Evika Siliņa norāda, ka pašvaldību finansēšanas modelis "zināmā mērā ir sevi izsmēlis"

Siliņa norādīja, ka darbs pie šī jautājuma tika sākts jau pagājušajā gadā, taču vienošanos ar pašvaldībām panākt neizdevās. Tomēr Siliņa ir pārliecināta, ka pie šī jautājuma ir jāatgriežas.

Premjere domā, ka esošais modelis ir sevi zināmā mērā izsmēlis. "Tā problēma ir, ka nekāda jauna nauda šobrīd visdrīzāk arī neradīsies, taču man kā valdības vadītājai būtu ļoti svarīgi, lai mēs "nesodītu" tās pašvaldības, kas tiešām strādā, ved grūtas pārrunas ar iedzīvotājiem, un pie kurām attīstās arī tautsaimniecība, uzņēmumi un ekonomika," sacīja premjere.

Viņa atzīmēja, ka ir pašvaldības, kas veiksmīgi ved šādas sarunas, piesaista finansējumu, attīsta uzņēmējdarbību, taču ir tādas, kas to nedara veiksmīgi. Kā piemēru Siliņa minēja Rēzeknes gadījumu, norādot, ka tur nebija ilgtermiņa plāna ekonomikas attīstībai.

Premjere pauda, ka būtu atvērta sarunai par pašvaldību finansēšanas modeļa maiņu. "Tikai pašas darba vietas [pašvaldībā], attīstoties mākslīgajam intelektam, varbūt nav tas būtiskākais rādītājs. Te noteikti jādomā, vai ir kādi produktivitātes kritēriji, kurus varētu ņemt vērā," sacīja Siliņa, piebilstot, ka valdībai tās būšot grūtas diskusijas ar pašvaldībām.

Viņa pauda cerību, ka valdībā apstiprinās "Jaunās vienotības" izvirzīto viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amata kandidātu Raimondu Čudaru (JV), kuram daļēji būs jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Reizē Siliņa atzīmēja, ka jāsagaida jauno pašvaldību vadību noformēšanās, un tad "jāatver" šīs diskusijas. Viņa pauda, ka "situācija ir gana nobriedusi", lai šo sarunu atsāktu.

Ko paredz pašvaldību finansēšanas modeļa reforma

Darbs pie pašvaldību finansēšanas modeļa reformas aktīvi norisinājās jau pērn, Tas tika darīts, lai nodrošinātu līdzvērtīgas iespējas pašvaldībām ar likumā noteikto funkciju izpildi, ņemot vērā to sociālekonomiskās atšķirības. Galvenās iezīmes un izmaiņas jaunajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelī bija šādas:

• Finansējums tiks sadalīts, ņemot vērā pašvaldību izlīdzināmās vienības, kas balstītas uz demogrāfiskiem kritērijiem un teritorijas lielumu, un izmantojot valsts budžeta vispārējos ieņēmumus. Tiks veidots PFI pamatfinansējuma grozs, kas tiek sadalīts proporcionāli šīm vienībām, ņemot vērā pakalpojumu izmaksu līmeni pašvaldībās.
• Tiks izbeigts pašvaldību dalījums "donoros" un "finansējuma saņēmējos", tas nozīmē, ka nebūs pašvaldību, kas maksā un pašvaldību, kas saņem izlīdzināšanas finansējumu; finansējums tiks sadalīts taisnīgāk un pārskatāmāk.
• Daļa no pašvaldībām piekrītošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), aptuveni 30-35%, tiks tieši ieskaitīta pašvaldību budžetos un netiks pakļauta tālākai izlīdzināšanai. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi pilnībā paliks pašvaldību rīcībā, kas veicinās pašvaldību interesi veidot savu NĪN politiku, sasaistot to ar infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes attīstību.
• Jaunais modelis samazinās administratīvo slogu, atsakoties no savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem starp pašvaldībām. Finansējums izglītībai tiks aprēķināts, ņemot vērā skolēnu skaitu, kas mācās konkrētajā pašvaldībā un bērnu skaitu pašvaldību pirmsskolas iestādēs, nevis tikai pēc deklarētās dzīvesvietas.
• Finansējums tiek plānots stabils un prognozējams, balstoties uz indeksēšanas mehānismu no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem, kas nodrošinās pašvaldībām stabilu finansējumu funkciju izpildei.
• Papildu finansējuma piešķīrumi pašvaldībām tiks risināti valsts budžeta sagatavošanas procesā, ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences un nodrošinot sabalansētu finanšu resursu pieauguma tempu gan valsts, gan pašvaldību funkciju īstenošanai.
• Pašvaldību attīstībai papildus finanšu izlīdzināšanas modelim nepieciešama arī inovatīva un pārdomāta reģionālā politika, kas kopā risina ekonomiskās attīstības un pakalpojumu pieejamības jautājumus.

Kopumā jaunais modelis ir vērsts uz taisnīgāku, pārskatāmāku un efektīvāku pašvaldību finansējuma sadali, mazinot administratīvo slogu un veicinot pašvaldību atbildību par saviem ieņēmumiem un pakalpojumu kvalitāti.

Šīs izmaiņas ir daļa no plašākas diskusijas un reformas procesa, kas turpinās, lai pielāgotu pašvaldību finansēšanas sistēmu mūsdienu vajadzībām un ekonomiskajiem apstākļiem Latvijā.