Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību arī turpmāk vadīs Inga Vanaga

Pirms savas ievēlēšanas I. Vanaga klātesošajiem atzina: desmit gadi ir pagājuši ļoti ātri, taču, atskatoties uz paveikto, ir labi padarīta, liela darba sajūta.

"Veicot sava darba revīziju, nākas secināt - esam jaudīga, saliedēta, zinoša komanda. Kopumā esam izdarījuši ļoti daudz. Bet mums ir vēl daudzas virsotnes, kas jāsasniedz. Iepriekšējā piecgade bijusi tāda, ka spēki vairāk bija jāvērš uz ārējo darbību. Taču nākamajā piecgadē ļoti gribētos vairāk laika veltīt organizācijas iekšējiem jautājumiem. Tas būtu kā mājasdarbs nākamajam darba cēlienam. Ļoti ceru, ka nākamajā piecgadē varēsim vairāk pievērsties mūsu ģimenes iekšējiem jautājumiem - biedru piesaistei, noturēšanai, mūsu profesionālās kapacitātes stiprināšanai. "

Kongresa delegātus šodien sveica gan nozares ministri, ministriju pārstāvji, gan Saeimas deputāti, atbildīgo komisiju vadītāji, arī sadarbības partneri, kā arī ārvalstu viesi.

Uzrunājot klātesošos, izglītības ministre Dace Melbārde akcentēja, ka aizvadītā piecgade nav bijis vienkāršs laiks nedz Latvijā un pasaulē kopumā, nedz izglītības darbinieku kopienai kā tādai. Izglītības darbinieki šobrīd saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā jauno tehnoloģiju attīstība, demogrāfijas lejupslīde, arī pandēmijas radītās sekas. Un šis sarežģītais laiks parāda, cik izšķiroša mūsdienās ir katra pedagoga un nozares kopumā spēja sadarboties, vienoties un arī pielāgoties.

Ministre pauda, ka mūsdienās nav viegli būt par pedagogu, jo ir jābūt ne vien par zināšanu avotu, bet arī par vērtību orientieri, atbalsta plecu, dažkārt vecāku audzināšanas robu aizpildītāju. Raksturojot izglītības darbinieku misiju, ministre minēja rakstnieka Kārļa Skalbes teikto, ka pedagogs ir tas, kurš: "ar savu dzirksti aizdedzina citas liesmas." Tam savā apsveikuma runā piekrita arī Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, kura uzsvēra - pedagogs ir īpašs cilvēks katra cilvēka dzīvē. "Mums katram ir kāds īpašais skolotājs, kurš ir palīdzējis augt, veidoties, ir iedevis atbalsta plecu, vērtību ceļamaizi. Pedagoga vērtība personības izaugsmē ir nenovērtējama. Un tas ir ļoti nozīmīgi!"

Tikmēr Melbārde akcentēja, ka, lai arī ministrijas viedoklis ne vienmēr sakrīt ar nozares redzējumu, tomēr viņa augstu novērtē LIZDA stingro, nelokāmo stāju pedagogu interešu aizstāvībā. Un, lai arī ministrijas diskusijas ar LIZDA mēdz būt visnotaļ asas, tomēr viņasprāt ministrijai ar arodbiedrību ir kopīga izpratne, ka cieņpilns, konstruktīvs sociālais dialogs ir būtisks pārmaiņu vadības instruments.

Ieskicējot galvenos jautājumus, kam ministrija turpmākajā piecgadē grasās pievērst lielāko uzmanību, ir izglītība un zinātne drošībai un aizsardzībai. Civilās aizsardzības pasākumu ieviešana izglītības iestādēs. Arī pedagogiem nepieciešamais sistēmiskais atbalsts, akūta vajadzība pēc atbalsta personāla izglītības iestādēs. Tāpat arī izglītības iestāžu vadītāju stiprināšana- kvalitātes uzturēšanas, sertificēšanas sistēma. Mācību līdzekļu jautājums, kā arī STEM mācību priekšmetu stiprināšana skolās.

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vadītāja Agita Zariņa-Stūre kongresa delegātiem teica lielu paldies par arodbiedrības aktīvu klātesamību visos ar izglītības un zinātnes nozari saistītajos procesos. "Mēs vienmēr esam ar jums aktīvā dialogā, jo aktīvs sociālais dialogs ir pamatu pamats veiksmīgai arodbiedrības darbībai. Jūsu kā arodbiedrības spēks slēpjas nesavtīgos, brīvprātīgos pirmorganizāciju vadītājos. Jūs patiešām esat lielākā un aktīvākā arodbiedrība Latvijā, kas ir kā paraugs un iedvesmas avots daudziem citiem. Jūs esat ietekmīgs spēks. Tādēļ īpaša pateicība katram, kurš uzskata, ka arodbiedrība ir vērtība, kurā jāpiedalās," pauda A. Zariņa-Stūre.

To, ka tieši LIZDA, tās biedri ir kā paraugs pilsoniskajai aktivitātei, savā apsveikuma runā akcentēja arī Latvijas Studentu apvienības priekšsēdētājs Alens Aleksandrs Čerņa. Viņaprāt, LIZDA ar savu aktīvo darbību un nozares darbinieku interešu efektīvo aizstāvību praksē apliecina, ka ir Latvijas ietekmīgākā nevalstiskā organizācija.

Tikmēr kongresa debatēs LIZDA delegāti akcentēja virkni jautājumu, kam arodbiedrības darbībā būtu jāpievērš uzmanība turpmākajā piecgadē. Delegāti debatēs runāja gan par interešu izglītības problemātiku, tostarp par pedagogu atalgojumu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku kontekstā. Tāpat arī par nevajadzīga birokrātijā sloga mazināšanu pedagogu darbā, slodzes un darba atalgojuma savlaicīgu noteikšanu. Profesionālās ievirzes pedagogu problemātiku, kā arī par pirmsskolas iestāžu darbinieku atalgojumu un aicinājumu veidot vienotu sistēmu amata vienībām pirmsskolas izglītības iestādēs.

LIZDA VIII kongress notiek vien dažas dienas pirms arodbiedrības 35. jubilejas. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver, ka tas kongresam piešķir jo īpašu nozīmību, jo varam patiesi lepoties ar senu, noturīgu vēsturi un tradīcijām, kā arī kopīgiem panākumiem.

Nemainīga uzticība kopīgajām vērtībām raksturo arī LIZDA biedrus, arodorganizāciju vadītājus, daudzi no kuriem arodbiedrībā darbojas vairākas desmitgades un joprojām tiek pārvēlēti darbam nākamajā piecgadē, apliecinot organizācijas vienoto izpratni par konsekventām, nemainīgām vērtībām. Tai pat laikā LIZDA ir organizācija, kurai pievienojas arī gados jaunie kolēģi, jaunie speciālisti, kuri, ienākot profesijā, aktīvi iesaistās arī arodbiedrības dzīvē. LIZDA sastāvā jau vairākus gadus darbojas Jauno izglītības darbinieku padome, kas arodbiedrības aktivitātēm piešķir tostarp jaunās paaudzes redzējumu. Savukārt aizvadītajā piecgadē ir izveidota arī LIZDA Izglītības iestāžu vadītāju padome, būtiski paplašinot iekšējo diskusiju platformas.

Ņemot vērā gaidāmo jubileju, LIZDA kongresa viesi sveica arodbiedrību ar nozīmīgo gadadienu un uzsvēra, ka Latvijā tikai reta organizācija var lepoties ar tik ilgu, veiksmīgu darbību un stabilu attīstību.