēr atbilstoši 2013.gada rīkojumam SM tika atļauts ieguldīt LDz pamatkapitālā nekustamos īpašumus, tostarp nekustamo īpašumu Torņakalna ielā. Rīkojums noteica, ka SM ir jānodrošina nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodošanu atpakaļ valstij, ja tie vairs nav nepieciešami LDz funkciju īstenošanai.

SM, izvērtējot regulējuma piemērošanu atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem, uzsver, ka zemesgabala atgūšana valsts īpašumā, attiecīgi samazinot LDz pamatkapitālu, radītu zaudējumus, kas ietekmē kapitālsabiedrības pašu kapitālu un var apdraudēt kapitālsabiedrības kreditorus.

Tādējādi valdība atbalstīja, ka rīkojumā iekļautais nosacījums par nekustamā īpašuma bez atlīdzības atdošanu atpakaļ valstij nav piemērojams attiecībā uz zemesgabalu Torņakalna ielā.

Tāpat paredzēts, ka SM kā LDz valsts kapitāla daļu turētājai būs jānodrošina, ka no zemesgabala atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiks novirzīti LDz darbībai, kas saistītas ar Dzelzceļa likumā paredzēto valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju izpildi.

2013.gada jūnijā valdība atļāva SM ieguldīt LDz pamatkapitālā kā mantisko ieguldījumu 77 900 latu apmērā vairākus valsts nekustamos īpašumus. Ieguldīti tika zemesgabali Rīgā, Torņakalna ielā 16 un Maskavas ielā (šobrīd Latgales ielā) 266C, kā arī Ezera ielā 11, Rēzeknē, Malu iela 7B, Daugavpilī, Viestura ielā 17, Gulbenē, Stacijas ielā 8, Jelgavā, un Pasta ielā 63, Jelgavā.

Tāpat ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi - līdz 39,438 miljoniem eiro. Vienlaikus LDz māteskompānijas apgrozījums 2024.gadā bija 155,101 miljons eiro, kas ir par 6,2% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt LDz zaudējumi pirms finanšu līdzsvara maksājumiem pērn pieauga par 81,4% - līdz 58,86 miljoniem eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".