Lielajā piektdienā Latvijā uzstādīts vēsturisks karstuma rekords
Šodien sasniegta augstākā temperatūra, kāda Latvijā aprīlī jebkad fiksēta, informē meteorologs Toms Bricis.
“Līdz plkst. 15 Limbažu novada Skultē bija 28,1°C, Rīgā un Skrīveros precīzi 28 °C. Iepriekšējais rekords uzstādīts 2000. gada 24.aprīlī, kad Rīgā bija 27,9 °C. Kartē maksimālā temperatūra līdz plkst. 15,” sociālajā tīklā “X” vēsta Bricis.
Šodien sasniegta augstākā temperatūra, kāda Latvijā aprīlī jebkad fiksēta. Līdz plkst. 15 Limbažu novada Skultē bija 28,1°C, Rīgā un Skrīveros precīzi 28 °C. Iepriekšējais rekords uzstādīts 2000. gada 24.aprīlī, kad Rīgā bija 27,9 °C.
— Toms Bricis (@boms_tricis) April 18, 2025
Kartē maksimālā temperatūra līdz plkst. 15. pic.twitter.com/ch39WOqWUQ
Skaidrojot, kāpēc Latvijā šobrīd siltāks nekā citur Eiropā, Bricis norāda, ka “šādas situācijas, kad karsta gaisa masas aizplūst tālu uz ziemeļiem, padarot Baltiju par siltāko reģionu Eiropā, ir gandrīz ik pavasari.”
“Vienkāršoti sakot, ja kaut kur siltums aizplūst tālu uz ziemeļiem, tad atmosfēras veidojuma (parasti ciklonu sistēmas) otrā malā auksts gaiss aizplūst tālu uz dienvidiem.”
Jau vēstīts, ka klusajā sestdienā dienas laikā mākoņi vietām atnesīs lietu, lokāli rietumos iespējamas pat stipras pērkona lietusgāzes. Nakts un rīta stundās atsevišķos rajonos sabiezēs migla. Gaisa temperatūra naktī lielākajā valsts daļā būs +11, +16 grādi, un dienas laikā gaiss iesils līdz +22, +27 grādiem, bet piekrastē joprojām būs vēsāks. Vietām Kurzemes pretvēja piekrastē, ūdens tuvumā, gaisa temperatūra būs daudz zemāka nekā citviet valstī.
Laikā kopš 1991.gada viskarstākās Lieldienas bija 2000.gadā, kad Lieldienās gaisa temperatūra lielākajā daļā valsts paaugstinājās virs +20 grādiem, un otrajās Lieldienās, kas togad bija 24.aprīlī, Rīgā sasniedza pat +27,9 grādus. Savukārt visaukstākās Lieldienas bija 2013.gadā, kad Zosēnos Lielajā piektdienā, kas togad bija 29.martā, gaisa temperatūra pazeminājās līdz -14,5 grādiem.
Vislielākais nokrišņu daudzums Lieldienu brīvdienās tika novērots 2001.gadā, kad Carnikavā no 13. līdz 16.aprīlim nokrišņu daudzums bija 42 mm. Togad Lieldienu dienā teju visā valstī uzsniga vairākus centimetrus bieza sniega sega, Kalnciemā tās biezumam sasniedzot pat 32 centimetrus. Tomēr visbiezākā sniega sega - 59 centimetri - 1996.gada Lielajā piektdienā, kas togad bija 5.aprīlī, tika novērota Griškānos.
Visstiprākās vēja brāzmas - 26 metri sekundē - novērotas Kolkā 1991.gada Klusajā sestdienā (30.martā).
Turpmākajās jaunās nedēļas dienās debesis lielākoties klās mākoņi, bet tikai atsevišķās dienās nedēļas beigās vietām gaidāms lietus.
