Beļģijā nogāzto latviešu leģionāru pieminekli uzstādīs Lestenē

Jauns.lv jau vairākkārtīgi rakstījis par latviešu tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto 100 000 eiro vērto pieminekli, kas bija veltīts 11 272 Zedelgemas (Beļģija) karagūstekņu nometnē no 1945. līdz 1946. gadam ieslodzīto latviešu leģionāru piemiņai. Tas bija ievērojams ar to, ka bija vienīgais Latviešu leģionam veltītais piemineklis ārpus Latvijas teritorijas (atklāts 2018. gada 23. septembrī). Tā izmaksas uz pusēm Zedelgemas pilsētas pašvaldība un Latvijas Okupācijas muzejs. Nepagāja ne četri gadi un tie paši, kas uzstādīja pieminekli 2018. gadā - Zedelgemas pašvaldība, to 2022. gadā arī nogāza. Divus gadus piemineklis, kura izgatavošanai un uzstādīšanai arī Latvijā tika vākti ziedojumi putēja  Zedelgemas vietvaras pašvaldības noliktavā, līdz pērn to pārveda atpakaļ uz Latviju un nodeva Latvijas Okupācijas muzejam. Februāra beigās Tukuma novada dome pieņēma lēmumu, ka turpmāk tas atradīsies Lestenē, kur 2000. gadā pie luterāņu baznīcas ierīkoja Brāļu kapos, kuros apbedīti 2. pasaules karā kritušie Latviešu leģiona karavīri. 

“Neizprotamais veidojums” – Stāvstrops Latvijas brīvībai

Leģionāriem veltītā pieminekļa atklāšana neizraisīja īpašu rezonansi Beļģijā, lai gan šo ziņu Krievijas propagandas kanāli pasniedza kā “fašisma atdzimšanas Eiropā” izpausmi. Taču 2021. gadā Beļģijā izskanēja protesti pret pieminekli un aicinājumu to novākt. Žurnāls “Paris Match Belgique” publicēja plašu materiālu par šo pieminekli, citējot Simona Vīzentāla centra (ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu), pārstāvi Efraimu Zurofu, kurš pauda viedokli, ka leģionāriem veltītais piemineklis zaimo nacisma upuru piemiņu.

“Paris Match Belgique” rakstā piemineklis nodēvēts par “neizprotamu veidojumu, kuram mūsu sabiedrībā nav vietas”, un kreisi noskaņotie politiķi aicināja Beļģijas valdību panākt tā aizvākšanu, jo tas godinot nacistiskās Vācijas SS kaujiniekus, kaut gan starp Latvijas Okupācijas muzeja biedrību un Zedelgemes pašvaldību 2017. gada noslēgtajā līgumā bija rakstīts: 

Beļģu kreisie aktīvisti protestā pret “Latvijas stāvstropu brīvībai”:

“Piemineklim simboliski jāattēlo brīvības jēdziens un jāatgādina par latviešu (baltiešu) karagūstekņiem, kuri bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945. un 1946. gadā, kā arī vēsturiskās Zedelgemas un Latvijas saites, kas izveidojušās no šīs pēckara epizodes. Piemineklim arī jāatsaucas uz Latvijas Brīvības pieminekļa maketu, ko latviešu kara gūstekņi izveidoja Zedelgemas nometnē 1945. gada novembrī.”

Jāatgādina, ka 2017. gadā tika organizēts tēlniecības konkurss par pieminekļa metu, kurā Latvijas un Beļģijas kopīgā žūrijas komisija par labāko atzina Kristapa Gulbja piedāvāto “Latvijas Stāvstropu”. Aptuveni piecus augstā piemiņas zīme tika veidota kā nerūsējoša tērauda obelisks, kura galā atrodas stropa atveidojums no zaļi patinētas bronzas. Gan uz obeliska, gan stropa redzamas apzeltītas bites. Pie pieminekļa tika novietota anotācija vairākās valodās ar vēsturiskās situācijas skaidrojums, kādā latvieši nonāca Otrā pasaules kara laikā (2021. gadā gan šīs skaidrojuma plāknes novāca).

Skaidrojot sava darba filozofiju, tēlnieks izteicies: “Zedelgemas nometnē bija ap 12 tūkstoši latviešu karavīru. To skaits bija līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana piedāvājuma būtība ir – Latvijas bišu strops ar Latvijas bitēm Flandrijas zemē. Bišu strops pēc būtības ir valsts. Tai ir arī sava armija, taču bites neuzbrūk, ja netiek aizskartas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību.”

Latvijas protesta nota Beļģijai

Pret pieminekļa nogāšanu Latvijā protestēja gan sabiedriskas organizācijas un politiķi, ieskatot arī tagadējo Valsts prezidentu, toreiz ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Protesta notas un vēstules rakstīja Aizsardzības, Ārlietu un Kultūras ministrijas. Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns iesniedza diplomātisko notu pret ieceri pieminekli nojaukt. Tomēr latviešiem neizdevās flāmus pārliecināt, ka latviešu leģionāri nav pielīdzināmi SS kaujiniekiem. Vispirms uz iepriekšējo nosaukumu pārdēvēja piemineklim par godu nosaukto laukumu, kurā tas atradās, - no Brīvības laukuma uz Zirgu pļavu, bet pēc tam Zedelgemas pašvaldība demontēja pašu pieminekli.

