"Ko slēpj Jūrmalas pašvaldība?" Kur pazuda Zilais karogs - un kāpēc neviens par to nerunā

Pie Jauns.lv vērsās kāds lasītājs, kurš pauda bažas, ka Jūrmalā, visticamak, ir pasliktinājusies ūdens kvalitāte. Viņš vērsa uzmanību, ka savulaik šajā pilsētā pacelti tika pat vairāki Zilie karogi, un pašvaldība ar to ļoti lepojās. "Neviens par to vairs neraksta, neviens nerunā, visi klusē. Ko slēpj Jūrmalas pašvaldība?"

Kā Jauns.lv skaidro Jūrmalas valstspilsētas administrācijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Mičule, atbilde neslēpjas sliktākā ūdens kvalitātē, bet gan finansēs. Zilā karoga programmā nepiedalās visas pašvaldības, bet tikai tās, kuras vēlas. Par dalību programmā ir jāmaksā. "Lēmumu par izstāšanos no Zilā karoga programmas pašvaldība pieņēma 2019. gadā sakarā ar paaugstināto dalības maksu," skaidro Mičule. 

Līdz 2019. gadam Jūrmala par dalību Zilā karoga programmā maksāja aptuveni 700 eiro gadā par septiņām pilsētas pludmalēm kopā. Taču no 2020. gada Vides izglītības fonds noteica augstāku maksu — ap 1200 eiro par katru pludmali, kas nozīmētu kopējos izdevumus ap 8400 eiro gadā. Turklāt, lai izpildītu visas administratīvās prasības, tostarp organizētu obligātus vides izglītības pasākumus, būtu nepieciešami vēl vairāk nekā 30 000 eiro. Pašvaldība uzskatīja, ka šādi tēriņi nav tieši saistīti ar pludmaļu kvalitātes, tīrības un drošības nodrošināšanu, tāpēc pieņēma lēmumu no programmas izstāties.

Kā skaidro Mičule, Zilā karoga programmā ir noteikti kvalitātes kritēriji šādās jomās - vides izglītība un informācija, ūdens kvalitāte, apsaimniekošana un serviss, drošība - pasākumi, kurus pašvaldība īsteno arī šobrīd, neskatoties uz dalības pārtraukšanu Zilā karoga programmā.

Tāpat kā līdz šim, Rīgas līča pludmalē (24,206 km garumā), tostarp oficiālajās jūras peldvietās, ir nodrošināta atbilstība tīrības un vides kvalitātes kritērijiem, tiek veikti un atbilstoši organizēti apsaimniekošanas, uzturēšanas, uzraudzības darbi, nodrošinot vides kvalitātes, drošības, pieejamo pakalpojumu, informācijas standartus, tostarp noteiktās prasības augstāk stāvošos normatīvajos aktos. Papildus regulāri tiek veiktas visu pilsētas peldvietu ūdens kvalitātes radītāju mērījumi.

Kā skaidro Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme, dalības līdzmaksājums Zilā karoga programmā nav mainījies pēdējos gadus. Par vienu piekrastes peldvietu: 1200 eiro, bet par vienu iekšzemes peldvietu: 800 eiro. "Protams, dalības maksājums neietver izmaksas, kas pašvaldībai rodas uz vietas, nodrošinot kvalitatīvu peldvietas un piekrastes apsaimniekošanu, ieviešot programmas kritērijus," skaidro Ulme. 

Zilais karogs ir starptautisks ekosertifikāts, ko piešķir tīrām, drošām un labi pārvaldītām pludmalēm un jahtu ostām. Šo programmu pārvalda Vides izglītības fonds.

Lai pludmale vai osta saņemtu Zilo karogu, tai jāatbilst stingriem kritērijiem četrās galvenajās jomās:

1. Ūdens kvalitāte – regulāras pārbaudes, tīrs peldūdens bez piesārņojuma.

2. Vides pārvaldība – atkritumu šķirošana, tualetes, uzturēšana kārtībā.

3. Vides izglītība un informācija – informācijas stendi par vidi, aktivitātes apmeklētājiem.

4. Drošība un pakalpojumi – glābēji, pirmās palīdzības pieejamība, pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem.