Divas pašvaldības joprojām formāli nav izbeigušas sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju

Pēc viņas paustā, lai arī šīs pašvaldības ir apliecinājušas, ka sadarbība, ko paredz līgumi, patlaban netiek īstenota, ĀM uzskata, ka aktuālajos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī, ņemot vērā no Krievijas un Baltkrievijas izrietošos ilgtermiņa draudus, šāda situācija nav pieļaujama.

Eglīte atzīmēja, ka vienlaikus Aizkraukles, Cēsu, Krāslavas un Smiltenes novada pašvaldības nav sniegušas informāciju par to spēkā esošajiem līgumiem un sadarbības iniciatīvām.

"Esam stingri aicinājuši pašvaldības informēt par to spēkā esošajiem līgumiem un sadarbības iniciatīvām ar partneriem no valstīm, kas nav Eiropas Savienības, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vai NATO dalībvalstis, un tos pārtraukt," pauda ĀM preses sekretāre.

LETA jau rakstīja, ka 2024. gadā Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un ĀM nebija ziņu, ka kādai no Latvijas pašvaldībām vēl būtu spēkā sadarbības līgumi ar Krievijas un Baltkrievijas vietvarām.

Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols ar vēstuli bija vērsies Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Vēstule viņš vērsa komisijas uzmanību uz vēl joprojām spēkā esošiem atsevišķu Latvijas pilsētu sadarbības līgumiem ar Krievijas un Baltkrievijas pilsētām.

Kucevols aicināja Latvijas tiesību aktos iestrādāt, ka šādas attiecības ar agresorvalsti un tās partnervalsti tiek kategoriski nosodītas. Vēstnieka ieskatā šādu sadarbību agresorvalsts var izmantot savā labā, izmantojot arī dezinformācijai. Turklāt ir gadījumi, kad sadarbības pilsētas no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas pašvaldības mājaslapā uzskaitītas kopā.

ĀM 2023. gadā lūgusi pašvaldības informēt par sadarbības līgumiem. Virkne pašvaldību atbildes ministrijai sniedza, norādot, ka līgumu ar Krievijas un Baltkrievijas vietvarām tām nav.