Pieminekļa “Latvijas Stāvstropa brīvībai” atklāšana Beļģijas Zedelgemā 2018. gadā:

Kad iesākās skandāls ap “Latvijas stāvstropu brīvībai” Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos ierakstīja: “Ārlietu ministrijai ir labi zināms piemineklis Zedelgemā, un ārlietu dienesta pārstāvji ir piedalījušies šīs piemiņas vietas atklāšanā. Latvijas vēstnieks Beļģijā ir sazinājies ar Zedelgemas pašvaldību un noskaidrojis radušos apstākļus, saņemdams apliecinājumu, ka pašlaik nekādas darbības ar pieminekļa plāksni netiks veiktas. Tāpat jāuzsver, ka Zedelgemas pašvaldībai nekad nav bijis nodoma demontēt pieminekli. Latvijas vēstnieks arī ir informējis Beļģijas Ārlietu ministriju par šo starpgadījumu un lūdzis līdzdalību šī jautājuma kārtošanā. Tāpat arī drīzumā tiek plānota vēstnieka vizīte Zedelgemā un tikšanās ar pašvaldības vadību. Latvijas diplomātiskais dienests jau trīsdesmit gadu neatlaidīgi turpina skaidrot Latvijas vēstures sarežģītos jautājumus un atspēkot neskaitāmus apmelojumus, provokācijas un maldinošu informāciju, kas regulāri parādās ārvalstu medijos.” 

Tomēr gandrīz pēc gada – 2022. gada 27. maijā parādījās jau cits toreizējā ārlietu ministra, tagad Valsts prezidenta ieraksts, kurā bija teikts, ka Zedelgemes pašvaldības lēmums demontēt pieminekli “ir trieciens visai latviešu kopienai un īpaši Latvijas karavīru un Latvijas patriotu ģimenēm, kuri Otrā pasaules kara laikā nezaudēja ticību Latvijas neatkarības atjaunošanai un kuri turpināja ticēt Latvijas brīvībai un atbrīvošanai no padomju jūga.”

“Daugavas vanagu” dzimtene

Latvijas tēlniecības vēsturē šī pieminekļa uzstādīšana bija unikāla arī ar to, ka citas valsts pārstāvji lūdza mūsu māksliniekus izveidot darbu viņu valsts pilsētvidei. Ideja par piemiņas zīmi radās 2014. gadā un vēlāk Okupācijas muzeja un Zedelgemas pašvaldības sadarbības ceļā konkretizējās. Paši Beļģijas iedzīvotāji jau bija aizmirsuši par kādreiz lielo karagūstekņu nometni pilsētas pievārtē, taču interese strauji pieauga, kad Beļģijas televīzijas raidījumu ciklā “Nezināmās Beļģijas vietas” par to tika pārraidīts sižets. 

Britu kontrolētajā Zedelgemas karagūstekņu nometne Beļģijas teritorijā nonāca tie baltiešu cilmes karavīri, kas bija karojuši Vācijas pusē, taču padevušies gūstā Rietumu sabiedrotajiem Lielbritānijas okupācijas zonā. Kopumā Zedelgemā uzturējās gandrīz 12 tūkstoši bijušo latviešu leģionāru. Nometni iekārtoja agrāko Beļģijas armijas munīcijas noliktavu vietā. Latvijas valstiskuma atgūšanas ideja Zedelgemā ieslodzīto vidū bija ārkārtīgi dzīva, ko parāda arī epizode ar Brīvības pieminekļa maketa izveidošanu par godu 18. novembrim 1945. gadā. Šajā nometnē izveidojās arī “Daugavas Vanagu” organizācija. 

Zedelgemas karagūstekņu nometne:

27. februārī Tukuma novada dome atbalstīja Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvu uzstādīt tēlnieka Kristapa Gulbja veidoto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” Lestenē. 2024.gadā pieņemtais likums “Par Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē” paredz godināt latviešu karavīru piemiņu, kuri tika iesaistīti un krita Otrajā pasaules karā. Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa paudusi:

“Latvijas Stāvstropa brīvībai liktenis vēlreiz parāda, ka pēdējo 80 gadu laikā Eiropa nav varējusi izveidot vienotu vēstures izpratni, bet, vēl jo skaudrāk, to, ka visur esam pakļauti Krievijas nemitīgajai propagandai un dezinformācijai. Lai Stāvstrops brīvībai mums atgādina, ka, tāpat kā bites, mums ir allaž jābūt gataviem aizstāvēt savas mājas!”

Pieminekļa uzstādīšana Lestenē, ko ierosināja Latvijas Okupācijas muzejs un atbalstīja Tukuma novada dome, ir saskaņota ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”. Pēc Tukuma novada domes lēmuma projekts tālākai saskaņošanai tiks nodots Pieminekļu, piemiņas zīmju un piemiņas vietu izveides konsultatīvajai padomei.