Valsts kontrolieris "airBaltic" lietā velta pārmetumus Satiksmes ministrijai. "Amatpersonas neizprot savus pienākumus!"

Jau ziņots, ka Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties". Sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023. gada jūnijam. Tomēr reālas darbības tam nesekoja.

Korčagins norādīja, ka VK ziņojums ziņojums sniedz atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Pirmais no tiem - vai bija plānots atgūt lidsabiedrībā ieguldītos miljonus. Valsts kontrole, iepazīstoties gan ar dažādiem dokumentiem, gan amatpersonu un uzņēmuma vadības publiskajiem izteikumiem, secinājusi, ka gan "airBaltic" vadība solījusi līdzekļus atgūt un atmaksāt, gan valsts institūcijas ar to ir rēķinājušās.

"Šobrīd mēs diemžēl esam situācijā, kad mēs par to vairs nerunājam. Mēs runājam par iespējamu uzņēmuma akciju pārdošanu nevis ar mērķi atgūt līdzekļus valsts budžetā, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," sacīja Korčagins.

Tāpat Valsts kontroles ziņojumā atbildēts uz jautājumu par to, kādā veidā valsts sekojusi līdzi tās daudzu miljonu eiro ieguldījumiem "airBaltic". Korčagins norādīja, ka ir daudz dažādas institūcijas, kurām tam ir jāseko līdzi - gan SM, gan "airBaltic" padomei, gan arī Ministru kabinetam (MK), lemjot par būtiskiem naudas līdzekļiem, ir jāskatās, kā tie tiks ieguldīti un atgūti. Valsts kontroles kritika galvenokārt vēršas pret SM, kas ir valstij piederošo "airBaltic" kapitāldaļu turētājs.

Viņš arī izcēla, ka "airBaltic" savā darbībā bieži atsaucies uz uzņēmuma interesēm, mazākuma akcionāra un citu iesaistīto interesēm, tomēr nevienā brīdī nav dzirdēta atsaukšanās uz valsts interesēm. "Valsts intereses būtu jāliek pirmajā vietā, nevis pēdējā," sprieda Korčagins.