Pierobežas iedzīvotāji varētu zaudēt īpašumus - piespiedu kārtā bez izvēles iespējām

Jaunais likums mainīs dzīvi pierobežā: īpašumus varēs izmantot militārām vajadzībām

Otrdien, 17. jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro nostiprināšanu. Ja šo likumu pieņems arī Saeima, tas būtiski ietekmēs pierobežas iedzīvotājus – īpaši Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas un Smiltenes novados, kur paredzēts izbūvēt pretmobilitātes infrastruktūru ap 2000 hektāru platībā.

Ko tas nozīmē vietējiem iedzīvotājiem?

Ja likumprojekts stāsies spēkā, Aizsardzības ministrija iegūs tiesības izmantot ne tikai valsts un pašvaldību zemi, bet arī privātpersonām piederošus ceļus, mežus un citus nekustamos īpašumus militārās infrastruktūras izbūvei. Tas nozīmē, ka uz šīm teritorijām varēs izvietot šķēršļus, veikt būvniecību un organizēt militāras noliktavas.

Ja konkrētais īpašums tiks atzīts par nacionālo interešu objektu un būs saņemta valdības atļauja, Aizsardzības ministrija uzsāks zemes atsavināšanas procesu saskaņā ar likumu “Par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu”. Atlīdzību par īpašumu noteiks sertificēts vērtētājs. Īpašniekus uzrunās individuāli pēc likuma pieņemšanas Saeimā. Pēc darbu pabeigšanas teritorijas tiks sakoptas.

Lai iedzīvotāji varētu uzzināt, vai un kā likums attieksies uz viņu īpašumiem, pēc tā pieņemšanas tiks nodrošināta iespēja saņemt individuālu informāciju.

Vai iedzīvotāji varēs atteikties? 

Nē, īpašnieks nevar atteikties, ja īpašums tiek atzīts par sabiedrības vajadzībām nepieciešamu, un tiek ievērota atsavināšanas procedūra.

Parasti valsts (šajā gadījumā Aizsardzības ministrija) vispirms mēģina panākt vienošanos ar īpašnieku – nopirkt nepieciešamo īpašumu brīvprātīgā kārtā. Šajā posmā īpašnieks drīkst atteikties pārdot. Taču, ja vienošanos panākt neizdodas, un īpašums tiek atzīts par nacionālo interešu objektu, sāk darboties piespiedu atsavināšanas mehānisms.

Saskaņā ar Latvijas likumu “Par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu”, valsts drīkst īpašumu atsavināt bez īpašnieka piekrišanas, ja ir:

• valsts vai pašvaldības lēmums par sabiedrības interesēm,
• MK (Ministru kabineta) atļauja,
• taisnīga atlīdzība, ko nosaka sertificēts vērtētājs.
• Šādos gadījumos īpašnieks nevar atteikties no atsavināšanas, bet viņam ir tiesības apstrīdēt:
• īpašuma vērtējumu,
• izvēlēto procedūru,
• atbilstību “sabiedrības vajadzībām”.

Apstrīdēšana iespējama gan administratīvā kārtībā (piemēram, Satversmes tiesā), gan civiltiesiski.

Likuma mērķis – ātrāka un efektīvāka robežas stiprināšana

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver, ka Austrumu robežas stiprināšana ir viena no nozares prioritātēm. Jaunais likums ļaus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem darboties daudz operatīvāk, jo tiks mazināti juridiskie un birokrātiskie šķēršļi.

Likums paredz:

• būvniecības un mežu apsaimniekošanas normu nepiemērošanu militārajai infrastruktūrai,
• iespēju darbus veikt bez publiskajiem iepirkumiem,
• iespēju Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pašiem veikt būvniecību, bez komersantu piesaistes.

Projekta īstenošanā tiks iesaistīta arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kas organizēs materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un būvdarbus.

Kas jau paveikts uz robežas?

Militārās infrastruktūras izbūve uz Latvijas austrumu robežas norisinās kopš 2024. gada marta. Līdz šim:

• Latgalē izveidotas inženieru resursu novietnes pie Krievijas un Baltkrievijas robežas;
• izvietoti tūkstošiem Latvijā ražotu pretmobilitātes elementu – betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” u.c.;
• pastiprināta Valsts robežsardzes infrastruktūra;
• bloķēti robežkontroles punkti un meža stigas;
• notiek 400 km garās robežas apsekošana un šķēršļu izvietošanas plānošana;
• uzsākta līdzīgu objektu izveide arī Vidzemē.
• Šim mērķim 2025. gadā valsts budžetā atvēlēti 45 miljoni eiro.

Kāpēc tas nepieciešams?

Pretmobilitātes infrastruktūras mērķis ir aizkavēt vai apturēt agresora sauszemes spēku kustību pāri Latvijas robežai. Šie pasākumi ir daļa no plašākas stratēģijas, lai stiprinātu valsts aizsardzību, īpaši ņemot vērā drošības situāciju reģionā un nepieciešamību atturēt potenciālu agresiju.