Politologs Juris Rozenvalds vēlētāju lielajā aktivitātē saskata arī "Rosļikova efektu"
Iespējams, lielo vēlēšanu aktivitāti līdz šim varētu būt stimulējušas arī pēdējo dienu politiskās provokācijas, šādu minējumu izteica politologs Juris Rozenvalds. Viņš sacīja, ka notikumi Saeimā ceturtdien varētu būt atstājuši ietekmi uz vēlētāju aktivitāti.
Sarunā ar aģentūru LETA viņš pieļāva, ka pēdējo dienu politiskās provokācijas varētu būt mobilizējušas vismaz daļu no krievvalodīgo elektorāta. Politologs gan nebija pārliecināties, uz kuru pusi šī mobilizācija notikusi. "Neesmu pārliecināts, ka [deputāta Alekseja] Rosļikova (S) izgājiens ir vainagojies ar to, ka vairāk balso tieši par viņu," sacīja Rozenvalds.
Tāpat viņš pieļāva varbūtību, ka zināmu lomu vēlēšanu aktivitātē varētu būt devis arī Nacionālās apvienības (NA) demaršs.
Rozenvalds atzīmēja, ka "bedre", kas bija pagājušajās vēlēšanās 2021.gadā, ir pārvarēta, un iemesli tam varētu būt dažādi.
Kopumā visas partijas savus vēlētājus arī pietiekami aktīvi aicinājušas iesaistīties vēlēšanās, un tas uz cilvēkiem atstājis iespaidu, viņš sprieda. Būtiski, ka aktivitāte, salīdzinot ar pagājušajām pašvaldību vēlēšanām, ir pieaugusi arī reģionos, uzsvēra politologs.
Politologs lēsa, ka varētu būt reāli pietuvoties 2013.gada vēlēšanu aktivitātes līmenim, kas sasniedza 45,99%.
Jau ziņots, ka šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāju aktivitāte līdz plkst.16 jau pārsniegusi aktivitāti kopumā pagājušajās pašvaldības vēlēšanās.
Tostarp Rīgā šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, balsi atdevuši 43,36% balsstiesīgo iedzīvotāju, kamēr pagājušajās pašvaldību vēlēšanās, kas Rīgā notika 2020.gada augustā, vēlēšanās nobalsoja kopumā 40,58% balsstiesīgo.
Vidzemē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši kopumā 40,04% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2021.gada jūnijā, Vidzemē nobalsoja kopumā 36,61% balsstiesīgo.
Zemgalē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši kopumā 36,38% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nobalsoja kopumā 31,22%, Kurzemē šajās pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši kopumā 35,66% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja kopumā 31,54%, bet Latgalē šajās pašvaldību vēlēšanās līdz plkst.16 nobalsojuši 35,52% balsstiesīgo, kamēr iepriekšējās vēlēšanās nobalsoja kopumā 34,05% balsstiesīgo.
Kopumā šajās pašvaldību vēlēšanās var piedalīties 1 377 183 Latvijas iedzīvotāji.
