Vāc parakstus, lai attaisnotajos izdevumos varētu iekļaut mājas mīluļu medicīniskos izdevumus
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Mana balss" sākta parakstu vākšana par attaisnoto izdevumu paplašināšanu, iekļaujot tajos mājdzīvnieku medicīniskos izdevumus. Kā inicatīvas autors norādīts Andris Bačkurs. Viņš atzīmē, ka Latvijā mājdzīvnieku īpašniekiem ir pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību, tostarp arī savlaicīgu ārstēšanu, tomēr veterinārmedicīniskie pakalpojumi bieži vien ir būtiski dārgāki nekā cilvēku ārstniecība - tos nesubsidē valsts, un tie nav iekļauti arī attaisnoto izdevumu sarakstā iedzīvotāju ienākumu nodokļa deklarācijā.
Tādējādi iniciatīvas autors aicina iekļaut mājdzīvnieku medicīniskos izdevumus kā attaisnotos izdevumus, kas deklarējami gada ienākumu deklarācijā, tā dodot iespēju dzīvnieku īpašniekiem saņemt daļēju IIN atmaksu līdz noteiktai summas robežai.
Kā norāda Bačkurs, lai īstenotu šādas pārmaiņas, nepieciešams sagatavot un Saeimā iesniegt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", iekļaujot jaunu punktu par iespēju deklarēt veterinārmedicīniskos izdevumus kā attaisnotos izdevumus, kā arī noteikt summas griestus, piemēram, 300 eiro gadā uz vienu nodokļu maksātāju, un attiecināmos pakalpojumus - piemēram, ārstēšana, vakcinācija, profilakse, hronisku slimību kontrole.
Līdztekus būtu nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros precizēti piemērošanas nosacījumi, tai skaitā dzīvnieka reģistrācija uz attiecīgā īpašnieka vārda, piemēram, Lauksaimniecības datu centrā. Rēķinā vajadzētu būt norādītiem dzīvnieka un saimnieka datiem, un tam vajadzētu būt oficiāli noformētam. Tāpat būtu nepieciešams veikt atbilstošus pielāgojumus Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem ērtā veidā augšupielādēt veterinārmedicīnisko pakalpojumu rēķinus un atzīmēt tos deklarācijā.
Bačkura ieskatā būtu arī jāizstrādā automātiski validācijas mehānismi, kas pārbauda reģistrācijas atbilstību, piemēram, sasaistot ar Lauksaimniecības datu centra datubāzi. Tāpat, viņaprāt, būtu jāinformē veterinārās klīnikas par izmaiņām un jānodrošina, ka tām ir iespēja korekti sagatavot rēķinus ar nepieciešamajiem datiem.
Līdztekus būtu jāsadarbojas ar Lauksaimniecības datu centru, lai nodrošinātu vienkāršotu un pārskatāmu dzīvnieku reģistrācijas sistēmu, ja tā vēl nav pilnībā ieviesta visos segmentos, kā arī jānodrošina informatīva kampaņa, skaidrojot iedzīvotājiem, kā jaunā sistēma darbosies, kā reģistrēt dzīvnieku un kā sagatavoties deklarēšanai.
Tāpat iniciatīvas autors norāda, ka būtu jāpopularizē pārmaiņu priekšrocības, tai skaitā finansiālais atbalsts ģimenēm, dzīvnieku veselības uzlabošana un ēnu ekonomikas mazināšana.
Pēc Bačkura domām, mājdzīvnieki ir ģimenes locekļi, un rūpes par viņiem veicina emocionālo labklājību, mazina vientulību un pat depresiju. "Rūpes par dzīvnieku veselību ir arī sabiedrības veselības jautājums - neārstēts dzīvnieks var apdraudēt citus dzīvniekus vai pat cilvēkus," pausts iniciatīvā. Līdztekus viņš atzīmē, ka veterinārie pakalpojumi, piemēram, neatliekama ķirurģija, zobu aprūpe, onkoloģija, alerģiju ārstēšana, vakcinācija vai pat hronisku slimību kontrole, bieži maksā simtiem vai pat tūkstošiem eiro. Šie izdevumi nereti rodas pēkšņi, un daudziem cilvēkiem tie kļūst par smagu slogu, atzīmē iniciatīvas autors.
Vienlaikus Bačkurs uzsver, ka dzīvnieku labturības likums nosaka, ka dzīvnieka īpašniekam jānodrošina veterinārā aprūpe, kad tas nepieciešams, taču valsts finansiāli šādu rīcību neatbalsta, radot pretrunu starp likumu un realitāti. Viņa ieskatā iespēja atgūt daļu no oficiāli reģistrētiem izdevumiem veicinās arī kvīšu pieprasīšanu, mazinot ēnu ekonomiku veterinārajā sektorā.
