Valdība aicina taupīt valsts budžetu, taču dati par ministriju prēmijām liecina par pretējo
Lai gan Latvijas valdības pārstāvji aizvadītajā gadā vairākkārt uzsvēruši nepieciešamību taupīt budžeta līdzekļus, LTV raidījums "Kas notiek Latvijā?" atklājis, ka ministriju izmaksātās prēmijas 2024. gadā sasniegušas 4,87 miljonus eiro – vēl straujāku pieaugumu nekā vidējais algu kāpums sabiedriskajā sektorā.
Dati, kurus apkopojusi Valsts kanceleja, liecina, ka vidējais prēmiju pieaugums ministrijās sasniedzis 13,97%, kamēr darba samaksas kāpums valsts sektorā bijis 12,2%. Salīdzinājumam – privātajā sektorā algu pieaugums pērn bijis mazāks.
Lielākie pieaugumi – Finanšu un Klimata ministrijās
No visām ministrijām vislielākais prēmiju pieaugums novērots Finanšu ministrijā (FM), kur prēmijās izmaksāti par 116 tūkstošiem eiro vairāk nekā iepriekš, sasniedzot 22% pieaugumu, lai gan darbinieku skaits nav mainījies. Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) prēmiju summa vairāk nekā dubultojusies, pieaugot par 70 tūkstošiem eiro. Šajā gadījumā palielinājumu daļēji skaidro ar darbinieku skaita kāpumu no 51 līdz 90.
Zemkopības ministrijā (ZM) prēmiju summa augusi par 30% jeb gandrīz 83 tūkstošiem eiro, lai gan darbinieku skaits pat samazinājies. Prēmiju palielinājums procentuāli virs vidējā bijis arī Ekonomikas (EM) un Kultūras (KM) ministrijās, kur izmaksu pieaugums sasniedzis attiecīgi 17% un 16%.
Trīs ministrijās prēmijas samazinājušās
Vienīgās ministrijas, kurās reģistrēts prēmiju samazinājums, ir Tieslietu ministrija (TM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Veselības ministrija (VM) – attiecīgi -2,89%, -1,63% un -1,29%. Tomēr arī šajos gadījumos absolūtās izmaksas saglabājas augstas, jo, piemēram, VARAM joprojām ir lielākais prēmiju maksātājs, 2024. gadā izmaksājot 790 tūkstošus eiro.
Vidējās prēmijas atšķiras līdz pat divarpus reizēm
LTV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" dati liecina, ka prēmiju apjoms uz vienu darbinieku starp ministrijām būtiski atšķiras. VARAM joprojām ir līderis, kur vidējā prēmija sasniegusi 2600 eiro uz darbinieku, kamēr Zemkopības un Finanšu ministrijā šī summa ir aptuveni 1600 eiro. Tikmēr Aizsardzības (AM) un Labklājības ministrijā (LM) vidējās prēmijas ir vismazākās – ap 1000 eiro uz darbinieku.
Vai algu kāpums izskaidro prēmiju pieaugumu?
Ministrijas skaidro, ka prēmiju palielinājumu ietekmējis darbinieku skaita pieaugums un algas korekcijas. Taču Valsts kases publiskie dati rāda, ka daudzviet algu pieaugums nav tik straujš kā prēmiju kāpums.
Finanšu ministrija norāda, ka mēnešalgas palielinājušās, taču nenorāda konkrētus skaitļus. Kultūras ministrija skaidro, ka "atalgojums pieaudzis atbilstoši budžeta iespējām", bet arī nesniedz konkrētu sasaisti ar prēmiju summām. Aizsardzības ministrija savukārt atzīst, ka 2024. gadā prēmiju griesti palielināti līdz 75% no mēnešalgas, kas varētu būt viens no galvenajiem iemesliem pieaugumam.
Vienotas sistēmas trūkums – prēmijas kā “budžeta apgūšana”?
Lai gan prēmijas teorētiski paredzētas individuālai darba rezultātu novērtēšanai, "Kas notiek Latvijā?" veiktā analīze liecina, ka prēmiju atšķirības starp ministrijām ir nesamērīgas. Vienās ministrijās vidējās summas pārsniedz 2600 eiro uz darbinieku, citās tās ir divarpus reizes mazākas.
Vairākas ministrijas nesniedz konkrētus skaidrojumus, kāpēc prēmiju pieaugums bijis tik liels. Tas norāda uz vienotas sistēmas trūkumu, kur vienā gadījumā prēmijas tiek izmantotas atalgojuma konkurētspējai, bet citā – kā pieejamā budžeta rezervju apgūšanas rīks.
